Notikusi izglītojoša nodarbība senioriem par pēdu veselību un to ikdienas aprūpi. Tikšanās laikā ar sertificētu podoloģi Vitu Purviņu dalībnieki guva vērtīgas zināšanas par to, kā rūpēties par pēdām, lai saglabātu komfortu, vieglu pārvietošanos un labu pašsajūtu ikdienā.
Nodarbības laikā seniori uzzināja: kā pareizi kopt pēdas un nagus mājas apstākļos; kā atpazīt pirmās pazīmes, kas liecina par pēdu problēmām; kā novērst sabiezējumu, tulznu un plaisu veidošanos; ko darīt ieaugušu nagu gadījumā; kā īpaši rūpēties par pēdām diabēta gadījumā; kā izvēlēties piemērotus apavus un zeķes ikdienai. Podoloģe dalījās arī ar praktiskiem padomiem, kā ikdienā saglabāt pēdu veselību un kad nepieciešams vērsties pie speciālista. Dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt individuālus ieteikumus. Tikšanās noritēja sirsnīgā un pozitīvā gaisotnē, atgādinot, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību jebkurā vecumā. Veselas un koptas pēdas palīdz saglabāt kustību prieku un dzīves kvalitāti! Parūpējieties par savām pēdām — tās nes Jūs katru dienu!
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mūsu projekta mērķis ir dot iespēju Kuldīgas novada senioriem, izvērtējot savus resursus un gatavību saimniekot savos mazdārziņos, izaudzēt un sagatavot pārtiku savas ģimenes galdam nākamajai ziemai. Tas palīdz stiprināt senioru pašpietiekamību, mazināt atkarību no pašvaldības un citu organizāciju atbalsta, kā arī veicina pārliecību, ka no palīdzības saņēmējiem iespējams kļūt par palīdzības devējiem.
Vienlaikus projekts sekmē Kuldīgas novada senioru sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu, dodot iespēju radoši darboties un iesaistīties kopienas dzīvē. Īpaša uzmanība tiek veltīta kopienas nama pagalma Ventspils ielā 16 labiekārtošanai. Seniori pilnveido un kopj ārstniecības un tējas augu augstās dobes, kas priecē gan projekta dalībniekus, gan kopienas nama apmeklētājus.
Projektā iesaistīta 51 mājsaimniecība, kopumā 215 cilvēki, tostarp 89 bērni. Dalībnieki pārstāv gan Kuldīgas pilsētu, gan Rendas, Kurmāles, Rumbas, Pelču un Padures pagastus.
Lai sniegtu katrai mājsaimniecībai tieši tai nepieciešamo atbalstu, tika veikta aptauja, kurā seniori norādīja, kādas sēklas, stādi, mēslojums, dārza darbarīki, augļkoku un ogulāju stādi viņiem nepieciešami. Atbalsts tika pielāgots individuālajām vajadzībām, un esam gandarīti, ka varējām palīdzēt visiem senioriem, kuri izteica vēlmi un gatavību pilnveidot savu saimniekošanu. Projekta rezultātā izaudzētā un sagatavotā produkcija papildina ģimenes pārtikas krājumus ziemai, samazina ikdienas izdevumus un dod iespēju daļu izaudzētā izmantot arī citu atbalstam.
Turpinās arī darbs pie kopienas nama augsto dobju uzturēšanas un pilnveidošanas. Tajās tiek audzēti ārstniecības un tējas augi, kas ne tikai bagātina vidi, bet arī veicina senioru socializēšanos, pieredzes apmaiņu un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē. Šī aktivitāte ir īpaši nozīmīga tiem senioriem, kuriem nav sava mazdārziņa, bet kuri vēlas saglabāt saikni ar dārzkopību un lietderīgi pavadīt brīvo laiku.
