Mērķis – veicināt sabiedrības izpratni par mentālās veselības nozīmi cilvēka cieņas, dzīves kvalitātes un aktīvas pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā, vienlaikus uzsverot, ka mentālā labklājība ir cieši saistīta ar ikdienas dzīvesveidu – uzturu, fiziskajām aktivitātēm, sociālajām attiecībām un paša cilvēka spēju rūpēties par sevi. Nodarbības mērķis ir mazināt stigmu, stiprināt starppaaudžu solidaritāti un veicināt izpratni par kopienas atbildību garīgās veselības uzturēšanā visos dzīves posmos.
Nodarbībā seniori uzzināja par mentālo veselību kā cilvēktiesību un cilvēka cieņas pamats – mentālā veselība kā neatņemama vispārējās veselības sastāvdaļa, tiesības uz mentālo veselību, drošu vidi, sociālu atbalstu un cieņpilnu attieksmi . Diskusija: kā aizspriedumi un stigmatizācija ierobežo cilvēku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, īpaši senioru vidū. Dzīvesveids un mentālā veselība – ikdienas izvēļu nozīme – kā miegs, fiziskās aktivitātes, sociālais kontakts un rutīna ietekmē emocionālo labsajūtu. Stress, vientulība un dzīves pārmaiņas novecošanās procesā – kā tās atpazīt un mazināt. Mentālā veselība un uzturs – ķermeņa un prāta saikne – uzturs kā mentālās veselības atbalsta resurss, nevis vainošanas instruments. Kā regulāras maltītes, pietiekams ūdens patēriņš, vitamīni un minerālvielas (piemēram, B grupas vitamīni, omega-3 taukskābes) var ietekmēt garastāvokli, enerģiju un koncentrēšanās spējas. Saruna par emocionālo ēšanu, apetītes izmaiņām stresa vai vientulības laikā. Praktiska aktivitāte: „Kas manā ikdienā palīdz justies labāk – ēdiens, paradumi, kopīgas maltītes?” Aktivitātes mērķis – palīdzēt dalībniekiem apzināties, ka mentālā labklājība nav tikai medicīnisks jautājums, bet veidojas no ikdienas paradumiem, attiecībām un attieksmes pret sevi. Aktivitāte veicina pašrefleksiju, savstarpēju sapratni un cieņu pret dažādām pieredzēm, vienlaikus mazinot vainas sajūtu par „neideāliem” paradumiem. nav „pareizā” vai „nepareizā” ēdiena, paraduma vai dzīvesveida; katram cilvēkam ir savi resursi, kas palīdz justies mierīgākam, drošākam un enerģiskākam; dalīšanās ir brīvprātīga, un galvenais ir klausīšanās bez vērtēšanas. Skaidrojums par saikni starp uzturu, nervu sistēmu un emocionālo līdzsvaru – regulāras maltītes, sociālais kontakts un pašaprūpe kā mentālās veselības aizsargfaktori. Starppaaudžu solidaritāte un kopienas loma Seniori kā pieredzes un dzīves gudrības nesēji: līdzsvars, mērenība, tradīcijas uzturā un dzīves ritmā. Jaunākās paaudzes loma: digitālais atbalsts, informācijas pieejamība, empātija pret senioru vajadzībām. Kopīgas aktivitātes kā mentālās veselības resurss – kopīga gatavošana, sarunas, kustība, dalīšanās pieredzē. Aktīva pilsoniskā līdzdalība kā mentālās veselības aizsargfaktors. Līdzdalība kopienas dzīvē, brīvprātīgais darbs, viedokļa paušana un piederības sajūta. Diskusija: kā ikviens – neatkarīgi no vecuma – var veicināt iekļaujošu un atbalstošu vidi.
Rezultātā – dalībnieki apzinās, ka mentālā veselība ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām, dzīvesveidu un pilsonisko līdzdalību. Samazinās aizspriedumi pret cilvēkiem ar psiholoģiskām grūtībām. Veidojas izpratne par uztura un ikdienas paradumu nozīmi mentālās labsajūtas uzturēšanā. Tiek stiprināta starppaaudžu sadarbības nozīme sabiedrības garīgās labklājības veicināšanā. Dalībnieki gūst praktiskas idejas, kā ikdienā veicināt cieņu, atbalstu, iekļaušanu un rūpes par sevi un citiem.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.