Kuldīgas Senioru skola

lze Jēče – Pieredzējusi mācību programmu veidotāja un vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Specializējas starpnozaru sadarbībā, organizāciju un projektu vadībā, ilgtspējā un kopienu attīstībā, kā arī pieredzes izglītībā, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām un institūcijām. Piedāvā padziļinātas zināšanas un praktiskus risinājumus mentālās veselības jomā – stresa noturības stiprināšanā, izdegšanas profilaksē, emocionālās inteliģences attīstībā, darba jēgpilnuma atrašanā un psiholoģiski drošas vides veidošanā. Īpašu uzmanību veltī uz risinājumu vērstas sadarbības veicināšanai gan individuālā, gan organizāciju līmenī.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pavasaris tradicionāli tiek saistīts ar atjaunošanos, sauli un jaunu enerģiju, taču realitātē daudzi šajā laikā izjūt nogurumu, miegainību un motivācijas trūkumu. Lai palīdzētu labāk izprast šo pašsajūtu un sniegtu praktiskus risinājumus tās uzlabošanai, speciāliste Gita Ignace novadīja izzinošu un iedvesmojošu lekciju “Uzveicam pavasara nogurumu” un novadīja meistarklasi.
Lekcijas laikā speciāliste skaidroja, ka pavasara nogurums nav tikai subjektīva sajūta – tas ir saistīts ar organisma pielāgošanos sezonālajām izmaiņām. Pēc ziemas perioda, kad uzturā bieži trūkst svaigu produktu un fiziskās aktivitātes mēdz būt mazākas, organismā var veidoties vitamīnu un minerālvielu deficīts. Tas savukārt ietekmē enerģijas līmeni, imunitāti un emocionālo pašsajūtu.
Dalībnieki uzzināja, cik būtiska nozīme ikdienā ir sabalansētam uzturam – īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekamu daudzumu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu un olbaltumvielu. Tika uzsvērta arī ūdens nozīme, kā arī regulāru maltīšu ievērošana. Speciāliste dalījās ar vienkāršiem, ikdienā viegli ieviešamiem padomiem, kā uzlabot ēšanas paradumus, piemēram:
 izvēlēties sezonālus un vietējos produktus,
 samazināt pārstrādātu pārtikas produktu patēriņu,
 iekļaut ēdienkartē vairāk zaļumu,
 pievērst uzmanību miega kvalitātei un kustībām svaigā gaisā.
Īpašu interesi izraisīja stāstījums par pavasara zaļumiem – spinātiem, nātrēm, skābenēm, lociņiem un citiem augiem, kas ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un minerālvielām. Dalībnieki uzzināja, kā šos produktus vienkārši un radoši iekļaut ikdienas uzturā.
Lekcijas noslēgumā notika praktiskā daļa – pavasara zaļumu smūtiju gatavošana. Dalībnieki ar lielu interesi iesaistījās procesā, kombinējot dažādas sastāvdaļas un atklājot jaunas garšu nianses. Tika gatavoti gan atsvaidzinoši, gan sātīgāki smūtiji, izmantojot zaļumus, augļus, ogas un citus veselīgus produktus.

Degustācijas laikā valdīja pozitīva un draudzīga atmosfēra – dalībnieki dalījās iespaidos, apsprieda iecienītākās kombinācijas un guva iedvesmu turpmāk savā uzturā biežāk iekļaut veselīgus un uzturvielām bagātus dzērienus.
Šī tikšanās ne tikai paplašināja zināšanas par veselīgu uzturu, bet arī iedrošināja veikt nelielas, bet nozīmīgas pārmaiņas ikdienas ieradumos.

