Diskusiju vada Liene Valdmane- biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre 26.jūnijs 2025.
Šīs diskusijas mērķis bija apspriest un izglītot seniorus par viņu iespējām piedalīties mūžizglītībā un nezaudēt vēlmi izglītoties, aktīvi iesaistoties sabiedrības dzīvē. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā mūžizglītība var uzlabot senioru dzīves kvalitāti, kā arī kā viņi var dot ieguldījumu vietējā kopienā un sabiedrībā. Rezultātā paaugstināta izpratne par mūžizglītības nozīmi un pieejamām izglītības programmām senioriem. Izpratne par aktīvu iesaisti pilsoniskajos procesos un izglītības nozīmi. Lielāka senioru iesaiste sabiedrībā, veicinot viņu dalību vietējās kopienās un sabiedriskajā dzīvē. Palielināta sociālā aktivitāte un garīgā labklājība, uzlabojot senioru dzīves kvalitāti caur izglītību un sabiedrisko iesaisti. Izveidoti tīkli starp senioriem un organizācijām, kas piedāvā izglītības un līdzdalības iespējas, nodrošinot ilgtermiņa sadarbību.
Šīs tikšanās mērķis ir veicināt senioru izpratni un iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Diskusijas laikā tika aplūkotas aktuālas senioru problēmas, kā arī sniegta informācija par valsts un pašvaldības programmām, kas atbalsta seniorus. Tikšanās kalpo arī kā platforma, lai apspriestu, kā seniori var aktīvi iesaistīties sadarbībā ar pašvaldību un citām institūcijām. Rezultāts -Palielināta senioru izpratne par Labklājības ministrijas un pašvaldību programmām un resursiem, kas paredzēti viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aktīvāka senioru līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši sociālajā un veselības jomā. Uzlabota dzīves kvalitāte senioriem, veidojot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām un efektīvāk izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus. Stiprināta senioru līdzdalības kultūra, veicinot viņu iesaisti pašvaldības darba grupās, padomēs un komisijās.
21., un 22. maijā 50 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki devās pieredzē pie Siguldas, Ķeipenes un Ikšķiles senioru skolām. Pieredzes brauciena galvenais mērķis ir iepazīties ar senioru skolām Ikšķilē, Ķeipenē un Siguldā, uzzināt par to darbības principiem, piedāvātajām izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā arī dalīties pieredzē par senioru iesaisti mūžizglītībā un pilsoniskajās aktivitātēs. Brauciens veicināja senioru savstarpēju apmaiņu ar idejām un pieredzi, kā arī ļāva izprast, kā dažādi reģioni veicina aktīvu novecošanu un senioru līdzdalību sabiedriskajā dzīvē demokrātijas procesos.
Rezultātā – Paaugstināta izpratne par mūžizglītības iespējām un to nozīmi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, pilsonisko līdzdalību citu novadu demokrātiskajos un pilsoniskajos procesos. Iedvesma jaunu iniciatīvu veidošanai vietējās kopienās, pārņemot labās prakses piemērus no Ikšķiles, Ķeipenes un Siguldas senioru skolām. Tīklošanās un pieredzes apmaiņa starp dažādu reģionu senioriem, veicina ilgtermiņa sadarbību un atbalstu. Stiprina senioru iesaisti sabiedriskajos procesos, palīdzot viņiem kļūt aktīvākiem savā kopienā un izmantot pieejamās mūžizglītības un sabiedriskās līdzdalības iespējas. Šis brauciens veicinās senioru aktīvu iesaisti mūžizglītības procesos un palielinās viņu izpratni par iespējām, kā turpināt mācīties un būt aktīviem sabiedrībā arī pēc pensionēšanās, kā arī veicinās izpratni par citu novadu senioru iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā.
Projekta mērķis: apgūt ukuleles spēli, veicinot senioru saskarsmi un kolektīvās muzicēšanas prasmi. Pilnveidot kolektīvās muzicēšanas prasmes , lai uzlabotu viņu sociālo iesaisti un mazinātu sociālo izolāciju, kā arī veicinātu garīgo un emocionālo labklājību, fizisko veselību un kultūras aktivitāšu daudzveidību sabiedrībā. Projekts sniedz iespēju paplašināt zināšanas mūzikas teorijā un vēsturē, organizējot nodarbības ne mazāk kā 20 senioriem. Tas ļauj iepazīt dažādu tautu mūziku un paplašināt savu muzikālo redzesloku. Tiek nodrošinātas regulāras nodarbības 2 reizes nedēļā 2 grupās ukuleles spēles apguvei.
