Kategorija: PROJEKTI

Kategorijas
Aktivitātes Aktualitātes PROJEKTS

Noslēdzies 3 dienu darbnīcu cikls senioriem “Vesels prāts, aktīva dzīve”

No 14. , 16., 17. jūlijā Kuldīgas Mākslas namā un tā apkārtnē norisinājās trīs dienu darbnīcu cikls “Vesels prāts, aktīva dzīve”, kura mērķis bija stiprināt senioru mentālo veselību, veicināt emocionālo labsajūtu, savstarpējo atbalstu un aktīvu dzīvesveidu. Kopumā darbnīcās piedalījās 50 seniori, kuri 15 stundu laikā guva jaunas zināšanas, praktiskas iemaņas un vērtīgu kopā būšanas pieredzi.

 Pirmajā dienā dalībnieki iepazinās un vienojās par kopīgiem mērķiem, piedalījās lekcijā par mentālo veselību senioru vecumā un tās nozīmi ikdienā. Praktiskajā nodarbībā tika apgūtas elpošanas un relaksācijas tehnikas stresa mazināšanai, savukārt radošajā darbnīcā “Krāsas un emocijas” dalībnieki ar mākslas palīdzību izpauda emocijas, attīstīja radošumu un guva pozitīvu emocionālu pieredzi.

Otrā diena bija veltīta sociālās saiknes stiprināšanai un prāta trenēšanai. Rīts sākās ar viegliem vingrojumiem mūzikas pavadījumā, kas radīja enerģisku un pozitīvu noskaņojumu. Komunikācijas darbnīcā seniori pilnveidoja savas saskarsmes prasmes, piedalījās lomu spēlēs un praktiskos uzdevumos. Lielu interesi izraisīja prāta spēles, kurās tika trenēta atmiņa, uzmanība un loģiskā domāšana. Dienas noslēgumā stāstu darbnīcā “Mana dzīves pieredze – mans spēks” dalībnieki dalījās atmiņās un dzīves pieredzē, stiprinot savstarpējo uzticēšanos un kopības sajūtu

Trešajā dienā uzmanība tika pievērsta veselīgiem ikdienas paradumiem un personīgajiem resursiem. Dalībnieki devās pastaigā un veica vieglus vingrojumus svaigā gaisā, pēc tam lekcijā uzzināja par uztura, miega, fizisko aktivitāšu un hobiju nozīmi mentālās veselības saglabāšanā. Darbnīcā “Apzinātība caur kustību” tika veikti stiepšanās un apzinātas kustības vingrinājumi, kas palīdz stiprināt ķermeņa un prāta saikni. Noslēguma sesijā katrs dalībnieks apkopoja trīs dienās gūto pieredzi un izveidoja savu individuālo labsajūtas plānu turpmākajai ikdienai.

Darbnīcu cikla laikā tika sasniegti izvirzītie mērķi – seniori papildināja zināšanas par mentālās veselības nozīmi, apguva praktiskas relaksācijas, apzinātības un atmiņas trenēšanas metodes, stiprināja pašaprūpes prasmes un ieguva jaunus kontaktus. Kopīgās aktivitātes palīdzēja mazināt vientulības sajūtu, veicināja savstarpēju atbalstu un radīja drošu vidi pieredzes apmaiņai.

Dalībnieki atzina, ka darbnīcas sniedza ne tikai vērtīgas zināšanas un praktiskus instrumentus ikdienai, bet arī pozitīvas emocijas, iedvesmu un pārliecību par savu spēju saglabāt aktīvu, veselīgu un piepildītu dzīvesveidu. Izveidotie personīgie labsajūtas plāni un apgūtās metodes kalpos kā ilgtermiņa atbalsts emocionālā līdzsvara un dzīves kvalitātes uzturēšanai.

Pateicamies visiem dalībniekiem par aktīvu iesaisti, atvērtību un sirsnīgo atmosfēru! Kopā pavadītās dienas vēlreiz apliecināja, ka rūpes par mentālo veselību, savstarpējs atbalsts un kopā būšana ir nozīmīgi priekšnoteikumi veselīgai un aktīvai novecošanai.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
Aktivitātes Pasākums PROJEKTS

Senioru skolas ekskursija

2026.gada 15. jūlijā 50 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā maršrutā Kuldīga–Rīga–Kuldīga, lai iepazītos ar Latvijas nevalstisko organizāciju un speciālistu darbu senioru mentālās veselības un psihosociālā atbalsta jomā.