Lektors Mārtiņš Priedols. Mārtiņš Priedols ir sociālais psihologs, pasniedzējs un pētnieks Latvijas Universitātē. Mārtiņa pētnieciskās intereses ietver tādas tēmas kā informācijas un dezinformācijas uztvere, sakarībām starp informācijas novērtējumu un indivīda attieksmēm, domāšanas stiliem un emocijām. Par akadēmiskajiem un sabiedriskajiem sasniegumiem Mārtiņš ir saņēmis Latvijas Psihologu asociācijas apbalvojumu “Gada psihologs 2022” nominācijā “Gada jaunais zinātnieks 2022” un Tokijas politikas izpētes fonda stipendiju “Sylff Fellowship Programme Award 2023”.

Mūsdienu digitālajā laikmetā informācija ir pieejama nepieredzētā apjomā. Ziņas, viedokļi, sociālo tīklu ieraksti un dažādi paziņojumi mūs sasniedz nepārtraukti, bieži vien radot apjukumu, satraukumu vai pat bailes. Īpaši senioriem šī informācijas pārbagātība var kļūt par izaicinājumu, jo ne vienmēr ir viegli atšķirt uzticamu informāciju no maldinošas vai pat mentāli kaitīgas. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir pašpalīdzības prasmēm, kritiskajai domāšanai un psiholoģiskajai drošumspējai – spējai saglabāt mieru, skaidru domāšanu un emocionālo līdzsvaru arī sarežģītās situācijās.

Kritiskā domāšana – drošs pamats ikdienā – kritiskā domāšana ir prasme izvērtēt informāciju, neuztverot to uzreiz kā patiesu. Tā palīdz uzdot būtiskus jautājumus: Kas ir informācijas avots? Vai tas ir uzticams? Vai informācija ir balstīta faktos, vai tikai viedoklī? Informācijas pārbagātībā svarīgi ir ne tikai lasīt, bet arī domāt līdzi. Bieži vien cilvēki neapzināti pieņem informāciju, kas atbilst viņu uzskatiem, un ignorē pārējo. Kritiskā domāšana palīdz izvairīties no šādiem domāšanas slazdiem un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
Ne visa informācija ir nekaitīga. – mentāli kaitīgs saturs var izpausties kā:
sensacionāli, biedējoši virsraksti, pārspīlēti vai nepārbaudīti apgalvojumi, mēģinājumi izraisīt bailes, dusmas vai paniku, vienpusēja informācija bez pierādījumiem. Ja saturs izraisa spēcīgas emocijas – īpaši bailes vai satraukumu – ir vērts apstāties un to pārbaudīt. Šādos gadījumos ieteicams neizplatīt informāciju tālāk, pirms tā nav pārbaudīta.
Informācijas avotu izvērtēšana – uzticama informācija parasti nāk no skaidri identificējamiem avotiem – oficiālām iestādēm, profesionāliem medijiem vai ekspertiem. Savukārt anonīmi avoti, nepārbaudīti sociālo tīklu ieraksti vai sensacionāli portāli bieži var būt neuzticami. Lai izvērtētu informācijas avotu, var palīdzēt vienkārši jautājumi: Vai avots ir zināms un uzticams? Vai informācija parādās arī citos avotos? Vai tiek minēti fakti un pierādījumi? Šāda pieeja palīdz mazināt dezinformācijas ietekmi un pasargā no nevajadzīga satraukuma.
Trauksmes mazināšana informācijas ietekmē. Pastāvīga negatīvas informācijas plūsma var radīt trauksmi un nogurumu. Tāpēc svarīgi ir rūpēties par savu emocionālo veselību: ierobežot ziņu patēriņa laiku, izvēlēties uzticamus informācijas avotus, ieviest regulāras atpūtas pauzes, praktizēt vienkāršas elpošanas vai relaksācijas tehnikas. Svarīgi atcerēties, ka ne visa informācija prasa tūlītēju reakciju. Dažkārt labākais risinājums ir vienkārši atslēgties un atpūsties.

