KULDĪGAS BIZNESA INKUBĀTORS- VESELĪBA UN LABBŪTĪBA 09.03.2023.
9.martā Kuldīgas Senioru skola piedalījās sarunu un diskusiju pasākumā “Biznesa anatomija”. Pasākuma tēma – rūpes par citu cilvēku labbūtību. Par savu uzņēmējdarbību stāstīja Inga Pāvula, kura rīko nometnes, mācot dalībniekiem atbrīvoties no ikdienas un ļauties būt sev pašam.
Inese Upe izstrādājusi apzinātu kustību un auguma terapijas metodiku, ar kuru var iepazīties gan klātienes nodarbībās, gan somatika.lv.
Mārīte Rozevska darbojas meditācijas telpā MaRa. Savukārt Elīna Gaile klātesošos iepazīstināja ar savu ceļu no pedagoģijas līdz skaistumkopšanas salonam “Viktorija.”
Diskusiju interesanti vadīja vecākais projektu vadītājs Rimants Safonovs. Visas uzņēmējas pauda domu, ka gandarījumu sniedz apziņa, ka palīdzējušas klientiem justies labāk, dzīvespriecīgāk un novērtēt sevi. Savukārt daudzik lausītāji nonāca pie secinājuma – kāpēc gan beidzot neieskatīties sevī, kaut arī liekas – viss taču ar mani ir kārtībā.
02.03.2023.Mākslas namā “Kā manas rokas var man palīdzēt ? “ . Nodarbību vadīja dr. Ilze Ābele
Ziema aiziet un ziema atgriežas ar sniegu un kupenām . Līst lietus , pārvēršot putrā sniegu un noklājot uz ietvēm ledus paklājus .
Mēs sargādami sevi izejam ārā tikai pašas lielākās nepieciešamības gadījumos.
Sēžam pie telefoniem, datoriem, televizoriem, bet locītavas ierūsē, kļūst stīvas un sāk īdēt, vaidēt, sāpēt.
Ko darīt ? Katra sīkuma dēļ pie ārsta neskriesi… un ārsts ir tikai ugunsdzēsējs, kas nodzēš uguni. Kur atrast padomus, zināšanas, kādus žurnālus vai grāmatas lasīt. Tur viss ir tik plaši un nesaprotami un garlaicīgi…
Ir lieliski būt Senioru skolas dalībniekam, kur par mums domā un piedāvā dažādas iespējas iegūt zināšanas dažādos veidos un dažādās formās.
Un tā 2.03. 12.00 Mākslas nama 3 stāvā noklausījāmies homeopātes, daksteres Ilzes Ābeles lekciju, praktisku nodarbību „KĀ MANAS ROKAS VAR MAN PALĪDZĒT „
Ar stāstu un praktiski tiek aptverts viss ķermenis ar kaitēm un vainām. Katram ir iespēja atrast savas ķermeņa daļas vajadzīgo punktu, kas liek justies slikti, sāp, apgrūtina un to masējot, glaudot, uzspiežot palīdzēt atbrīvoties un risināt bez zālēm.
ZINĀŠANAS IEGŪTAS !
UZ PRIEKŠU DZĪVĒ !!! pielietojot iegūtās zināšanas un palīdzot sev .
Apgūstam viedtālruņu izmantošanas iespējas. Lektori: Artis Gustovskis, Toms Girvaitis – Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs
Vairāk kā 30 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki papildina prasmes darbībās ar savu viedtālruni. Kā veidot kalendāru, kopēt datus, lietot Googl iespējas, WhatsApp grupas un fotogrāfēšana, attēlu apstrādes iespējas telefonā. Darbojamies divās grupās – ar priekšszināšanām un ne tik labām. svarīgi, ka seniori iegūst atbildes uz individuāliem jautājumiem un uzlabo savas zināšanas par viedtālruņu lietošanas daudzveidīgām iespējām.