Brauciena laikā dalībnieki apmeklēja NVO, kur ieguva vērtīgu ieskatu dažādās pieejās emocionālās labsajūtas un veselīga dzīvesveida veicināšanai.

Biedrībās dalībnieki iepazinās ar krīzes un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot senioru vajadzībām. Prezentācijas laikā tika sniegta informācija par pieejamo atbalstu, savukārt diskusijā ar krīzes centra speciālistiem tika pārrunātas efektīvākās darba metodes un sadarbības iespējas ar pašvaldībām, lai nodrošinātu savlaicīgu palīdzību cilvēkiem emocionālās grūtībās. Dalībnieki iesaistījās praktiskā nodarbībā, kuras laikā iepazina emocionālās labklājības stiprināšanas metodes, izmantojot kustību un radošās aktivitātes. Īpaši vērtīga bija pieredzes apmaiņa par profilaktiskajiem pasākumiem senioriem un starppaaudžu aktivitātēm, kas veicina sabiedrības saliedētību, savstarpēju sapratni un aktīvu līdzdalību.  Dalībnieki iepazinās arī ar dažādām profilakses metodēm un praktiskiem paņēmieniem, kurus iespējams izmantot ikdienā veselības un labsajūtas uzturēšanai.

Pieredzes apmaiņas brauciena galvenais mērķis bija iepazīt Latvijā īstenotās iniciatīvas senioru mentālās veselības atbalstam, gūt jaunas idejas un labās prakses piemērus, kurus iespējams pielāgot un ieviest Kuldīgas novadā. Šis mērķis tika veiksmīgi sasniegts – dalībnieki ieguva plašāku izpratni par holistisku veselības pieeju, iepazinās ar dažādām profilakses un terapijas metodēm, kā arī papildināja zināšanas par iespējām stiprināt senioru emocionālo labsajūtu.

Brauciena laikā izveidoti jauni kontakti ar pieredzējušiem mentālās veselības speciālistiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī pārrunātas iespējas nākotnē veidot kopīgus projektus un sadarbības iniciatīvas starp Kuldīgas Senioru skolu, pašvaldību un citām organizācijām.

Pieredzes brauciens apliecināja, ka savstarpēja sadarbība, zināšanu apmaiņa un jaunu metožu iepazīšana ir nozīmīgs priekšnoteikums, lai veidotu arvien kvalitatīvāku atbalstu senioriem un veicinātu viņu aktīvu, veselīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Apskatījām mākslas galeriju OlaFundation, devāmies ekskursijā pa Ķīpsalu.

Ekskursijas noslēgumā- brauciens Panorāmas ratā.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
Aktivitātes Aktualitātes PROJEKTI

Kuldīgas Kopienas mājas pagalmā norisinājās kopienas pasākums “Ventspils ielas radošais pagalms”.

20. Jūnijā  Ventspils ielas iedzīvotāji, kuldīdznieki, kaimiņi, draugi un viesi  sanāca kopā ne tikai uz pasākumu, bet,  arī ,lai satiktos, iepazītu viens otru tuvāk, dalītos stāstos, prasmēs un atmiņās, kas veido mūsu kopīgo māju sajūtu šeit – Kuldīgā, Ventspils ielā. Īpašs prieks , ka pagalms  kļuva par vietu, kur satiekas dažādas paaudzes. Šeit bija cilvēki, kuri Ventspils ielas stāstus glabā jau gadu desmitiem, un arī jaunieši, kuri šodien rada jaunus stāstus nākotnei. Tieši šādās tikšanās reizēs dzimst kopiena – dzīva, stipra un saliedēta.

Programma bija bagāta ar stāstiem, dziesmām, dejām, radošām darbnīcām, meistarklasēm un sarunām. Dzirdējām atmiņas par dzīvi Ventspils ielā, iepazinām vietējo cilvēku talantus, mācījāmies cits no cita un baudījām kopā būšanas prieku.

Īpašs prieks par katru , kurš  ieguldīja savu darbu, laiku un sirds siltumu šī pasākuma tapšanā – mūsu stāstniecēm, māksliniekiem, rokdarbniecēm, biedrībām, senioru kolektīviem, jauniešiem, brīvprātīgajiem un ikvienam, kurš palīdzēja šai dienai kļūt par īstiem kopienas svētkiem.