Psiholoģiskā noturība krīzēs un ārkārtas situācijās. Krīzes situācijās – piemēram, veselības apdraudējumu, dabas katastrofu vai sociālu satricinājumu laikā – informācijas plūsma kļūst vēl intensīvāka. Šādos brīžos īpaši svarīga ir psiholoģiskā noturība.
To var stiprināt: saglabājot dienas ritmu un ierasto kārtību, koncentrējoties uz to, ko iespējams kontrolēt, uzturot kontaktu ar tuviniekiem un kopienu, izmantojot pārbaudītu un oficiālu informāciju.
Spēja saglabāt mieru un racionālu domāšanu palīdz pieņemt labākus lēmumus un izvairīties no panikas.
Praktiski pašpalīdzības rīki ikdienā. Ikviens var attīstīt vienkāršas, bet efektīvas pašpalīdzības prasmes: apzināti izvēlēties, kādu informāciju patērēt, regulāri kustēties un uzturēt fizisko aktivitāti, uzturēt sociālos kontaktus, veidot pozitīvus ikdienas ieradumus, pierakstīt savas domas un emocijas, lai tās labāk izprastu.
Šie rīki palīdz ne tikai krīzes situācijās, bet arī ikdienā uzlabo emocionālo labsajūtu.
Kritiskā domāšana, informācijas izvērtēšana un psiholoģiskā noturība ir prasmes, kas mūsdienās kļūst arvien nozīmīgākas. Attīstot tās, seniori var justies drošāk, pārliecinātāk un mierīgāk, saskaroties ar dažādiem informācijas izaicinājumiem.

Stiprinot šīs prasmes individuālā līmenī, mēs vienlaikus veidojam arī stiprāku, informētāku un saliedētāku sabiedrību kopumā.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķis – veicināt sabiedrības izpratni par mentālās veselības nozīmi cilvēka cieņas, dzīves kvalitātes un aktīvas pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā, vienlaikus uzsverot, ka mentālā labklājība ir cieši saistīta ar ikdienas dzīvesveidu – uzturu, fiziskajām aktivitātēm, sociālajām attiecībām un paša cilvēka spēju rūpēties par sevi. Nodarbības mērķis ir mazināt stigmu, stiprināt starppaaudžu solidaritāti un veicināt izpratni par kopienas atbildību garīgās veselības uzturēšanā visos dzīves posmos.

Nodarbībā seniori uzzināja par mentālo veselību kā cilvēktiesību un cilvēka cieņas pamats – mentālā veselība kā neatņemama vispārējās veselības sastāvdaļa, tiesības uz mentālo veselību, drošu vidi, sociālu atbalstu un cieņpilnu attieksmi . Diskusija: kā aizspriedumi un stigmatizācija ierobežo cilvēku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, īpaši senioru vidū. Dzīvesveids un mentālā veselība – ikdienas izvēļu nozīme – kā miegs, fiziskās aktivitātes, sociālais kontakts un rutīna ietekmē emocionālo labsajūtu. Stress, vientulība un dzīves pārmaiņas novecošanās procesā – kā tās atpazīt un mazināt. Mentālā veselība un uzturs – ķermeņa un prāta saikne – uzturs kā mentālās veselības atbalsta resurss, nevis vainošanas instruments. Kā regulāras maltītes, pietiekams ūdens patēriņš, vitamīni un minerālvielas (piemēram, B grupas vitamīni, omega-3 taukskābes) var ietekmēt garastāvokli, enerģiju un koncentrēšanās spējas. Saruna par emocionālo ēšanu, apetītes izmaiņām stresa vai vientulības laikā. Praktiska aktivitāte: „Kas manā ikdienā palīdz justies labāk – ēdiens, paradumi, kopīgas maltītes?” Aktivitātes mērķis  – palīdzēt dalībniekiem apzināties, ka mentālā labklājība nav tikai medicīnisks jautājums, bet veidojas no ikdienas paradumiem, attiecībām un attieksmes pret sevi. Aktivitāte veicina pašrefleksiju, savstarpēju sapratni un cieņu pret dažādām pieredzēm, vienlaikus mazinot vainas sajūtu par „neideāliem” paradumiem. nav „pareizā” vai „nepareizā” ēdiena, paraduma vai dzīvesveida; katram cilvēkam ir savi resursi, kas palīdz justies mierīgākam, drošākam un enerģiskākam; dalīšanās ir brīvprātīga, un galvenais ir klausīšanās bez vērtēšanas. Skaidrojums par saikni starp uzturu, nervu sistēmu un emocionālo līdzsvaru – regulāras maltītes, sociālais kontakts un pašaprūpe kā mentālās veselības aizsargfaktori. Starppaaudžu solidaritāte un kopienas loma Seniori kā pieredzes un dzīves gudrības nesēji: līdzsvars, mērenība, tradīcijas uzturā un dzīves ritmā. Jaunākās paaudzes loma: digitālais atbalsts, informācijas pieejamība, empātija pret senioru vajadzībām. Kopīgas aktivitātes kā mentālās veselības resurss – kopīga gatavošana, sarunas, kustība, dalīšanās pieredzē. Aktīva pilsoniskā līdzdalība kā mentālās veselības aizsargfaktors. Līdzdalība kopienas dzīvē, brīvprātīgais darbs, viedokļa paušana un piederības sajūta. Diskusija: kā ikviens – neatkarīgi no vecuma – var veicināt iekļaujošu un atbalstošu vidi.

