Kuldīgas Senioru skola

KULDĪGAS BIZNESA INKUBĀTORS- VESELĪBA UN LABBŪTĪBA 09.03.2023.

9.martā Kuldīgas Senioru skola piedalījās sarunu un diskusiju pasākumā “Biznesa anatomija”. Pasākuma tēma – rūpes par citu cilvēku labbūtību. Par savu uzņēmējdarbību stāstīja Inga Pāvula, kura rīko nometnes, mācot dalībniekiem atbrīvoties no ikdienas un ļauties būt sev pašam.

Inese Upe izstrādājusi apzinātu kustību un auguma terapijas metodiku, ar kuru var iepazīties gan klātienes nodarbībās, gan somatika.lv.

Mārīte Rozevska darbojas meditācijas telpā MaRa. Savukārt Elīna Gaile klātesošos iepazīstināja ar savu ceļu no pedagoģijas līdz skaistumkopšanas salonam “Viktorija.”

Diskusiju interesanti vadīja vecākais projektu vadītājs Rimants Safonovs. Visas uzņēmējas pauda domu, ka gandarījumu sniedz apziņa, ka palīdzējušas klientiem justies labāk, dzīvespriecīgāk un novērtēt sevi. Savukārt daudzik lausītāji nonāca pie secinājuma – kāpēc gan beidzot neieskatīties sevī, kaut arī liekas – viss taču ar mani ir kārtībā.

/Edīte Gīme./

Veiksmīgi realizēts pieaugušo izglītības projekts

“Zināt. Prast. Saglabāt.”

Projekta mērķis –

Saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu,  neformālās izglītības ceļā. Atpazīstamības veicināšana un sabiedrības izglītošana. Veidot Kurzemes nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.

Projekta aktivitātes –

Projekts paredzēja senioru izglītošanu, lai veicinātu  senioru iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā bērniem un mazbērniem, piedaloties lekcijās, meistarklasēs. Projektā piedalījās vairāk kā 100  seniori, kuri savas zināšanas nodod un nodos bērniem un mazbērniem, rādot pozitīvu piemēru ikdienā.

Lekcijas – izglītojošas nodarbības Kuldīgas novada senioriem. Tikšanās ar sabiedrībā redzamiem cilvēkiem kas notika Kuldīgas mākslas namā , Jauniešu mājā,  KTTT un Alsungā no 1.augusta līdz 30 septembrim 2022.g.

Janīna Kursīte – Pakule – personība – saeimas deputāte, valodniece, folkloriste, publiciste, Latvijas Universitātes profesore, pasniedzēja interesantā sarunā  rosināja seniorus aizdomāties par mūsu Latvijas garīgajām bagātībām – valodu, tās dažādajām izloksnēm, senajām mūsu senču rakstu zīmēm, to pielietojumu mūsdienās. Seniori  ieguva  interesantu informāciju par mūsu jūras “dārgakmeni” – dzintaru, seno Kurzemes koka arhitektūru un pat atsevišķu klausītāju uzvārdu izcelsmi. Seniori,  saprata, cik ražens ir mūsu kultūras mantojums, ka varam lepoties ar mūsu valodas dažādajām  izloksnēm, ja cienām un ievērojam mūsu latviskās tradīcijas.   

Ingus Barovskis  – Dr. philol. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Zinātniskās intereses: tradicionālā un mūsdienu mitoloģija, pasaku pētniecība, mītiskie priekšstati un to izpausmes kultūrā. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma nodaļas mākslas eksperts, lekcijā “Kurzeme un tās mitoloģija”   iepazīstināja  ar Kurzemei raksturīgiem mītiskiem priekšstatiem, seniori guva ieskatu  Kuršu mītu elementos, kas saglabājušies atsevišķos fenomenos. Iepazinās  ar jēdzienu “mitoloģija” iepazinās ar Kurzemei raksturīgajiem mītiskajiem tēliem un to reprezentāciju folkloras tekstos,  arī kulta vietās un lietās. Iepazinās  ar  jaunākajos laikos radītajiem un veidotajiem mītiem un mītiskajiem tēliem. Sakarības – tad un tagad.

 Inga Sīle-Ph.D.docētāja Rīgas Stradiņa universitāte, Zāļu formu tehnoloģijas katedra , lekcijā “Ārstniecības augi senāk un tagad ”   seniori uzzināja, kas ir etnobotānika.  Uzzināja par ārstniecības augu latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktisko  lietošanu,  par ārstniecības augiem folklorā.  Kā pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē auga  ķīmisko sastāvu .    Ar ko slimoja un kā ārstējās latvieši pirms 100 gadiem? Ārstniecības augu lietošanu mūsdienās un pagātnē. Uzzināja par ārstniecības augiem  latviešu ticējumos. 