Mēs vēlreiz apliecinām, ka kultūra nav tikai koncertzālēs, muzejos vai lielos pasākumos. Kultūra dzīvo mūsu pagalmos, sarunās, atmiņās un cilvēkos. Lielā kultūra sākas mazos pagalmos – vietās, kur cilvēki viens otru pazīst, atbalsta un kopā rada ko vērtīgu.

Šis pasākums ir arī solis nākotnē. Stiprinot kopienu šodien, mēs veidojam vietu, kurā gribas dzīvot, atgriezties un kuru ar lepnumu varēsim parādīt viesiem, gatavojoties arī 2027. gadam un jaunām iespējām mūsu pilsētai.

Šī diena bija  piepildīta ar sirsnīgām sarunām, jaunām iepazīšanām, radošumu un prieku būt kopā!

Vēl vairāk attēlu šeit failiem.lv

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
Aktualitātes PROJEKTI Sadarbība

Jūtamies iedvesmoti pēc pasākuma “Labs pie laba turas” Valmierā

Noslēdzot Borisa un Ināras Teterevu fonda 15 darbības gadiem veltītu pasākumu un notikumu ciklu, 13. jūnijā Valmieras teātrī pulcējās fonda atbalstīto projektu pārstāvji no visas Latvijas – cilvēki un organizācijas, kuru darbs šo gadu laikā palīdzējis īstenot nozīmīgas iniciatīvas kultūrā, izglītībā, sociālajā palīdzībā, kopienu attīstībā un dzīvnieku aizsardzībā. Kuldīgas Senioru skolas komanda tika uzaicināta un rada iespēju būt pasākumā Valmierā , lai kopā atskatītos uz paveikto un dalītos kopējos iespaidos.

Šeit lasāms apraksts par pasākumu: https://www.teterevufonds.lv/jaunumi/labs-pie-laba-turas-fonds-valmiera-nosledz-15-darbibas-gadiem-veltitu-ciklu/. Šeit arī pieejams skatīšanai īsais atskata video uz pasākumu.

Kategorijas
PROJEKTS

Seniori apgūst pēdu veselības nozīmi

Notikusi izglītojoša nodarbība senioriem par pēdu veselību un to ikdienas aprūpi.
Tikšanās laikā ar sertificētu podoloģi Vitu Purviņu dalībnieki guva vērtīgas zināšanas par to, kā rūpēties par pēdām, lai saglabātu komfortu, vieglu pārvietošanos un labu pašsajūtu ikdienā.


Nodarbības laikā seniori uzzināja:
 kā pareizi kopt pēdas un nagus mājas apstākļos;
 kā atpazīt pirmās pazīmes, kas liecina par pēdu problēmām;
 kā novērst sabiezējumu, tulznu un plaisu veidošanos;
 ko darīt ieaugušu nagu gadījumā;
 kā īpaši rūpēties par pēdām diabēta gadījumā;
 kā izvēlēties piemērotus apavus un zeķes ikdienai.
Podoloģe dalījās arī ar praktiskiem padomiem, kā ikdienā saglabāt pēdu veselību un kad nepieciešams vērsties pie speciālista. Dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt individuālus ieteikumus.
Tikšanās noritēja sirsnīgā un pozitīvā gaisotnē, atgādinot, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību jebkurā vecumā.
Veselas un koptas pēdas palīdz saglabāt kustību prieku un dzīves kvalitāti!
Parūpējieties par savām pēdām — tās nes Jūs katru dienu!

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
Aktivitātes Aktualitātes PROJEKTS

“Kuldīgas Senioru iespēju un prasmju pieturas 2026”

Mūsu projekta mērķis ir dot iespēju Kuldīgas novada senioriem, izvērtējot savus resursus un gatavību saimniekot savos mazdārziņos, izaudzēt un sagatavot pārtiku savas ģimenes galdam nākamajai ziemai. Tas palīdz stiprināt senioru pašpietiekamību, mazināt atkarību no pašvaldības un citu organizāciju atbalsta, kā arī veicina pārliecību, ka no palīdzības saņēmējiem iespējams kļūt par palīdzības devējiem.