 Rezultātā – dalībnieki apzinās, ka mentālā veselība ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām, dzīvesveidu un pilsonisko līdzdalību. Samazinās aizspriedumi pret cilvēkiem ar psiholoģiskām grūtībām. Veidojas izpratne par uztura un ikdienas paradumu nozīmi mentālās labsajūtas uzturēšanā. Tiek stiprināta starppaaudžu sadarbības nozīme sabiedrības garīgās labklājības veicināšanā. Dalībnieki gūst praktiskas idejas, kā ikdienā veicināt cieņu, atbalstu, iekļaušanu un rūpes par sevi un citiem.

Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Saeimas apmeklējums. Tikšanās Saeimā ar deputāti Ingu Bērziņu.

Apmeklējam Nacionālo psihiskās veselības centru (NPVC), mūs sagaida NPVC sabiedrisko attiecību speciāliste Silva Bendrāte, ekskursija pa teritoriju – vides terapijas Saulgriežu dārzu. Lekcija un saruna par vecuma profilaksi, veselīgām vecumdienām, demences problēmām, palīdzību – dr. Anžejs Dmuhovskis

Apmeklējam Kultūras pili “Ziemeļblāzma” , iespēja apskatīt izstādi un telpas, izstaigāt parku un apmeklē 35 m augsto skatu torni .

Publikācija tapusi projekta “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mūsdienu cilvēks vienlaikus ir gan pilsonis, gan patērētājs – divas lomas, kas nereti nonāk pretrunā. Kā demokrātiskas vērtības un patērniecības kultūra ietekmē mūsu izvēles, domāšanu un sabiedrisko līdzdalību? Lekcijā–diskusijā “Patērētāju dubultā dzīve” caur demokrātijas prizmu tiks aplūkots, kā patēriņa paradumi veido mūsu identitāti un kā tie atspoguļo vai izaicina demokrātijas principus – līdzdalību, atbildību un solidaritāti. Dalībnieki aicināti reflektēt par saviem ikdienas paradumiem: vai iepērkoties, skatoties reklāmas un lietojot sociālos medijus, mēs saglabājam pilsoņa kritisko domāšanu? Kur sākas un beidzas patērētāja brīvība demokrātiskā sabiedrībā? Diskusijas mērķis ir veicināt izpratni par to, kā apvienot patērētāja ērtības ar pilsoņa atbildību, lai stiprinātu demokrātisku un ilgtspējīgu sabiedrību.

Publikācija tapusi projekta “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.