Lai gan ukulele kā instruments tradicionāli nav saistīts ar Latvijas vai Kuldīgas muzikālo mantojumu, šis projekts var veiksmīgi integrēt ukuleles spēli vietējā kultūras dzīvē, radot jaunas un inovatīvas izpausmes formas. Kuldīgas novadā ir bagātīga tautas mūzikas un dziedāšanas tradīcija. Ukulele varētu tikt integrēta šajās tradīcijās, piemēram, pielāgojot latviešu tautasdziesmas ukulelei. Tas varētu sniegt jaunus un interesantus muzikālus aranžējumus, kas apvieno tradicionālo un mūsdienu skanējumu. Kuldīgā un tās apkārtnē regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, festivāli un amatiermākslas izrādes. Ukuleles spēle varētu tikt integrēta šajos pasākumos, veicinot mūzikas dažādību un jaunradi.
Kuldīgas novadā liela vērtība tiek piešķirta kopienas izjūtai un sadarbībai. Ukuleles spēles apmācības varētu veicināt kopienas saliedētību, jo kopīgas muzicēšanas aktivitātes stiprina sociālās saites un veicina sadarbību. Ukulele kā mūzikas instruments piedāvā plašas iespējas radošumam un jaunradei. Tā kā ukulele ir salīdzinoši viegli apgūstama, tā varētu kļūt par iedvesmas avotu vietējiem mūziķiem un amatieriem radīt jaunas dziesmas un mūzikas aranžējumus. Ukuleles integrācija vietējā kultūras dzīvē var palīdzēt saglabāt un attīstīt Kuldīgas novada kultūras mantojumu, kā arī veidot jaunas tradīcijas un stiprināt esošās. Izmantojot vienkāršas un viegli apgūstamas mācību metodes, kas pielāgotas senioru vajadzībām un spējām, ukuleles spēles projekts Kuldīgas novadā veicinātu kopienas sadarbību, radošumu un muzikālo izglītību, radot jaunu un vērtīgu pieredzi gan senioriem, gan visai sabiedrībai.
Šī darbnīca bija interaktīvs pasākums, kas apvieno tīklošanās prasmes un sadarbības veicināšanu starp NVO, kā arī vietējām kopienām. Pasākuma formāts “darbnīca-spēle”, kurā dalībnieki caur praktiskām un simulētām situācijām mācās, kā izveidot efektīvu sadarbību starp organizācijām, kā apvienot resursus un veidot kopīgas iniciatīvas. Galvenā uzmanība tiek veltīta tīklošanai, ko dalībnieki veic neformālā, spēles formātā, lai veicinātu ilgtermiņa sadarbību. Rezultāts – Ilgtermiņa sadarbības veidošanās starp dažādām NVO un kopienām. Dalībnieku tīklošanās prasmju uzlabošanās, veidojot efektīvākas partnerības. Kopīgas iniciatīvas izstrāde, kas palīdz risināt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Dalībnieku izpratnes paaugstināšana par sadarbības nozīmi un tīklošanās metodēm.
“Kā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībā.
Senioru sadarbība ar pašvaldību. Iedzīvotāju padomes.
Līdzdalība pašvaldību darba grupās un komisijās.
Atbildes uz senioru jautājumiem.