Vienlaikus projekts sekmē Kuldīgas novada senioru sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu, dodot iespēju radoši darboties un iesaistīties kopienas dzīvē. Īpaša uzmanība tiek veltīta kopienas nama pagalma Ventspils ielā 16 labiekārtošanai. Seniori pilnveido un kopj ārstniecības un tējas augu augstās dobes, kas priecē gan projekta dalībniekus, gan kopienas nama apmeklētājus.

Projektā iesaistīta 51 mājsaimniecība, kopumā 215 cilvēki, tostarp 89 bērni. Dalībnieki pārstāv gan Kuldīgas pilsētu, gan Rendas, Kurmāles, Rumbas, Pelču un Padures pagastus.

Lai sniegtu katrai mājsaimniecībai tieši tai nepieciešamo atbalstu, tika veikta aptauja, kurā seniori norādīja, kādas sēklas, stādi, mēslojums, dārza darbarīki, augļkoku un ogulāju stādi viņiem nepieciešami. Atbalsts tika pielāgots individuālajām vajadzībām, un esam gandarīti, ka varējām palīdzēt visiem senioriem, kuri izteica vēlmi un gatavību pilnveidot savu saimniekošanu. Projekta rezultātā izaudzētā un sagatavotā produkcija papildina ģimenes pārtikas krājumus ziemai, samazina ikdienas izdevumus un dod iespēju daļu izaudzētā izmantot arī citu atbalstam.

Turpinās arī darbs pie kopienas nama augsto dobju uzturēšanas un pilnveidošanas. Tajās tiek audzēti ārstniecības un tējas augi, kas ne tikai bagātina vidi, bet arī veicina senioru socializēšanos, pieredzes apmaiņu un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē. Šī aktivitāte ir īpaši nozīmīga tiem senioriem, kuriem nav sava mazdārziņa, bet kuri vēlas saglabāt saikni ar dārzkopību un lietderīgi pavadīt brīvo laiku.

Projekta laikā izveidots arī skaists dārzs kopienas nama ziemeļu pusē. Tajā iestādīti grimoņi, hortenzija un magnolija, kā arī izveidots sajūtu dārzs. Seniori ir uzņēmušies atbildību par tā uzturēšanu – regulāri ravē, laista un rūpējas par stādījumiem. Sajūtu dārzs ir veltījums Kuldīgas vēsturiskajai dārzu kultūrai un pakāpeniski kļūst par nozīmīgu pilsētas identitātes simbolu. Vienlaikus tas kalpo arī kā izglītojoša vide, kur iespējams iepazīt dažādus augus, to īpašības un izmantošanas iespējas.

Dalība projektā senioriem sniedz ne tikai praktisku atbalstu, bet arī iespēju dalīties savās zināšanās, prasmēs un dzīves pieredzē. Tas stiprina piederības sajūtu kopienai, veicina savstarpēju sadarbību un ļauj senioriem justies novērtētiem, vajadzīgiem un aktīviem sabiedrības locekļiem.

Šis projekts apliecina, ka kopīgiem spēkiem iespējams veidot stiprāku, saliedētāku un pašpietiekamāku kopienu, kurā katra cilvēka pieredze, darbs un ieguldījums ir vērtība.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
PROJEKTI

Kuldīgas Senioru skolas  un veselības aprūpes institūciju pārstāvjiem par senioru mentālās veselības atbalsta pieejamību