Ausma Spalviņa –    tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, audēja un puzuru darinātāja ,   lekcijā – meistardarbnīcā  “Puzuri – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība”, seniori uzzināja , ka tradīcija par puzuru veidošanu nav aizmirsta , tā pakāpeniski pilnveidojas gan formās , gan materiālu pielietojumā. Saprata, ka  tā jāsaglabā, jānodod tālāk nākamajām paaudzēm.  Seniori apguva dažādus gatavošanas paņēmienus, formas. Uzzināja  to simbolisko nozīmi.

Laila Puķīte – mājturības un vizuālās mākslas skolotāja. Kulinārā mantojuma saimniece,  mājražotāja ,  lekcijā – meistardarbnīcā   “Viss par un ap skalndrausi”  iepazīstināja seniorus ar   sklandrauša tapšanas vēsturi, tā formām. Praktiski izveidoja un izcepa Kurzemes sklandraušu  ‘Suitu smeķī”.  Sklandrauši iekļauti pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. Vispopulārākais ir kurzemnieku sklandrausis Notika izcepto sklandraušui degustācija (+kafija) un sarunas par  un ap skalndrausi.      Nodarbība notika   Etniskās kultūras centrs “Suiti’   

Laila Puķīte lekcijā –meistardarbnīcā ‘Zīmes, rotājumi, tautastērpi” seniori uzzināja zīmju, rotājumu nozīmi tautas tērpos. Praktiski ieguva  iemaņas  tautas tērpa jostas aušanā. Iepazīta Alsunga (pārgājiens pa zīmīgākajām vietā). Tradicionālais tautastērps nav tikai noteikta veida svētku drānas. Tas sevī ietver gadsimtu gaitā uzkrāto un nemitīgi papildināto tautas skaistuma izjūtu, ornamenta izveides un krāsu salikumu māku, amatniecības prasmes. Tajā uzkrātas daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas. Tā izzināšana un iepazīšana ļauj saglabāt un nodrošināt pārmantojamību šīm prasmēm un tradīcijām, veidojot tērpu, ar kuru mūsdienās var izteikt savu kultūras identitāti. Nodarbība notika   Etniskās kultūras centrs “Suiti’ 

Aivars Varņeckis – KTTT ēdināšanas nodaļas skolotājs, šefpavārs, Siera kluba valdes loceklis, viesu nama Ēmužas īpašnieks,     lekcijā – meistardarbnīcā  “Nacionālā virtuve Latvijā”     seiori uzzināja par nacionālās virtuves veidošanās vēsturi.      Latvijai raksturīga virtuve, ko nosaka Ziemeļaustrumeiropas klimats. Vēsturiski tā veidojusies zemnieku vidē, izmantojot pārtikā vietējo augu un dzīvnieku valsts produktus un cilvēku zināšanas un prasmes izejvielu ieguvē, audzēšanā un ēdienu gatavošanā Seniori ieguva praktiskas iemaņas  seno  gaļas ēdienu –   pildīts kuņģis – gatavošanā. Notika degustācija  ( uzkodas , kafija).     Nodarbība notika KTTT            ( Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ) telpās.

Rezultātā seniori mācēs saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ir  nodrošināta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja,  popularizēšana,  iedzīvināšana, praktizēšana un tālāknodošana bērniem, mazbērniem,  neformālās izglītības ceļā. Notikusi senioru un  sabiedrības izglītošana. Sekmēta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.

“HOBIJSPORTS LABBŪTĪBAI!” REALIZĒTS

Mērķis
Uzlabot senioru labbūtību Covid-19 krīzes izplatības apstākļos, lai mazinātu
pandēmijas sekas. Projekts piedāvāja brīvā laika dažādošanas iespējas. Tika sniegts
psiholoģiskais un emocionālais atbalsts senioriem, kā arī fiziskās aktivitātes veicināja
senioru emocionālās un fiziskās veselības uzlabošanu un saglabāšanu.
Mērķa grupa: Kuldīgas novada seniori. Piedalījās 87 seniori.
Kuldīgas novada senioriem tika piedāvātas 6 veida aktivitātes netradicionālos sporta
veidos.

