Notikusi izglītojoša nodarbība senioriem par pēdu veselību un to ikdienas aprūpi. Tikšanās laikā ar sertificētu podoloģi Vitu Purviņu dalībnieki guva vērtīgas zināšanas par to, kā rūpēties par pēdām, lai saglabātu komfortu, vieglu pārvietošanos un labu pašsajūtu ikdienā.
Nodarbības laikā seniori uzzināja: kā pareizi kopt pēdas un nagus mājas apstākļos; kā atpazīt pirmās pazīmes, kas liecina par pēdu problēmām; kā novērst sabiezējumu, tulznu un plaisu veidošanos; ko darīt ieaugušu nagu gadījumā; kā īpaši rūpēties par pēdām diabēta gadījumā; kā izvēlēties piemērotus apavus un zeķes ikdienai. Podoloģe dalījās arī ar praktiskiem padomiem, kā ikdienā saglabāt pēdu veselību un kad nepieciešams vērsties pie speciālista. Dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt individuālus ieteikumus. Tikšanās noritēja sirsnīgā un pozitīvā gaisotnē, atgādinot, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību jebkurā vecumā. Veselas un koptas pēdas palīdz saglabāt kustību prieku un dzīves kvalitāti! Parūpējieties par savām pēdām — tās nes Jūs katru dienu!
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
No 10. līdz 13. maijam senioru grupa, kas visa mācību gada garumā apguva vācu valodu, devās aizraujošā ekskursijā uz Berlīni, lai iegūtās zināšanas izmantotu praksē un iepazītu Vācijas galvaspilsētas kultūru, vēsturi un ikdienas dzīvi. Berlīne mūs sagaidīja īpaši skaistā pavasara laikā – pilsētā ziedēja kastaņas un ceriņi, parkos valdīja krāšņas krāsas un patīkama pavasara noskaņa. Arī laika apstākļi bija mums labvēlīgi – lai gan prognozes solīja lietu, ceļojuma laikā varējām baudīt sauli un patīkamu siltumu.
Īpašu sajūsmu raisīja Berlin Zoological Garden – viens no senākajiem un ievērojamākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā. Tas pārsteidza ne tikai ar daudzveidīgajiem dzīvniekiem no visas pasaules, bet arī ar skaisti sakopto parka teritoriju, kur ziedēja rododendri un citi pavasara košumkrūmi. Pastaigājoties pa zooloģisko dārzu, varējām vērot ziloņus, žirafes, pandas, eksotiskos putnus un daudzus citus dzīvniekus, kas radīja patiesu prieku un interesi.
Neaizmirstams bija arī brauciens ar kuģīti pa Spree River. No upes pavērās lielisks skats uz Berlīnes vēsturiskajām ēkām un mūsdienu arhitektūru. Redzējām valdības ēku rajonu, muzeju salu, iespaidīgo Berlīnes katedrāli un daudzus tiltus, kas piešķir pilsētai īpašu raksturu. Brauciens ļāva vēl labāk iepazīt Berlīnes bagāto vēsturi un pārmaiņas dažādos laikmetos.
Lielu iespaidu atstāja arī Berliner Fernsehturm – Berlīnes televīzijas tornis. Lai arī tas ir nedaudz īsāks par Zaķusalas televīzijas torni, sajūta, raugoties uz pilsētu no augšas, bija gluži kā pabūt debesīs. No skatu platformas varējām aplūkot Berlīni visā tās plašumā – vēsturiskos kvartālus, zaļos parkus, upi un moderno pilsētas daļu.
Ar “Hop on Hop off” autobusu devāmies divu stundu ekskursijā pa ievērojamākajām Berlīnes kultūrvēsturiskajām vietām. Redzējām Brandenburg Gate, Reichstag Building, Berlīnes mūra fragmentus, Aleksandra laukumu un citas nozīmīgas vietas, kas glabā stāstus par pilsētas sarežģīto un bagāto vēsturi.
Īstu apbrīnu radīja Charlottenburg Palace – grezna baroka stila pils ar krāšņām zālēm un izsmalcinātu interjeru. Pils celta 17. gadsimtā kā Prūsijas karaliskās ģimenes rezidence un vēl šodien ļauj izjust tā laika greznību un aristokrātisko dzīvesveidu.
