Kuldīgas Senioru skola

Notikusi fokusgrupa, kurā piedalījās Kuldīgas Senioru skolas (NVO), veselības aprūpes institūciju pārstāvji, kā arī senioru kopienas pārstāvji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt senioru mentālās veselības nozīmi, izvērtēt esošo pakalpojumu pieejamību Kuldīgā un apkārtnē, kā arī meklēt praktiskus risinājumus situācijas uzlabošanai. Fokusgrupas laikā tika apkopota informācija par šobrīd pieejamajiem  pakalpojumiem un to ierobežojumiem. Dalībnieki uzsvēra vairākus būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras seniori – vientulību, depresijas un trauksmes simptomus, informācijas trūkumu par pieejamajiem resursiem, stigmatizāciju, kā arī pakalpojumu nepieejamību lauku teritorijās. Īpaši nozīmīga bija senioru pašu pieredzes un viedokļu apzināšana. Tajā dalījās gan Senioru skolas pārstāvji, gan Kuldīgas novada domes senioru padomes locekļi, sniedzot vērtīgu ieskatu ikdienas situācijās un reālajās vajadzībās. Diskusijā tika analizēti arī esošie resursi un labā prakse. Tika izcelti pašvaldībā un veselības aprūpes sistēmā jau funkcionējošie atbalsta mehānismi, kā arī nevalstisko organizāciju pieredze senioru iesaistē un dažādu atbalsta aktivitāšu organizēšanā. Būtiska uzmanība tika pievērsta sadarbības iespējām starp dažādām pusēm. Dalībnieki diskutēja par to, kā NVO un veselības aprūpes iestādes var efektīvāk papildināt viena otras darbu, kā arī par iespējām īstenot kopīgus projektus, kas veicinātu senioru mentālās veselības atbalstu. Fokusgrupas rezultātā tika formulēti konkrēti ierosinājumi pašvaldībai. Tie ietver praktiskus un īstenojamus risinājumus, kas varētu uzlabot pakalpojumu pieejamību, informācijas apriti un atbalsta sistēmas efektivitāti. Galvenie fokusgrupas mērķi bija apvienot dažādu pušu – Senioru skolas, NVO un veselības aprūpes profesionāļu – zināšanas un pieredzi, identificēt prioritārās vajadzības, kurām nepieciešama steidzama rīcība, kā arī iezīmēt iespējamo sadarbības modeli starp pašvaldību, nevalstisko sektoru un veselības aprūpes institūcijām. Paredzams, ka fokusgrupas rezultātā tiks iegūts skaidrs pārskats par galvenajiem izaicinājumiem senioru mentālās veselības jomā Kuldīgas novadā, kā arī padziļināta izpratne par esošajiem risinājumiem un trūkumiem. Tāpat diskusija sniegusi vērtīgas idejas jaunu vai uzlabotu pakalpojumu attīstībai, kas nākotnē varētu būtiski uzlabot senioru dzīves kvalitāti. Fokusgrupa iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz ciešāku sadarbību un mērķtiecīgu rīcību, lai nodrošinātu pieejamāku un efektīvāku mentālās veselības atbalstu senioriem Kuldīgā Kuldīgas novadā.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Notikusi diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem par senioru mentālās veselības atbalsta pieejamību un kvalitāti. Sarunas laikā tika analizēta esošā situācija, izvērtējot, kādi pakalpojumi šobrīd ir pieejami, kur tie atrodas, kāds ir to pieprasījums un cik viegli senioriem tiem piekļūt. Analīze atklāja vairākas būtiskas problēmas. Novada pagastos joprojām ir ierobežota speciālistu pieejamība, kas nozīmē, ka senioriem bieži vien jāgaida rindā uz konsultācijām vai jāmēro lielāki attālumi. Ilgie gaidīšanas laiki un finansiālie šķēršļi vēl vairāk apgrūtina palīdzības saņemšanu. Tāpat tika konstatēts, ka daudzi seniori nav pietiekami informēti par pieejamajiem resursiem un atbalsta iespējām. Diskusijas galvenais mērķis bija identificēt aktuālās problēmas un vajadzības, ar kurām saskaras seniori mentālās veselības jomā. Tika izcelti tādi izaicinājumi kā vientulība, depresija, kognitīvie traucējumi un sabiedrībā joprojām pastāvošā stigmatizācija. Liela uzmanība tika pievērsta arī risinājumiem. Viena no prioritātēm ir uzlabot pakalpojumu pieejamību, nodrošinot, ka senioriem ir vieglāk piekļūt psihologa, psihiatra, sociālā darbinieka un atbalsta grupu pakalpojumiem. Tikpat svarīgi ir mazināt stigmu, veicinot sabiedrības izpratni par mentālās veselības nozīmi un iedrošinot seniorus meklēt palīdzību bez kauna vai bailēm. Plānotie rezultāti paredz būtiskus uzlabojumus. Sagaidāms, ka senioriem būs vieglāk saņemt nepieciešamos pakalpojumus savā tuvākajā apkārtnē, kas palīdzēs samazināt sociālās izolācijas risku un veicinās iesaisti kopienas aktivitātēs. Tas savukārt uzlabos dzīves kvalitāti – seniori jutīsies drošāk, emocionāli stabilāk un vairāk novērtēti sabiedrībā. Ilgtermiņā savlaicīga profilakse un atbalsts var samazināt arī veselības aprūpes izmaksu slogu, jo mazināsies akūtu problēmu un hospitalizācijas gadījumu skaits. Vienlaikus šie pasākumi veicinās sabiedrības saliedētību, stiprinot starppaaudžu solidaritāti un kopienas iesaisti. Diskusija iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz pieejamāku un iekļaujošāku mentālās veselības atbalsta sistēmu senioriem.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.