Jāšana, izbraukums ar zirgiem ( jāšanas sporta veids)- saskarsme,
komunikācija ar zirgu sniedz prieku, mazina trauksmes sajūtas, depresiju, bet
jāšana uzlabo veselību, nostiprina līdzsvara, koordinācijas, lokanības un
muskuļu spēku. Arī darbs zirgu stallī ciešā saskarsmē ar dzīvnieku un
izbraukumi dabā stiprina laimes sajūtu un personīgo noderību.

Orientēšanas meža apvidū un fotoorientēšanās aktivitātes – Pastaigas ar foto orientēšanos un asprātīgiem prāta spēļu elementiem ir ideāla atpūta. Ja neesi gatavs bezmērķīgi klīst pa Kuldīgas ielām vai meža takām, tad  lūk  ideja, kā piešķirt savām pastaigām mērķi un jēgu un izbaudīt lielisku atpūtu. Desiņas pie ugunskura.

• Makšķerēšana (sportiskā makšķerēšana vai hobijs) Makšķerēšana ir ļoti daudzu cilvēku vaļasprieks. Cilvēki makšķerē, gan lai atpūstos, gan arī tas var būt sporta veids vai pat dzīvesveids. Seniori iepazina metodes, vēsturi, par licencēm, makšķerēšanas noteikumiem, par profesionāliem makšķerniekiem-sportistiem, barošanu. Makšķerēšana ir viens no populārākajiem atpūtas veidiem, kā cilvēks var atpūsties brīvā dabā. Makšķerēšanas veidi – zemledus makšķerēšana, mušiņmakšķerēšana, velcēšana, spiningošana pludiņmakšķerēšana gruntsmakšķerēšana ,zemledus makšķerēšana.

 Novuss-  sporta veids, kas dzimis Latvijā. Novusu var spēlēt jebkurā vecumā, attīstot un veicinot gan fizisko, gan mentālo veselību, jo ir individuālais un komandas sporta veids. Spēlējot spēli var apmainīties ar informāciju, pajokot, stimulēt komunikācijas prasmes. Seniori var dot ieguldījumu šī nacionālā sporta veida popularizēšanā, jo iespēja piedalīties Veterānu čempionātos kā Latvijā  tā ārvalstīs.

• Šautriņu mešana; Šautriņu mešana, ir sportiska izklaide, kas rosina sportisku sacensības garu, spēlējot gan vienatnē, gan ģimenes lokā, gan kopā ar domubiedriem. Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes māksla, kur viss tiek pakļauts tikai vienai domai: es un mērķis! Šautriņas trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu un to saskaņu. Punktu skaitīšana attīsta atmiņu. Adrenalīns, ko izraisa koncentrēšanās metienam, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa. Treniņi attīsta pacietību, pilnveido mērķtiecības izjūtu un audzina raksturu.

• Galda spēles – zolīte, šahs, dambrete, riču-raču, Tcet to Ride, Saboteur, Carcassonne, No tanks, Alias, Inese Cool, monopols, Blokus, Scrable u.c.   Galda spēles ir brīvā laika aizpildīšanas veids, kas  visiem spēlētājiem rada patīkamu procesu un nepiespiestu atmosfēru. Dažādu vecumu cilvēki var apsēsties pie viena galda, atrast kopīgas intereses . Spēles ļauj iepazīt  cilvēku reakcijas, mācīties veidot kompromisus, arī uzzināt, kā cilvēki reaģē dažādās stresa situācijās. Spēlēs var ļoti labi novērtēt, kā cilvēks uzvedas ikdienā un stresa situācijās, kā veido argumentus un pieņem lēmumus. Tas var būt arī izmēģinājuma lauciņš dažādām emocijām. Galda spēles, var palīdzēt  jauniešiem , vecākiem un vecvecākiem savstarpēji iepazīt vienam otru.

Šodienas spēles senioriem palīdzēja apgūt  V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas jaunieši.

Projekta rezultātā tika veicināta senioru labbūtības stāvokļa uzlabošana, emocionālais atbalsts, radošuma saglabāšana un veselīga psihiskā un fiziskā stāvokļa uzturēšana, kas, mūsuprāt, ir efektīvākais līdzeklis Covid-19 krīzes radīto emocionālo seku likvidēšanai un projekta ietvaros tika veikts preventīvais darbs, lai seniori neieslīgtu depresijā vai neizdegtu un nepalielinātu senioru vientulības un izolētības sajūtu.

Projekta galvenās aktivitātes rosināja interesi par jauniem hobijiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām.