Notikusi pirmā izglītojošā lekcija – diskusija “Pilsoniskās līdzdalības prasmes un attieksme”.
Kurā seniori diskutēja kā pilsoniskās aktivitātes var tikt saprastas kā darbības, kas tiek īstenotas ar mērķi radīt izmaiņas sabiedrībā, tostarp, attīstot prasmes, zināšanas un motivāciju, kas nepieciešama, lai panāktu kādas vēlamās izmaiņas. Iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, cilvēkam ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību vai kaitniecību. Diskutēja- pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme.
Sākts realizēt SIF finansiāli atbalstīts projekts„ Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” Mērķis- veicināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, jomās, kas svarīgas senioriem, demokrātisko procesu stiprināšana, ieskaitot pilsonisko līdzdalību, veicināt sociālo iekļaušanu, pieejamas izglītības nodrošināšanu.
Problēmas, nepieciešama sadarbības veicināšana starp NVO un iedzīvotājiem. Pilsoniskā aktivitāte un līdzdalība– zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis pilsoniskajās aktivitātēs un politikas veidošanas procesos.
NVO sadarbības veicināšana, attīstot ilgtspējīgu sadarbības modeli starp vairākām NVO un vietējām iedzīvotāju grupām, kur var dalīties ar resursiem, idejām un pieredzi. Sagaidāmie rezultāti -sadarbības modeļa stiprināšana starp NVO , kas paredz efektīvākus un sabiedrības vajadzībām atbilstošus risinājumus.
Kopienas diskusiju organizēšana– diskusijas, kur iedzīvotāji, NVO un pašvaldību pārstāvji apspriež vietējās problēmas un meklē risinājumus kopīgi sadarbojoties. Mērķis- veicināt dialogu starp vietējām kopienām, NVO un valsts institūcijām, lai kopīgi risinātu problēmas. Sagaidāmie rezultāti – uzlabota komunikācija starp sabiedrības grupām, kas noved pie efektīvākas problēmu risināšanas.
Plānotās aktivitātes- vietējo kopienu aktivizēšanas pasākumi – pieredzes apmaiņa, senioru diskusijas, darbnīcas un kopīgas iniciatīvas ar biedrībām “Ikšķiles Senioru skola”, “Ķeipenes Senioru skola”, Kurzemes NVO. Mērķis- veicināt senioru iniciatīvu attīstību un sadarbību , radot iespējas kopienas problēmu identificēšanai un risināšanai. Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.
Plānotās aktivitātes: Tikšanās un sarunu organizēšana ar politikas veidotājiem– mērķtiecīgas sarunas ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem, lai apspriestu sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Mērķis- panākt aktīvu dialogu starp valsts institūcijām un senioriem, veicinot lēmumu pieņemšanu, kas atbilst sabiedrības interesēm. sagaidāmie rezultāti – kvalitatīvi ierosinājumi valdībai, kas ņem vērā senioru viedokli, kā arī augstāks uzticības līmenis valsts institūcijām. Diskusijas ar senioriem par konkrētām politikas iniciatīvām (piemēram, senioru iespējas mūžizglītībai,vai izglītības reformām). Mērķis – veicināt senioru līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot, ka politikas izstrādē tiek ņemtas vērā dažādas sabiedrības grupas. Sagaidāmie rezultāti -senioru plašāka iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, lielāka lēmumu caurspīdība un atbilstība sabiedrības interesēm. Aktīva līdzdalība pašvaldību darba grupās un komisijās, kas risina konkrētas problēmas. Mērķis- piedalīties politikas veidošanā un sniegt argumentētus viedokļus par senioriem svarīgiem jautājumiem. Sagaidāmie rezultāti- ietekme uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas balstīta uz sabiedrības grupu vajadzībām.
Pilsoniskās izglītībasmērķis ir veicināt pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanos. Seniori izprot demokrātiju un tās vērtības- atbildību, taisnīgumu, cilvēktiesības. Tāpat ikviens ir savas zemes patriots, izjūt piederību valstij, valodai. Katram ir kaut kāda izpratne, kā darbojas pašvaldība un valsts, bet nepietiekama ir iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā līdzdalība un sociālā atbildība.
Senioru līdzdalībai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā palīdz izvērtēt un savlaicīgi panākt, ka izstrādātie risinājumi ir mērķa grupai piemēroti, saprotami un efektīvi. Senioriem vajadzētu paust savu viedokli par attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktu projektiem to izstrādes sākotnējā stadijā, kā arī pārējos posmos, kad tiek risināti sabiedrībai aktuāli jautājumi. Savu viedokli var sniegt ikviens , kuru skar vai interesē risināmais jautājums. Katram sabiedrības pārstāvim ir tiesības saņemt atgriezenisko saikni par savu priekšlikumu. Senioriem iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību un kaitniecību. Pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme. Tieši šī katra indivīda iesaiste un aktivitāte ir lielākā problēma.
Seniori ir ļoti aktīvi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu balsotāji- senioru piedalās šajās velēšanās, taču vairāk nekā trīs reizes mazākaaktivitāte ir netradicionālās pilsoniskās aktivitātēs- dalībā nevalstiskās organizācijās un darba grupās, dažādās likumdošanas iniciatīvās, kolektīvo iesniegumu iesniegšanā vai interneta rīku izmantošanā.
Seniori tic, ka spēj ietekmēt sabiedriskos procesus, bet tiem pietrūkst motivācijas un prasmes iesaistīties reālās pilsoniskās aktivitātēs, jo vecuma dēļ nesaredz nākotnes perspektīvas un nevēlas iesaistīties pilsētas, tuvākās apkārtnes uzlabošanā. Tie seniori, kuri jūtas motivēti būt pilsoniski aktīvi, reālās aktivitātēs iesaistās maz.
Pilsoniskā līdzdalība senioru vidū nav prioritārs jautājums, jo viņus vairāk satrauc ikdienas sadzīviskie jautājumi (fiziskā un garīgā veselība, komunālie maksājumi, pieaugošās pārtikas cenas, pensijas u.c. jautājumi). Senioriem ir svarīgi iesaistīties un viņi arī daļēji iesaistās pašvaldības attīstībā, bet to ietekmē dažādi šķēršļi- gan komunikācijas iespējas ar pašvaldību, gan digitalizācijas laikmeta uzliktie standarti, gan arī personīgās motivācijas jautājumi. Liela daļa senioru uzskata, ka pašvaldībā nav pietiekami ievērotas senioru intereses vai tie nav pietiekami informēti par savu interešu ievērošanu – nav informācijas, kas liecina par senioru interešu ievērošanu. Seniori komunikācijā ar pašvaldību vēlētos izmantot klasiskās saziņas metodes-sazināties telefoniski Mazāks senioru skaits vēlas izmantot interneta platformas vai sociālos tīklos.
Kuldīgas pašvaldība un Kuldīgas Senioru skola sadarbojas jau 6 gadus, ir noslēgts sadarbības līgums. No pašvaldības sanemam atbalstu telpām-pasākumu organizēšanai, tāpat vairrākkārt pašvaldība nodrošinājusi autobusus ekskursijām uz Rīgas pili, Saeimu, pieredzes braucieniem. Katru gadu pašvaldība organizē tikšanos ar senioriem un atbildot uz iepriekš iesniegtiem jautājumiem. Šajās tikšanās reizēs piedalās domes speciālisti, arī iestāžu vadītāji, kuri sniedz atbildes uz neskaidrībām, problēmām. Tāpat 1x gadā tiek organizēta ekskursija , iepazīstinot ar jaunumiem pilsētā un tās apkārtnē. Pašvaldībā darbojas Senioru padome. Bet visa līdzšinējā sadarbība maz veicina senioru iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā, problēmu risināšanā. Līdz šim pašvaldībai izteiktie priekšlikumi par vides pieejamību ir ņemti vērā un situācija ir uzlabojusies. Kuldīgas Senioru skola atsaucās pašvaldības aicinājumam un piedalījās atratēģijas izstrādē konkursasm “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”
Tāpat Kuldīgas senioru skolai ir sadarbība ar Kurzemes NVO, Kuldīgas Demokrātijas kopienu un Europa Direct. Pārsvarā tā ir pasākumu, nodarbību apmeklēšana. Mazāk aktīva iesaiste un līdzdarbošanās, sava viedokļa paušana, lai ko mainītu kopienā.
Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.
Ruta Orlova, 26467724