Ceļojuma laikā netrūka arī sirsnīgu sarunu, smieklu un aizrautīga humora. Mūs vienoja pozitīvs noskaņojums un doma: “Pasmejies par sevi pats, citādi par tevi smiesies cits.” Berlīne ir pilsēta, kuru nevar tikai apskatīt – tā ir jāizjūt. Tieši to mēs arī piedzīvojām un no sirds novēlam ikvienam!
Notikusi fokusgrupa, kurā piedalījās Kuldīgas Senioru skolas (NVO), veselības aprūpes institūciju pārstāvji, kā arī senioru kopienas pārstāvji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt senioru mentālās veselības nozīmi, izvērtēt esošo pakalpojumu pieejamību Kuldīgā un apkārtnē, kā arī meklēt praktiskus risinājumus situācijas uzlabošanai. Fokusgrupas laikā tika apkopota informācija par šobrīd pieejamajiem pakalpojumiem un to ierobežojumiem. Dalībnieki uzsvēra vairākus būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras seniori – vientulību, depresijas un trauksmes simptomus, informācijas trūkumu par pieejamajiem resursiem, stigmatizāciju, kā arī pakalpojumu nepieejamību lauku teritorijās. Īpaši nozīmīga bija senioru pašu pieredzes un viedokļu apzināšana. Tajā dalījās gan Senioru skolas pārstāvji, gan Kuldīgas novada domes senioru padomes locekļi, sniedzot vērtīgu ieskatu ikdienas situācijās un reālajās vajadzībās. Diskusijā tika analizēti arī esošie resursi un labā prakse. Tika izcelti pašvaldībā un veselības aprūpes sistēmā jau funkcionējošie atbalsta mehānismi, kā arī nevalstisko organizāciju pieredze senioru iesaistē un dažādu atbalsta aktivitāšu organizēšanā. Būtiska uzmanība tika pievērsta sadarbības iespējām starp dažādām pusēm. Dalībnieki diskutēja par to, kā NVO un veselības aprūpes iestādes var efektīvāk papildināt viena otras darbu, kā arī par iespējām īstenot kopīgus projektus, kas veicinātu senioru mentālās veselības atbalstu. Fokusgrupas rezultātā tika formulēti konkrēti ierosinājumi pašvaldībai. Tie ietver praktiskus un īstenojamus risinājumus, kas varētu uzlabot pakalpojumu pieejamību, informācijas apriti un atbalsta sistēmas efektivitāti. Galvenie fokusgrupas mērķi bija apvienot dažādu pušu – Senioru skolas, NVO un veselības aprūpes profesionāļu – zināšanas un pieredzi, identificēt prioritārās vajadzības, kurām nepieciešama steidzama rīcība, kā arī iezīmēt iespējamo sadarbības modeli starp pašvaldību, nevalstisko sektoru un veselības aprūpes institūcijām. Paredzams, ka fokusgrupas rezultātā tiks iegūts skaidrs pārskats par galvenajiem izaicinājumiem senioru mentālās veselības jomā Kuldīgas novadā, kā arī padziļināta izpratne par esošajiem risinājumiem un trūkumiem. Tāpat diskusija sniegusi vērtīgas idejas jaunu vai uzlabotu pakalpojumu attīstībai, kas nākotnē varētu būtiski uzlabot senioru dzīves kvalitāti. Fokusgrupa iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz ciešāku sadarbību un mērķtiecīgu rīcību, lai nodrošinātu pieejamāku un efektīvāku mentālās veselības atbalstu senioriem Kuldīgā Kuldīgas novadā.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Notikusi diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem par senioru mentālās veselības atbalsta pieejamību un kvalitāti. Sarunas laikā tika analizēta esošā situācija, izvērtējot, kādi pakalpojumi šobrīd ir pieejami, kur tie atrodas, kāds ir to pieprasījums un cik viegli senioriem tiem piekļūt. Analīze atklāja vairākas būtiskas problēmas. Novada pagastos joprojām ir ierobežota speciālistu pieejamība, kas nozīmē, ka senioriem bieži vien jāgaida rindā uz konsultācijām vai jāmēro lielāki attālumi. Ilgie gaidīšanas laiki un finansiālie šķēršļi vēl vairāk apgrūtina palīdzības saņemšanu. Tāpat tika konstatēts, ka daudzi seniori nav