Notikusi fokusgrupa, kurā piedalījās Kuldīgas Senioru skolas (NVO), veselības aprūpes institūciju pārstāvji, kā arī senioru kopienas pārstāvji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt senioru mentālās veselības nozīmi, izvērtēt esošo pakalpojumu pieejamību Kuldīgā un apkārtnē, kā arī meklēt praktiskus risinājumus situācijas uzlabošanai. Fokusgrupas laikā tika apkopota informācija par šobrīd pieejamajiem  pakalpojumiem un to ierobežojumiem. Dalībnieki uzsvēra vairākus būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras seniori – vientulību, depresijas un trauksmes simptomus, informācijas trūkumu par pieejamajiem resursiem, stigmatizāciju, kā arī pakalpojumu nepieejamību lauku teritorijās. Īpaši nozīmīga bija senioru pašu pieredzes un viedokļu apzināšana. Tajā dalījās gan Senioru skolas pārstāvji, gan Kuldīgas novada domes senioru padomes locekļi, sniedzot vērtīgu ieskatu ikdienas situācijās un reālajās vajadzībās. Diskusijā tika analizēti arī esošie resursi un labā prakse. Tika izcelti pašvaldībā un veselības aprūpes sistēmā jau funkcionējošie atbalsta mehānismi, kā arī nevalstisko organizāciju pieredze senioru iesaistē un dažādu atbalsta aktivitāšu organizēšanā. Būtiska uzmanība tika pievērsta sadarbības iespējām starp dažādām pusēm. Dalībnieki diskutēja par to, kā NVO un veselības aprūpes iestādes var efektīvāk papildināt viena otras darbu, kā arī par iespējām īstenot kopīgus projektus, kas veicinātu senioru mentālās veselības atbalstu. Fokusgrupas rezultātā tika formulēti konkrēti ierosinājumi pašvaldībai. Tie ietver praktiskus un īstenojamus risinājumus, kas varētu uzlabot pakalpojumu pieejamību, informācijas apriti un atbalsta sistēmas efektivitāti. Galvenie fokusgrupas mērķi bija apvienot dažādu pušu – Senioru skolas, NVO un veselības aprūpes profesionāļu – zināšanas un pieredzi, identificēt prioritārās vajadzības, kurām nepieciešama steidzama rīcība, kā arī iezīmēt iespējamo sadarbības modeli starp pašvaldību, nevalstisko sektoru un veselības aprūpes institūcijām. Paredzams, ka fokusgrupas rezultātā tiks iegūts skaidrs pārskats par galvenajiem izaicinājumiem senioru mentālās veselības jomā Kuldīgas novadā, kā arī padziļināta izpratne par esošajiem risinājumiem un trūkumiem. Tāpat diskusija sniegusi vērtīgas idejas jaunu vai uzlabotu pakalpojumu attīstībai, kas nākotnē varētu būtiski uzlabot senioru dzīves kvalitāti. Fokusgrupa iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz ciešāku sadarbību un mērķtiecīgu rīcību, lai nodrošinātu pieejamāku un efektīvāku mentālās veselības atbalstu senioriem Kuldīgā Kuldīgas novadā.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
PROJEKTI

Diskusijas un sarunas ar pašvaldību par senioru mentālās veselības atbalsta pieejamību

Notikusi diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem par senioru mentālās veselības atbalsta pieejamību un kvalitāti. Sarunas laikā tika analizēta esošā situācija, izvērtējot, kādi pakalpojumi šobrīd ir pieejami, kur tie atrodas, kāds ir to pieprasījums un cik viegli senioriem tiem piekļūt. Analīze atklāja vairākas būtiskas problēmas. Novada pagastos joprojām ir ierobežota speciālistu pieejamība, kas nozīmē, ka senioriem bieži vien jāgaida rindā uz konsultācijām vai jāmēro lielāki attālumi. Ilgie gaidīšanas laiki un finansiālie šķēršļi vēl vairāk apgrūtina palīdzības saņemšanu. Tāpat tika konstatēts, ka daudzi seniori nav pietiekami informēti par pieejamajiem resursiem un atbalsta iespējām. Diskusijas galvenais mērķis bija identificēt aktuālās problēmas un vajadzības, ar kurām saskaras seniori mentālās veselības jomā. Tika izcelti tādi izaicinājumi kā vientulība, depresija, kognitīvie traucējumi un sabiedrībā joprojām pastāvošā stigmatizācija. Liela uzmanība tika pievērsta arī risinājumiem. Viena no prioritātēm ir uzlabot pakalpojumu pieejamību, nodrošinot, ka senioriem ir vieglāk piekļūt psihologa, psihiatra, sociālā darbinieka un atbalsta grupu pakalpojumiem. Tikpat svarīgi ir mazināt stigmu, veicinot sabiedrības izpratni par mentālās veselības nozīmi un iedrošinot seniorus meklēt palīdzību bez kauna vai bailēm. Plānotie rezultāti paredz būtiskus uzlabojumus. Sagaidāms, ka senioriem būs vieglāk saņemt nepieciešamos pakalpojumus savā tuvākajā apkārtnē, kas palīdzēs samazināt sociālās izolācijas risku un veicinās iesaisti kopienas aktivitātēs. Tas savukārt uzlabos dzīves kvalitāti – seniori jutīsies drošāk, emocionāli stabilāk un vairāk novērtēti sabiedrībā. Ilgtermiņā savlaicīga profilakse un atbalsts var samazināt arī veselības aprūpes izmaksu slogu, jo mazināsies akūtu problēmu un hospitalizācijas gadījumu skaits. Vienlaikus šie pasākumi veicinās sabiedrības saliedētību, stiprinot starppaaudžu solidaritāti un kopienas iesaisti. Diskusija iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz pieejamāku un iekļaujošāku mentālās veselības atbalsta sistēmu senioriem.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
PROJEKTS

Lekcija ” Mentālās veselības stiprināšana caur līdzdalību sadarbību un brīvprātību”

Lektors Andris Vasiļevskis.

Mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par mentālo veselību un tās nozīmi dzīves kvalitātē. Senioru vecumā īpaši aktuāli kļūst jautājumi par vientulību, sociālo izolāciju un emocionālo labsajūtu. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt mentālo veselību, ir aktīva līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs, sadarbība ar citiem un iesaiste brīvprātīgajā darbā. Šīs aktivitātes ne tikai bagātina ikdienu, bet arī sniedz dziļāku piederības sajūtu, palīdz saglabāt dzīves jēgu un veicina emocionālo līdzsvaru.
Sabiedriskās aktivitātes kā līdzeklis vientulības un depresijas mazināšanai. Vientulība nav tikai fiziska vienatne – tā ir sajūta, ka trūkst jēgpilnu attiecību un piederības. Regulāra dalība sabiedriskās aktivitātēs palīdz šo sajūtu mazināt.
Tās var būt: kultūras pasākumi un kopienas svētki, interešu klubi (rokdarbi,
dārzkopība, grāmatu lasīšana), fiziskās aktivitātes grupās, izglītojoši semināri un nodarbības. Šādas aktivitātes sniedz iespēju satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, veidot jaunas draudzības un uzturēt aktīvu dzīvesveidu. Sociālā iesaiste palīdz mazināt depresijas risku un uzlabo kopējo emocionālo stāvokli.
Brīvprātīgais darbs – pašvērtības un gandarījuma avots. Brīvprātīgais darbs ir ne tikai palīdzība citiem, bet arī ieguldījums savā labsajūtā. Tas sniedz iespēju justies noderīgam, novērtētam un vajadzīgam.
Iesaistoties brīvprātīgajā darbā, seniori: izmanto savas zināšanas un dzīves pieredzi, attīsta jaunas prasmes, paplašina sociālo loku, izjūt gandarījumu par paveikto. Pat neliels ieguldījums – palīdzība kaimiņam, dalība kopienas pasākumā vai atbalsts vietējā organizācijā – var būt nozīmīgs gan citiem, gan pašam.
Līdzdalības formas, kas veicina piederību un pašrealizāciju. Ikviens var atrast sev piemērotāko līdzdalības veidu. Nav vienas pareizās formas – svarīgākais ir iesaistīties tā, lai tas sagādā prieku un piepildījumu.
Populāras līdzdalības formas: kopienu iniciatīvas un vietējie projekti, interešu un hobiju grupas, starppaaudžu sadarbība (piemēram, darbs ar jauniešiem), brīvprātīgais darbs nevalstiskajās organizācijās, dalība pašvaldības vai sabiedriskās dzīves aktivitātēs. Šāda iesaiste palīdz attīstīt piederības sajūtu, stiprina identitāti un ļauj realizēt savus talantus arī vēlākos dzīves posmos.
Kā līdzdalība ietekmē mentālo veselību. Aktīva iesaiste sabiedrībā sniedz vairākus būtiskus ieguvumus: samazina vientulības un izolācijas sajūtu, uzlabo garastāvokli un emocionālo stabilitāti, palielina pašvērtības sajūtu, palīdz saglabāt kognitīvās spējas, stiprina psiholoģisko noturību. Turklāt regulāra komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem palīdz labāk pārvarēt dzīves izaicinājumus un krīzes situācijas.
Iedrošinājums iesaistīties. Sākt var ar pavisam nelieliem soļiem: apmeklēt kādu vietējo pasākumu, pievienoties interešu grupai, iesaistīties brīvprātīgajā darbā dažas stundas mēnesī, uzrunāt citus un dalīties savās interesēs. Svarīgākais ir nepalikt vienatnē un būt atvērtam jaunām iespējām. Līdzdalība, sadarbība un brīvprātīgais darbs ir spēcīgi instrumenti mentālās veselības stiprināšanai. Tie palīdz ne tikai mazināt vientulību un depresijas risku, bet arī veicina pašvērtības sajūtu, emocionālo piederību un dzīves piepildījumu.
Stiprinot individuālo labsajūtu, vienlaikus tiek veidota arī saliedētāka, atbalstošāka un drošāka kopiena, kurā ikviens jūtas piederīgs un nozīmīgs.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kategorijas
PROJEKTI

Nevalstisko organizāciju loma mentālās veselības jomā

lze Jēče – Pieredzējusi mācību programmu veidotāja un vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Specializējas starpnozaru sadarbībā, organizāciju un projektu vadībā, ilgtspējā un kopienu attīstībā, kā arī pieredzes izglītībā, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām un institūcijām. Piedāvā padziļinātas zināšanas un praktiskus risinājumus mentālās veselības jomā – stresa noturības stiprināšanā, izdegšanas profilaksē, emocionālās inteliģences attīstībā, darba jēgpilnuma atrašanā un psiholoģiski drošas vides veidošanā. Īpašu uzmanību veltī uz risinājumu vērstas sadarbības veicināšanai gan individuālā, gan organizāciju līmenī.

Mūsdienu sabiedrībā mentālā veselība kļūst par arvien nozīmīgāku labklājības aspektu, īpaši senioru vidū. Dzīves pārmaiņas – pensionēšanās, sociālā loka sašaurināšanās, veselības problēmas vai vientulība – var ietekmēt emocionālo labsajūtu. Šajā kontekstā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas piedāvā daudzveidīgu atbalstu, veicina līdzdalību un palīdz stiprināt psiholoģisko noturību. NVO bieži darbojas kā tilts starp valsts institūcijām un sabiedrību, nodrošinot elastīgākus un cilvēkcentrētākus pakalpojumus. Senioriem tās var
piedāvāt: Atbalsta grupas un nodarbības, kur iespējams dalīties pieredzē un saņemt emocionālu atbalstu; Izglītojošus seminārus par mentālo veselību, stresa pārvaldību un veselīgu dzīvesveidu; Individuālas konsultācijas vai palīdzību krīzes situācijās; Brīvprātīgā darba iespējas, kas veicina piederības sajūtu un pašvērtējumu. Šāds atbalsts palīdz mazināt izolāciju, uzlabo dzīves kvalitāti un sniedz praktiskus rīkus ikdienas izaicinājumu pārvarēšanai.
NVO nav tikai pakalpojumu sniedzēji – tās ir arī platformas, kur seniori var aktīvi iesaistīties un paust savu viedokli. Piedaloties organizāciju darbībā, seniori var: Iesaistīties diskusijās par mentālās veselības politiku; Piedalīties pētījumos un aptaujās, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu; Aizstāvēt savas intereses un vajadzības sabiedriskajā telpā; Veidot iniciatīvas, kas uzlabo pakalpojumu pieejamību. Šāda līdzdalība stiprina ne tikai individuālo pašapziņu, bet arī kopienas balsi politikas veidošanā.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir informācijas trūkums vai neuzticēšanās pieejamajiem pakalpojumiem. NVO var palīdzēt šo plaisu mazināt, nodrošinot: Skaidru un saprotamu informāciju par pieejamo atbalstu; Personisku pieeju un uzticības veidošanu; Palīdzību orientēties sociālās un veselības aprūpes sistēmā; Drošu vidi, kur uzdot jautājumus un meklēt palīdzību.
Informētība un uzticēšanās ir priekšnoteikums, lai seniori izmantotu pieejamos resursus un saņemtu nepieciešamo atbalstu.
Nevalstiskās organizācijas spēlē nozīmīgu lomu senioru mentālās veselības
veicināšanā. Tās ne tikai sniedz praktisku un emocionālu atbalstu, bet arī dod iespēju senioriem būt aktīviem sabiedrības locekļiem, ietekmēt politiku un veidot iekļaujošāku vidi.
Rezultātā – Seniori apzinās NVO piedāvātās iespējas mentālās veselības jomā; Tiek veicināta viņu iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs; Pieaug uzticēšanās atbalsta sistēmai un zināšanas par resursiem; Uzlabojas psiholoģiskā noturība un sociālā līdzdalība; Kopienā stiprinās sadarbība starp iedzīvotājiem un organizācijām. Aktīva sadarbība ar NVO var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz pilnvērtīgāku, drošāku un sociāli bagātāku dzīvi arī senioru vecumā.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.