Mācāmies veidot fotogrāfijas kompozīcijuRakurss no augšas
Saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu, neformālās izglītības ceļā. Atpazīstamības veicināšana un sabiedrības izglītošana. Veidot Kurzemes nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.
Projekta aktivitātes –
Projekts paredzēja senioru izglītošanu, lai veicinātu senioru iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā bērniem un mazbērniem, piedaloties lekcijās, meistarklasēs. Projektā piedalījās vairāk kā 100 seniori, kuri savas zināšanas nodod un nodos bērniem un mazbērniem, rādot pozitīvu piemēru ikdienā.
Lekcijas – izglītojošas nodarbības Kuldīgas novada senioriem. Tikšanās ar sabiedrībā redzamiem cilvēkiem kas notika Kuldīgas mākslas namā , Jauniešu mājā, KTTT un Alsungā no 1.augusta līdz 30 septembrim 2022.g.
Janīna Kursīte – Pakule – personība – saeimas deputāte, valodniece, folkloriste, publiciste, Latvijas Universitātes profesore, pasniedzēja interesantā sarunā rosināja seniorus aizdomāties par mūsu Latvijas garīgajām bagātībām – valodu, tās dažādajām izloksnēm, senajām mūsu senču rakstu zīmēm, to pielietojumu mūsdienās. Seniori ieguva interesantu informāciju par mūsu jūras “dārgakmeni” – dzintaru, seno Kurzemes koka arhitektūru un pat atsevišķu klausītāju uzvārdu izcelsmi. Seniori, saprata, cik ražens ir mūsu kultūras mantojums, ka varam lepoties ar mūsu valodas dažādajām izloksnēm, ja cienām un ievērojam mūsu latviskās tradīcijas.
Ingus Barovskis – Dr. philol. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Zinātniskās intereses: tradicionālā un mūsdienu mitoloģija, pasaku pētniecība, mītiskie priekšstati un to izpausmes kultūrā. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma nodaļas mākslas eksperts, lekcijā “Kurzeme un tās mitoloģija” iepazīstināja ar Kurzemei raksturīgiem mītiskiem priekšstatiem, seniori guva ieskatu Kuršu mītu elementos, kas saglabājušies atsevišķos fenomenos. Iepazinās ar jēdzienu “mitoloģija” iepazinās ar Kurzemei raksturīgajiem mītiskajiem tēliem un to reprezentāciju folkloras tekstos, arī kulta vietās un lietās. Iepazinās ar jaunākajos laikos radītajiem un veidotajiem mītiem un mītiskajiem tēliem. Sakarības – tad un tagad.
Inga Sīle-Ph.D.docētāja Rīgas Stradiņa universitāte, Zāļu formu tehnoloģijas katedra , lekcijā “Ārstniecības augi senāk un tagad ” seniori uzzināja, kas ir etnobotānika. Uzzināja par ārstniecības augu latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktisko lietošanu, par ārstniecības augiem folklorā. Kā pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē auga ķīmisko sastāvu . Ar ko slimoja un kā ārstējās latvieši pirms 100 gadiem? Ārstniecības augu lietošanu mūsdienās un pagātnē. Uzzināja par ārstniecības augiem latviešu ticējumos.
Ausma Spalviņa – tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, audēja un puzuru darinātāja , lekcijā – meistardarbnīcā “Puzuri – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība”, seniori uzzināja , ka tradīcija par puzuru veidošanu nav aizmirsta , tā pakāpeniski pilnveidojas gan formās , gan materiālu pielietojumā. Saprata, ka tā jāsaglabā, jānodod tālāk nākamajām paaudzēm. Seniori apguva dažādus gatavošanas paņēmienus, formas. Uzzināja to simbolisko nozīmi.