Pasākuma mērķis ir veicināt senioru aktīvāku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībās, izglītojot par iespējām sadarboties ar pašvaldību, iedzīvotāju padomēm un piedalīties darba grupās un komisijās. Pasākums notiek neformālā atmosfērā – tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem , kas veicina atvērtu diskusiju un savstarpēju izpratni. Rezultātā – Paaugstināta senioru līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, darba grupās un komisijās. Labāka izpratne par pašvaldību darbības mehānismiem un iedzīvotāju padomju lomu. Uzlabota sadarbība starp senioriem un pašvaldību, ņemot vērā viņu vajadzības un ieteikumus. Ilgtermiņa dialoga izveide starp iedzīvotājiem un vietējiem politiķiem, veicinot pārredzamāku un iedzīvotāju interesēm atbilstošāku pašvaldību darbu.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir iekļāvusi lidostas “Spilve” centrālo ēku ar aleju, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ir atzīta kompleksa kultūrvēsturiskā un mākslinieciskā vērtība. Ēka būvēta padomju neoklasicisma stilā un ir piemineklis aizgājušajam laikam, arhitektūras stilam un domāšanai. Kādreiz šī bija Rīgas vizītkarte.
LVNM
Rīgas pils ir izcils arhitektūras piemineklis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājvieta. 2024. gadā, pēc apjomīgās rekonstrukcijas I un II posma pabeigšanas, muzeja un apmeklētāju rīcībā ir viens Rīgas pils korpuss ar ieeju no Daugavas gātes. Kamēr muzejā vēl nav izvietotas ekspozīcijas, apmeklētājiem ir unikāla iespēja iepazīt Rīgas pili gadsimtiem neredzētā veidolā, aplūkojot vērienīgākās atjaunotās telpas: velvētos pagrabus, kapelu, remteri, Svina torni.
Āgenskalna tirgus
Āgenskalna tirgus ir lielākais un senākais tirgus Daugavas kreisajā krastā, atvērts kopš 1898.gada un tam ir valsts kultūras pieminekļa statuss. No 2018. līdz 2022. gadam tirgus vēsturiskais paviljons piedzīvoja vērienīgu atjaunošanu. Pirms 100 gadiem, tāpat kā tagad, Āgenskalna tirgus bija vismodernākais tirgus valstī. Ēkā jau tolaik bija centrālapkure, kanalizācija, elektriskais apgaismojums un ventilācija, plaši pagrabi uzglabāšanai, kafejnīca un pat divstāvīgs restorāns . Šobrīd Āgenskalna tirgus ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiek arī kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi.
Īpaša tikšanās ar pieredzējušu radio un televīzijas žurnālistu, lai diskutētu par tēmu “Kā par sevi pastāstīt sabiedrībai, politiķiem un žurnālistiem”. Pasākums notika 2. aprīlī Kuldīgas Mākslas namā.
Mediju un sabiedrisko attiecību prasmes ir nozīmīgas ikvienam, kurš vēlas, lai viņa balss tiktu sadzirdēta. Senioriem ir bagāta dzīves pieredze un svarīgas idejas, kas var būt noderīgas sabiedrībai. Taču, lai tās efektīvi nodotu plašākai publikai un lēmumu pieņēmējiem, ir būtiski izprast, kā strādā mediji un kā veidot skaidru un pārliecinošu vēstījumu.
Pasākuma laikā tika atbildēts uz jautājumiem-
Kā veidot kontaktu ar žurnālistiem un piesaistīt mediju uzmanību?
Kā efektīvi izteikt savas domas televīzijā un radio?
Kā izvairīties no biežākajām kļūdām saziņā ar medijiem?
Kā veidot senioru interešu aizstāvības stratēģiju medijos?
Lai efektīvi pastāstītu par sevi sabiedrībai, politiķiem un žurnālistiem, jāņem vērā -kā saprotami, viegli uztverami izteikt savu viedokli, to pamatot, kā veidot pievilcīgu stāstu par saviem izaicinājumiem un panākumiem, sagatavot detalizētu un labi strukturētu biogrāfiju un CV, kā izstrādāt preses relīzes, kuras var izmantot, lai informētu medijus par svarīgiem notikumiem, pārvaldīt savus sociālo mediju profilus publicējot saturu, kas atbilst indivīda mērķiem un interesēm, piedalīties un uzstāties sabiedriskos pasākumos, konferencēs, semināros un paneļdiskusijās, sadarbojieties ar nevalstiskajām organizācijām un kopienām, lai parādītu savu iesaisti un atbalstu sabiedriski nozīmīgām lietām.
Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161., notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā, paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.
Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu(University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.
U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.
Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.
Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.
Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.
KONTEKSTS:
Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.
Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.