pietiekami informēti par pieejamajiem resursiem un atbalsta iespējām. Diskusijas galvenais mērķis bija identificēt aktuālās problēmas un vajadzības, ar kurām saskaras seniori mentālās veselības jomā. Tika izcelti tādi izaicinājumi kā vientulība, depresija, kognitīvie traucējumi un sabiedrībā joprojām pastāvošā stigmatizācija. Liela uzmanība tika pievērsta arī risinājumiem. Viena no prioritātēm ir uzlabot pakalpojumu pieejamību, nodrošinot, ka senioriem ir vieglāk piekļūt psihologa, psihiatra, sociālā darbinieka un atbalsta grupu pakalpojumiem. Tikpat svarīgi ir mazināt stigmu, veicinot sabiedrības izpratni par mentālās veselības nozīmi un iedrošinot seniorus meklēt palīdzību bez kauna vai bailēm. Plānotie rezultāti paredz būtiskus uzlabojumus. Sagaidāms, ka senioriem būs vieglāk saņemt nepieciešamos pakalpojumus savā tuvākajā apkārtnē, kas palīdzēs samazināt sociālās izolācijas risku un veicinās iesaisti kopienas aktivitātēs. Tas savukārt uzlabos dzīves kvalitāti – seniori jutīsies drošāk, emocionāli stabilāk un vairāk novērtēti sabiedrībā. Ilgtermiņā savlaicīga profilakse un atbalsts var samazināt arī veselības aprūpes izmaksu slogu, jo mazināsies akūtu problēmu un hospitalizācijas gadījumu skaits. Vienlaikus šie pasākumi veicinās sabiedrības saliedētību, stiprinot starppaaudžu solidaritāti un kopienas iesaisti. Diskusija iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz pieejamāku un iekļaujošāku mentālās veselības atbalsta sistēmu senioriem.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par mentālo veselību un tās nozīmi dzīves kvalitātē. Senioru vecumā īpaši aktuāli kļūst jautājumi par vientulību, sociālo izolāciju un emocionālo labsajūtu. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt mentālo veselību, ir aktīva līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs, sadarbība ar citiem un iesaiste brīvprātīgajā darbā. Šīs aktivitātes ne tikai bagātina ikdienu, bet arī sniedz dziļāku piederības sajūtu, palīdz saglabāt dzīves jēgu un veicina emocionālo līdzsvaru. Sabiedriskās aktivitātes kā līdzeklis vientulības un depresijas mazināšanai. Vientulība nav tikai fiziska vienatne – tā ir sajūta, ka trūkst jēgpilnu attiecību un piederības. Regulāra dalība sabiedriskās aktivitātēs palīdz šo sajūtu mazināt. Tās var būt: kultūras pasākumi un kopienas svētki, interešu klubi (rokdarbi, dārzkopība, grāmatu lasīšana), fiziskās aktivitātes grupās, izglītojoši semināri un nodarbības. Šādas aktivitātes sniedz iespēju satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, veidot jaunas draudzības un uzturēt aktīvu dzīvesveidu. Sociālā iesaiste palīdz mazināt depresijas risku un uzlabo kopējo emocionālo stāvokli. Brīvprātīgais darbs – pašvērtības un gandarījuma avots. Brīvprātīgais darbs ir ne tikai palīdzība citiem, bet arī ieguldījums savā labsajūtā. Tas sniedz iespēju justies noderīgam, novērtētam un vajadzīgam. Iesaistoties brīvprātīgajā darbā, seniori: izmanto savas zināšanas un dzīves pieredzi, attīsta jaunas prasmes, paplašina sociālo loku, izjūt gandarījumu par paveikto. Pat neliels ieguldījums – palīdzība kaimiņam, dalība kopienas pasākumā vai atbalsts vietējā organizācijā – var būt nozīmīgs gan citiem, gan pašam. Līdzdalības formas, kas veicina piederību un pašrealizāciju. Ikviens var atrast sev piemērotāko līdzdalības veidu. Nav vienas pareizās formas – svarīgākais ir iesaistīties tā, lai tas sagādā prieku un piepildījumu. Populāras līdzdalības formas: kopienu iniciatīvas un vietējie projekti, interešu un hobiju grupas, starppaaudžu sadarbība (piemēram, darbs ar jauniešiem), brīvprātīgais darbs