Laila Puķīte – mājturības un vizuālās mākslas skolotāja. Kulinārā mantojuma saimniece, mājražotāja , lekcijā – meistardarbnīcā “Viss par un ap skalndrausi” iepazīstināja seniorus ar sklandrauša tapšanas vēsturi, tā formām. Praktiski izveidoja un izcepa Kurzemes sklandraušu ‘Suitu smeķī”. Sklandrauši iekļauti pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. Vispopulārākais ir kurzemnieku sklandrausis Notika izcepto sklandraušui degustācija (+kafija) un sarunas par un ap skalndrausi. Nodarbība notika Etniskās kultūras centrs “Suiti’
Laila Puķīte lekcijā –meistardarbnīcā ‘Zīmes, rotājumi, tautastērpi” seniori uzzināja zīmju, rotājumu nozīmi tautas tērpos. Praktiski ieguva iemaņas tautas tērpa jostas aušanā. Iepazīta Alsunga (pārgājiens pa zīmīgākajām vietā). Tradicionālais tautastērps nav tikai noteikta veida svētku drānas. Tas sevī ietver gadsimtu gaitā uzkrāto un nemitīgi papildināto tautas skaistuma izjūtu, ornamenta izveides un krāsu salikumu māku, amatniecības prasmes. Tajā uzkrātas daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas. Tā izzināšana un iepazīšana ļauj saglabāt un nodrošināt pārmantojamību šīm prasmēm un tradīcijām, veidojot tērpu, ar kuru mūsdienās var izteikt savu kultūras identitāti. Nodarbība notika Etniskās kultūras centrs “Suiti’
Aivars Varņeckis – KTTT ēdināšanas nodaļas skolotājs, šefpavārs, Siera kluba valdes loceklis, viesu nama Ēmužas īpašnieks, lekcijā – meistardarbnīcā “Nacionālā virtuve Latvijā” seiori uzzināja par nacionālās virtuves veidošanās vēsturi. Latvijai raksturīga virtuve, ko nosaka Ziemeļaustrumeiropas klimats. Vēsturiski tā veidojusies zemnieku vidē, izmantojot pārtikā vietējo augu un dzīvnieku valsts produktus un cilvēku zināšanas un prasmes izejvielu ieguvē, audzēšanā un ēdienu gatavošanā Seniori ieguva praktiskas iemaņas seno gaļas ēdienu – pildīts kuņģis – gatavošanā. Notika degustācija ( uzkodas , kafija). Nodarbība notika KTTT ( Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ) telpās.
Rezultātā seniori mācēs saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ir nodrošināta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, popularizēšana, iedzīvināšana, praktizēšana un tālāknodošana bērniem, mazbērniem, neformālās izglītības ceļā. Notikusi senioru un sabiedrības izglītošana. Sekmēta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.
Lauku atbalsta dienests ir apstiprinājis un piešķīris finansējumu “Kuldīgas Senioru skolas” projektam “Senioru digitālā mobilitāte”.
Projekta mērķis ir uzlabot datorprasmes senioriem, lai palīdzētu veicināt komunikāciju kā arī, lai palielinātu motivāciju un līdzdalību aktīvākai sociālajai dzīvei, lai veicinātu personisko izaugsmi, lai veicinātu pašapziņu un radošumu, lai izveidotu jaunus kontaktus, lai seniori aktīvi pielietotu iegūtās zināšanas savā dzīvē arī pēc projekta beigām. Mācību programma sastādīta ņemot vērā aptaujas “Kuldīgas novada senioru digitālo prasmju izvērtējums” rezultātus. Projekta rezultātā tiks uzlabotas senioru datorprasmes, kas nepieciešamas viņu ikdienas dzīves aktivitātēs, sazinoties ar draugiem un radiniekiem internetā (skype), veicot maksājumus internetbankā, sarunājot tikšanos ar ārstiem, rezervējot biļetes internetā utt. Tajā pašā laikā seniori kļūs vairāk motivētāki un par sevi pārliecinātāki, pielietojot iegūtās prasmes ikdienas dzīvē. Veicinās daudzveidīgu senioru sociālo un ikdienas dzīvi, piedāvājot jaunu pieredzi un iespējas. Tiks veicināta sabiedrības izpratne par veiksmīgu aktīvo novecošanos un socializēšanos senioru vidū.
Mācību programma:
Nr.
Tēmas
Stundas
1.
Tēma. Datorprasmju pilnveidošana sabiedrības līdzdalībai Win10 iespēju apskats, lai mācētu sazināties ar pašvaldību Darba virsmas personalizēšana IT platformām Uzdevumu rindas modificēšanas prasmes Internetā atrastās informācijas saglabāšanas varianti.
4
2.
Tēma. Lietotne WhatsApp WhatsApp – ātrs un vienkāršs komunicēšanas veidsInterešu grupas izveidošana, grupas administrēšana, jaunu dalībnieku pievienošana grupai, dalībnieku dzēšanaZiņu, attēlu un video sūtīšana.
4
3.
Tēma. Fotogrāfija kā sabiedrisko notikumu fiksēšanas rīks Fotogrāfiju izmantošana sabiedriskos pasākumos, personas piekrišanaIncidentu fiksēšana un nosūtīšana atbildīgajām pašvaldības iestādēm vai valsts institūcijāmFotografēšana ar viedajiem telefoniem, sinhronizēšanas iespējas.
4
4.
Tēma. Fotogrāfiju uzņemšana un izmantošana sociālajām aktivitātēm Uzņemto fotogrāfiju apstrādes variantiPilsonisko aktivitāšu fotogrāfiju albumu izveidošana un dalīšanāsFotogrāfiju saglabāšana, arhivēšana, kopiju veidošana.
8
5.
Tēma. Straumēšanas iespēju izmantošana sociālo aktivitāšu ideju publiskošanā un popularizēšanā Iespēja translēt sociālās aktivitātes tiešraidi no notikuma vietas, lai palielinātu iesaisti un izteiktu savu viedokli Skatītāju aktivitātes iespēja tiešraides laikā – būt čatā un sarakstīties ar straumētāju, diskusijas veidošanāsStraumēšana kā kopības sajūtas šeit un tagad radīšanas rīks.e-radio, e-TV
6
6.
Tēma. Kas ir digitālais aģents un kā to izmantot sava viedokļa paušanā Mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas komunikācijas procesāČatbotu attīstības vēsture, virtuālo aģentu nozīme klientu apkalpošanāDigitālo aģentu plašā izplatība dažādu nozaru klientu apkalpošanā.E-pakalpojumi mana.latvija.lv
6
7.
Tēma. Digitālie rīki un lietotnes – iespējas privātpersonām komunicēt ar valsts pašvaldības iestādēm eParaksts un eParaksts viedtālrunī – drošs e-identitātes apliecinošs rīksKā pārbaudīt un parakstīt elektroniskus dokumentus, kā saņemt pakalpojumu. Kā komunicēt ar eParaksts komandas virtuālo asistentu, atbildes saņemšana Video saziņas lietotnes(google meet, zoom) izmantošanas iespējas
4
8.
Tēma. Digitālā drošība IT ierīču aizsardzība, paroles, kodiPikšķerēšana jeb datu izmānīšana Informētība par digitālo higiēnu
“Pazuduši tulkojumā? Latvijas krievvalodīgie pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.”25.01.2023.
lektors Mārtiņš Kaprāns (komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts)
25.janvārī Kuldīgas senioru skolas dalībnieki pulcējās Mākslas namā, lai noklausītos Eiropas politiskās analīzes centra eksperta Mārtiņa Kaprāna lekciju “Pazuduši tulkojumā”. M. Kaprāna pētījuma mērķis – noskaidrot, kāda ir Latvijas krievvalodīgās sabiedrības daļas attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kuldīdzniekiem, kuri gandrīz vienmēr dzīvojuši izteikti latviskā vidē kurā arī nostāja pret šo globālo problēmu, izņemot dažus dīvainus indivīdus, ir vienoti Ukrainas pusē, bija interesanti uzzināt, vai tiešām visi Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji dievina Krievijas asinskāro pseidoimperatoru.