nevalstiskajās organizācijās, dalība pašvaldības vai sabiedriskās dzīves aktivitātēs. Šāda iesaiste palīdz attīstīt piederības sajūtu, stiprina identitāti un ļauj realizēt savus talantus arī vēlākos dzīves posmos. Kā līdzdalība ietekmē mentālo veselību. Aktīva iesaiste sabiedrībā sniedz vairākus būtiskus ieguvumus: samazina vientulības un izolācijas sajūtu, uzlabo garastāvokli un emocionālo stabilitāti, palielina pašvērtības sajūtu, palīdz saglabāt kognitīvās spējas, stiprina psiholoģisko noturību. Turklāt regulāra komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem palīdz labāk pārvarēt dzīves izaicinājumus un krīzes situācijas. Iedrošinājums iesaistīties. Sākt var ar pavisam nelieliem soļiem: apmeklēt kādu vietējo pasākumu, pievienoties interešu grupai, iesaistīties brīvprātīgajā darbā dažas stundas mēnesī, uzrunāt citus un dalīties savās interesēs. Svarīgākais ir nepalikt vienatnē un būt atvērtam jaunām iespējām. Līdzdalība, sadarbība un brīvprātīgais darbs ir spēcīgi instrumenti mentālās veselības stiprināšanai. Tie palīdz ne tikai mazināt vientulību un depresijas risku, bet arī veicina pašvērtības sajūtu, emocionālo piederību un dzīves piepildījumu. Stiprinot individuālo labsajūtu, vienlaikus tiek veidota arī saliedētāka, atbalstošāka un drošāka kopiena, kurā ikviens jūtas piederīgs un nozīmīgs.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
lze Jēče – Pieredzējusi mācību programmu veidotāja un vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Specializējas starpnozaru sadarbībā, organizāciju un projektu vadībā, ilgtspējā un kopienu attīstībā, kā arī pieredzes izglītībā, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām un institūcijām. Piedāvā padziļinātas zināšanas un praktiskus risinājumus mentālās veselības jomā – stresa noturības stiprināšanā, izdegšanas profilaksē, emocionālās inteliģences attīstībā, darba jēgpilnuma atrašanā un psiholoģiski drošas vides veidošanā. Īpašu uzmanību veltī uz risinājumu vērstas sadarbības veicināšanai gan individuālā, gan organizāciju līmenī.
Mūsdienu sabiedrībā mentālā veselība kļūst par arvien nozīmīgāku labklājības aspektu, īpaši senioru vidū. Dzīves pārmaiņas – pensionēšanās, sociālā loka sašaurināšanās, veselības problēmas vai vientulība – var ietekmēt emocionālo labsajūtu. Šajā kontekstā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas piedāvā daudzveidīgu atbalstu, veicina līdzdalību un palīdz stiprināt psiholoģisko noturību. NVO bieži darbojas kā tilts starp valsts institūcijām un sabiedrību, nodrošinot elastīgākus un cilvēkcentrētākus pakalpojumus. Senioriem tās var piedāvāt: Atbalsta grupas un nodarbības, kur iespējams dalīties pieredzē un saņemt emocionālu atbalstu; Izglītojošus seminārus par mentālo veselību, stresa pārvaldību un veselīgu dzīvesveidu; Individuālas konsultācijas vai palīdzību krīzes situācijās; Brīvprātīgā darba iespējas, kas veicina piederības sajūtu un pašvērtējumu. Šāds atbalsts palīdz mazināt izolāciju, uzlabo dzīves kvalitāti un sniedz praktiskus rīkus ikdienas izaicinājumu pārvarēšanai. NVO nav tikai pakalpojumu sniedzēji – tās ir arī platformas, kur seniori var aktīvi iesaistīties un paust savu viedokli. Piedaloties organizāciju darbībā, seniori var: Iesaistīties diskusijās par mentālās veselības politiku; Piedalīties pētījumos un aptaujās, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu; Aizstāvēt savas intereses un vajadzības sabiedriskajā telpā; Veidot iniciatīvas, kas uzlabo pakalpojumu pieejamību. Šāda līdzdalība stiprina ne tikai individuālo pašapziņu, bet arī kopienas balsi politikas veidošanā. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir informācijas trūkums vai neuzticēšanās pieejamajiem pakalpojumiem. NVO var palīdzēt šo plaisu mazināt, nodrošinot: Skaidru un saprotamu informāciju par pieejamo atbalstu; Personisku pieeju un uzticības veidošanu; Palīdzību orientēties sociālās un veselības aprūpes sistēmā; Drošu vidi, kur uzdot jautājumus un meklēt palīdzību. Informētība un uzticēšanās ir priekšnoteikums, lai seniori izmantotu pieejamos resursus un saņemtu nepieciešamo atbalstu. Nevalstiskās organizācijas spēlē nozīmīgu lomu senioru mentālās veselības veicināšanā. Tās ne tikai sniedz praktisku un emocionālu atbalstu, bet arī dod iespēju senioriem būt aktīviem sabiedrības locekļiem, ietekmēt politiku un veidot iekļaujošāku vidi. Rezultātā – Seniori apzinās NVO piedāvātās iespējas mentālās veselības jomā; Tiek veicināta viņu iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs; Pieaug uzticēšanās atbalsta sistēmai un zināšanas par resursiem; Uzlabojas psiholoģiskā noturība un sociālā līdzdalība; Kopienā stiprinās sadarbība starp iedzīvotājiem un organizācijām. Aktīva sadarbība ar NVO var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz pilnvērtīgāku, drošāku un sociāli bagātāku dzīvi arī senioru vecumā.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Pavasaris tradicionāli tiek saistīts ar atjaunošanos, sauli un jaunu enerģiju, taču realitātē daudzi šajā laikā izjūt nogurumu, miegainību un motivācijas trūkumu. Lai palīdzētu labāk izprast šo pašsajūtu un sniegtu praktiskus risinājumus tās uzlabošanai, speciāliste Gita Ignace novadīja izzinošu un iedvesmojošu lekciju “Uzveicam pavasara nogurumu” un novadīja meistarklasi. Lekcijas laikā speciāliste skaidroja, ka pavasara nogurums nav tikai subjektīva sajūta – tas ir saistīts ar organisma pielāgošanos sezonālajām izmaiņām. Pēc ziemas perioda, kad uzturā bieži trūkst svaigu produktu un fiziskās aktivitātes mēdz būt mazākas, organismā var veidoties vitamīnu un minerālvielu deficīts. Tas savukārt ietekmē enerģijas līmeni, imunitāti un emocionālo pašsajūtu. Dalībnieki uzzināja, cik būtiska nozīme ikdienā ir sabalansētam uzturam – īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekamu daudzumu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu un olbaltumvielu. Tika uzsvērta arī ūdens nozīme, kā arī regulāru maltīšu ievērošana. Speciāliste dalījās ar vienkāršiem, ikdienā viegli ieviešamiem padomiem, kā uzlabot ēšanas paradumus, piemēram: izvēlēties sezonālus un vietējos produktus, samazināt pārstrādātu pārtikas produktu patēriņu, iekļaut ēdienkartē vairāk zaļumu, pievērst uzmanību miega kvalitātei un kustībām svaigā gaisā. Īpašu interesi izraisīja stāstījums par pavasara zaļumiem – spinātiem, nātrēm, skābenēm, lociņiem un citiem augiem, kas ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un minerālvielām. Dalībnieki uzzināja, kā šos produktus vienkārši un radoši iekļaut ikdienas uzturā. Lekcijas noslēgumā notika praktiskā daļa – pavasara zaļumu smūtiju gatavošana. Dalībnieki ar lielu interesi iesaistījās procesā, kombinējot dažādas sastāvdaļas un atklājot jaunas garšu nianses. Tika gatavoti gan atsvaidzinoši, gan sātīgāki smūtiji, izmantojot zaļumus, augļus, ogas un citus veselīgus produktus.
Degustācijas laikā valdīja pozitīva un draudzīga atmosfēra – dalībnieki dalījās iespaidos, apsprieda iecienītākās kombinācijas un guva iedvesmu turpmāk savā uzturā biežāk iekļaut veselīgus un uzturvielām bagātus dzērienus. Šī tikšanās ne tikai paplašināja zināšanas par veselīgu uzturu, bet arī iedrošināja veikt nelielas, bet nozīmīgas pārmaiņas ikdienas ieradumos.