Izrādās, ka mūsu valstī krieviskā iedzīvotāju daļa ir vislielākā pasaulē attiecībā pret pamatnāciju. Lektors secināja, ka tā ir ļoti sadrumstalota gan attieksmē pret Latviju kā valsti, gan pret karu. Visvairāk kara atbalstītāju ir senioru grupā, jo viņi nesaprot latviešu valodu, tāpēc arī nejūtas valstij piederīgi. Tomēr kopsecinājums rādījās diezgan pozitīvs – ne vairāk kā piektā daļa šo ļaužu (~20%) varētu ticēt kremlinu taisnīgumam.
2023.gada Eiropas demokrātijas galvaspilsēta – Barselona
Eiropa ir labākais veids, kā veselīgā un plaukstošā demokrātijā pilsoņi var brīvi paust savus uzskatus, izvēlēties politiskos līderus, un viņiem ir teikšana par savu nākotni. Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova pievienojās Eiropas Demokrātijas galvaspilsētas žūrijai, lai atbalstītu šo misiju.
Mērķis Uzlabot senioru labbūtību Covid-19 krīzes izplatības apstākļos, lai mazinātu pandēmijas sekas. Projekts piedāvāja brīvā laika dažādošanas iespējas. Tika sniegts psiholoģiskais un emocionālais atbalsts senioriem, kā arī fiziskās aktivitātes veicināja senioru emocionālās un fiziskās veselības uzlabošanu un saglabāšanu. Mērķa grupa: Kuldīgas novada seniori. Piedalījās 87 seniori. Kuldīgas novada senioriem tika piedāvātas 6 veida aktivitātes netradicionālos sporta veidos.
Jāšana, izbraukums ar zirgiem ( jāšanas sporta veids)- saskarsme, komunikācija ar zirgu sniedz prieku, mazina trauksmes sajūtas, depresiju, bet jāšana uzlabo veselību, nostiprina līdzsvara, koordinācijas, lokanības un muskuļu spēku. Arī darbs zirgu stallī ciešā saskarsmē ar dzīvnieku un izbraukumi dabā stiprina laimes sajūtu un personīgo noderību.
Orientēšanas meža apvidū un fotoorientēšanās aktivitātes – Pastaigas ar foto orientēšanos un asprātīgiem prāta spēļu elementiem ir ideāla atpūta. Ja neesi gatavs bezmērķīgi klīst pa Kuldīgas ielām vai meža takām, tad lūk ideja, kā piešķirt savām pastaigām mērķi un jēgu un izbaudīt lielisku atpūtu. Desiņas pie ugunskura.
Makšķerēšana(sportiskā makšķerēšana vai hobijs) Makšķerēšana ir ļoti daudzu cilvēku vaļasprieks. Cilvēki makšķerē, gan lai atpūstos, gan arī tas var būt sporta veids vai pat dzīvesveids. Seniori iepazina metodes, vēsturi, par licencēm, makšķerēšanas noteikumiem, par profesionāliem makšķerniekiem-sportistiem, barošanu. Makšķerēšana ir viens no populārākajiem atpūtas veidiem, kā cilvēks var atpūsties brīvā dabā. Makšķerēšanas veidi – zemledus makšķerēšana, mušiņmakšķerēšana, velcēšana, spiningošana pludiņmakšķerēšana gruntsmakšķerēšana ,zemledus makšķerēšana.
Novuss- sporta veids, kas dzimis Latvijā. Novusu var spēlēt jebkurā vecumā, attīstot un veicinot gan fizisko, gan mentālo veselību, jo ir individuālais un komandas sporta veids. Spēlējot spēli var apmainīties ar informāciju, pajokot, stimulēt komunikācijas prasmes. Seniori var dot ieguldījumu šī nacionālā sporta veida popularizēšanā, jo iespēja piedalīties Veterānu čempionātos kā Latvijā tā ārvalstīs.
Šautriņu mešana; Šautriņu mešana, ir sportiska izklaide, kas rosina sportisku sacensības garu, spēlējot gan vienatnē, gan ģimenes lokā, gan kopā ar domubiedriem. Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes māksla, kur viss tiek pakļauts tikai vienai domai: es un mērķis! Šautriņas trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu un to saskaņu. Punktu skaitīšana attīsta atmiņu. Adrenalīns, ko izraisa koncentrēšanās metienam, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa. Treniņi attīsta pacietību, pilnveido mērķtiecības izjūtu un audzina raksturu.
Galda spēles – zolīte, šahs, dambrete, riču-raču, Tcet to Ride, Saboteur, Carcassonne, No tanks, Alias, Inese Cool, monopols, Blokus, Scrable u.c. Galda spēles ir brīvā laika aizpildīšanas veids, kas visiem spēlētājiem rada patīkamu procesu un nepiespiestu atmosfēru. Dažādu vecumu cilvēki var apsēsties pie viena galda, atrast kopīgas intereses . Spēles ļauj iepazīt cilvēku reakcijas, mācīties veidot kompromisus, arī uzzināt, kā cilvēki reaģē dažādās stresa situācijās. Spēlēs var ļoti labi novērtēt, kā cilvēks uzvedas ikdienā un stresa situācijās, kā veido argumentus un pieņem lēmumus. Tas var būt arī izmēģinājuma lauciņš dažādām emocijām. Galda spēles, var palīdzēt jauniešiem , vecākiem un vecvecākiem savstarpēji iepazīt vienam otru.
Šodienas spēles senioriem palīdzēja apgūt V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas jaunieši.
Projekta rezultātā tika veicināta senioru labbūtības stāvokļa uzlabošana, emocionālais atbalsts, radošuma saglabāšana un veselīga psihiskā un fiziskā stāvokļa uzturēšana, kas, mūsuprāt, ir efektīvākais līdzeklis Covid-19 krīzes radīto emocionālo seku likvidēšanai un projekta ietvaros tika veikts preventīvais darbs, lai seniori neieslīgtu depresijā vai neizdegtu un nepalielinātu senioru vientulības un izolētības sajūtu.
Projekta galvenās aktivitātes rosināja interesi par jauniem hobijiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Google rīki. Viedtālruņa iespējas un lietošana: Ievads viedtālruņa lietošanā, lielākas ikonas, lielāki burti, radio, lukturītis, kontakti, modinātājs, laika prognoze, kalendārs, e-pasts telefonā, Play veikals u.c.)
Pasniedzēji – Toms Girvaitis, Artis Gustovskis
Ir nojaukta vakardienas siena, Jauna diena, Jauns rīts, jauns gads, Jauna dzīve, vēl iespēja viena, …………………….
Jaunās iespējas senioriem sniedz Kuldīgas Senioru skola sadarbībā ar Digitālo inovāciju centru .
19.01.23. plkst. 11.00 kupls zinātkāro senioru ieradās Adatu fabrikā uz semināru. Ievadam Artis Gustovskis iepazīstināja ar nākotnes iecerēm Kuldīgas Digitālā inovācijas centrā, parādot Dānijas moderno, plašo, ergonomisko Inovāciju centru un digitālos produktus – viņiem tagadnē, mums nākotnē.
1.tēma – VIEDTĀLRUNIS .
Lieta, kas ir gandrīz katram , bet…cik daudz un kādas iespējas no piedāvātā mēs protam un izmantojam. TAS IR LIELAIS JAUTĀJUMS!
Lietderīgam darbam turpmāk strādāsim divās grupās: ar priekšzināšanām un bez priekšzināšanām.
Jaunā gadā paldies RUTAI ORLOVAI , ARTIM GUSTOVSKIM UN TOMAM GIRVAITIM par iespēju uzzināt jauno tehnoloģiju straujo ienākšanu dzīvē bez kurām drīz vairs neiztikt un mācīties, apgūt , pielietot pareizi un vispusīgi jau esošās .