Projekta laikā izveidots arī skaists dārzs kopienas nama ziemeļu pusē. Tajā iestādīti grimoņi, hortenzija un magnolija, kā arī izveidots sajūtu dārzs. Seniori ir uzņēmušies atbildību par tā uzturēšanu – regulāri ravē, laista un rūpējas par stādījumiem. Sajūtu dārzs ir veltījums Kuldīgas vēsturiskajai dārzu kultūrai un pakāpeniski kļūst par nozīmīgu pilsētas identitātes simbolu. Vienlaikus tas kalpo arī kā izglītojoša vide, kur iespējams iepazīt dažādus augus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
Dalība projektā senioriem sniedz ne tikai praktisku atbalstu, bet arī iespēju dalīties savās zināšanās, prasmēs un dzīves pieredzē. Tas stiprina piederības sajūtu kopienai, veicina savstarpēju sadarbību un ļauj senioriem justies novērtētiem, vajadzīgiem un aktīviem sabiedrības locekļiem.
Šis projekts apliecina, ka kopīgiem spēkiem iespējams veidot stiprāku, saliedētāku un pašpietiekamāku kopienu, kurā katra cilvēka pieredze, darbs un ieguldījums ir vērtība.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk tiek runāts par mentālo veselību un tās nozīmi dzīves kvalitātē. Senioru vecumā īpaši aktuāli kļūst jautājumi par vientulību, sociālo izolāciju un emocionālo labsajūtu. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt mentālo veselību, ir aktīva līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs, sadarbība ar citiem un iesaiste brīvprātīgajā darbā. Šīs aktivitātes ne tikai bagātina ikdienu, bet arī sniedz dziļāku piederības sajūtu, palīdz saglabāt dzīves jēgu un veicina emocionālo līdzsvaru. Sabiedriskās aktivitātes kā līdzeklis vientulības un depresijas mazināšanai. Vientulība nav tikai fiziska vienatne – tā ir sajūta, ka trūkst jēgpilnu attiecību un piederības. Regulāra dalība sabiedriskās aktivitātēs palīdz šo sajūtu mazināt. Tās var būt: kultūras pasākumi un kopienas svētki, interešu klubi (rokdarbi, dārzkopība, grāmatu lasīšana), fiziskās aktivitātes grupās, izglītojoši semināri un nodarbības. Šādas aktivitātes sniedz iespēju satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, veidot jaunas draudzības un uzturēt aktīvu dzīvesveidu. Sociālā iesaiste palīdz mazināt depresijas risku un uzlabo kopējo emocionālo stāvokli. Brīvprātīgais darbs – pašvērtības un gandarījuma avots. Brīvprātīgais darbs ir ne tikai palīdzība citiem, bet arī ieguldījums savā labsajūtā. Tas sniedz iespēju justies noderīgam, novērtētam un vajadzīgam. Iesaistoties brīvprātīgajā darbā, seniori: izmanto savas zināšanas un dzīves pieredzi, attīsta jaunas prasmes, paplašina sociālo loku, izjūt gandarījumu par paveikto. Pat neliels ieguldījums – palīdzība kaimiņam, dalība kopienas pasākumā vai atbalsts vietējā organizācijā – var būt nozīmīgs gan citiem, gan pašam. Līdzdalības formas, kas veicina piederību un pašrealizāciju. Ikviens var atrast sev piemērotāko līdzdalības veidu. Nav vienas pareizās formas – svarīgākais ir iesaistīties tā, lai tas sagādā prieku un piepildījumu. Populāras līdzdalības formas: kopienu iniciatīvas un vietējie projekti, interešu un hobiju grupas, starppaaudžu sadarbība (piemēram, darbs ar jauniešiem), brīvprātīgais darbs nevalstiskajās organizācijās, dalība pašvaldības vai sabiedriskās dzīves aktivitātēs. Šāda iesaiste palīdz attīstīt piederības sajūtu, stiprina identitāti un ļauj realizēt savus talantus arī vēlākos dzīves posmos. Kā līdzdalība ietekmē mentālo veselību. Aktīva iesaiste sabiedrībā sniedz vairākus būtiskus ieguvumus: samazina vientulības un izolācijas sajūtu, uzlabo garastāvokli un emocionālo stabilitāti, palielina pašvērtības sajūtu, palīdz saglabāt kognitīvās spējas, stiprina psiholoģisko noturību. Turklāt regulāra komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem palīdz labāk pārvarēt dzīves izaicinājumus un krīzes situācijas. Iedrošinājums iesaistīties. Sākt var ar pavisam nelieliem soļiem: apmeklēt kādu vietējo pasākumu, pievienoties interešu grupai, iesaistīties brīvprātīgajā darbā dažas stundas mēnesī, uzrunāt citus un dalīties savās interesēs. Svarīgākais ir nepalikt vienatnē un būt atvērtam jaunām iespējām. Līdzdalība, sadarbība un brīvprātīgais darbs ir spēcīgi instrumenti mentālās veselības stiprināšanai. Tie palīdz ne tikai mazināt vientulību un depresijas risku, bet arī veicina pašvērtības sajūtu, emocionālo piederību un dzīves piepildījumu. Stiprinot individuālo labsajūtu, vienlaikus tiek veidota arī saliedētāka, atbalstošāka un drošāka kopiena, kurā ikviens jūtas piederīgs un nozīmīgs.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
25.02.2026. Kuldīgas Mākslas namā – izglītojoša lekcija “Garīgās veselības stigma un diskriminācija”, kuras mērķis bija veicināt sabiedrības, īpaši senioru, izpratni par garīgās veselības stigmu, tās izpausmēm un negatīvajām sekām, kā arī sniegt praktiskus rīkus aizspriedumu mazināšanai, stiprinot iekļaujošu, cieņpilnu un atbalstošu sabiedrību.
Lekcijas laikā tika aplūkoti sabiedrībā izplatītie priekšstati un aizspriedumi par psiholoģiskām grūtībām, skaidrojot, kā stigma ietekmē cilvēku ikdienu – veicina izolāciju, diskrimināciju darba tirgū un sociālajā dzīvē, kā arī ierobežo līdzdalības iespējas. Dalībnieki tika aicināti reflektēt par savu pieredzi un attieksmi, kā arī diskutēt par to, kā katrs var veicināt atvērtāku un saprotošāku vidi. Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskām metodēm stigmas mazināšanai – atklātām un cieņpilnām sarunām par garīgo veselību, personīgās pieredzes stāstu dalīšanai, uzticamas un saprotamas informācijas pieejamībai sabiedrībā. Papildus tika aplūkoti personības tipi un to nozīme ikdienas komunikācijā, uzsverot, ka cilvēku atšķirīgās reakcijas, uzvedība un emociju izpausmes ir dabiska dažādības daļa. Šī pieeja palīdz labāk izprast sevi un citus, veicina veiksmīgāku savstarpējo saziņu, mazina pārpratumus un atvieglo integrāciju gan sociālajā, gan profesionālajā vidē. Sasniegtie rezultāti: dalībnieki apzinājās izplatītākos stereotipus un aizspriedumus par psiholoģiskām grūtībām; tika padziļināti izprastas stigmas sekas – izolācija, diskriminācija darba un sabiedriskajā dzīvē, ierobežotas līdzdalības iespējas; dalībnieki ieguva zināšanas par praktiskām metodēm stigmas mazināšanai; pieauga senioru gatavība dalīties savā pieredzē un iesaistīties diskusijās par garīgās veselības jautājumiem; tika stiprināta sabiedrības tolerance, solidaritāte un savstarpējā izpratne, mazinot diskriminācijas riskus. Mācības apliecināja, ka atklāts dialogs, empātija un zināšanas ir būtiski priekšnosacījumi sabiedrībai, kurā ikviens jūtas pieņemts, sadzirdēts un atbalstīts.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Ziņa RETV Ar moto “Pievieno gadiem dzīvi” Kuldīgā šodien notika pirmais senioru festivāls. Sabiedrībai novecojoties, ir svarīgi, lai seniori nebūtu sociāli atstumti, tāpēc festivāla galvenais mērķis bija panākt, lai tiktu izveidots trešās paaudzes universitāšu tīkls.
Foto, info KULDĪGA “Pievieno gadiem dzīvi!” – ar šādu moto Kuldīgā aizvadīts Latvijas senioru pirmais festivāls. Tas bija kā noslēdzošais pasākums vairāku gadu darbam pie Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides Latvijā. Kā šī ideja virzās un kas vēl darāms? Par to starptautiskajā pasākumā diskutēja gan senioru organizācijas, gan ārvalstu partneri, gan valdības pārstāvji.
2025.gada 17.septembrī Kuldīgā norisināsies Trešās paaudzes universitāšu NVO festivāls “Mūžs kā zināšanu ceļš”, kas pulcēs senioru skolas, NVO, izglītības ekspertus no visas Latvijas, kā arī ārvalstu pārstāvjus. Pasākuma centrā būs ideja par jaunas vecumdienu kultūras veidošanu, kur seniori ir aktīvi sabiedrības locekļi, mācās, dalās pieredzē un iesaistās valsts attīstības procesos.
Festivālu atklās projekta vadītāja, Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja un Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas vadītāja Agita Pleiko, uzsverot senioru mūžizglītības nozīmi: “Seniors kā pilnvērtīgs sabiedrības dalībnieks visa mūža ilgumā, kas apgūst zināšanas, vingrina un trenē ķermeni un prātu, iesaistās sabiedriskajos procesos – tas ir par Trešās paaudzes universitātēm jeb, kā tās atpazīst Latvijā, par senioru skolām. Ir labi, ka valsts sāk ieklausīties, sadzirdēt un atbalstīt, jo sabiedrības novecošanās vairs nav tāla un abstrakta problēma – tā jau šodien ir mūsu realitāte, kas jāņem vērā, gan plānojot valsts politikas, gan pievēršoties Eiropas daudzgadu budžeta plānu iecerēm. Senioru skolas jeb Trešās paaudzes universitātes ir tā rīcība, kas mums var aiztaupīt rūpes meklēt idejas – kā saglabāt novecošanos maksimāli veselīgu. Kolēģi abās pārējās Baltijas valstīs, un ne tikai, to ieviesuši jau sen – ir pienācis laiks arī Latvijai sekot šim piemēram!”
Festivālā svinīgās uzrunas teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un bijusī Latvijas Valsts prezidente un Trešās paaudzes universitāšu idejas patronese Vaira Vīķe-Freiberga. Pasākumā piedalīsies arī Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, Veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī vairāku ministriju un augstskolu pārstāvji, tiekoties divās diskusijās.
Starptautisko pieredzi prezentēs eksperti no Portugāles, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, daloties stāstījumos par senioru izglītības lomu valsts politikā un sabiedrības attīstībā. Dalībniekiem paredzētas 15 radošās darbnīcas Kuldīgā un ārpus pilsētas.
Festivāla noslēgumā notiks kopīgs Senioru skolu priekšnesums ukuleļu orķestra pavadījumā, kā arī gaidāms muzikāls Kurzemes pārsteigums.
Pasākuma moto – “Pievieno gadiem dzīvi!” – atgādina, ka dzīve, neatkarīgi no vecuma ir nepārtraukts zināšanu un pieredzes ceļš.
Aizvadīta saruna, kas veltīta jautājumiem par Eiropas nākotni un sabiedrības lomu demokrātijas stiprināšanā. Tās laikā dalībnieki diskutēja par to, kā veidot saliedētu, pilsoniski aktīvu sabiedrību, kurā iedzīvotāji iesaistās demokrātiskajos procesos un politikas veidošanā gan vietējā, gan Eiropas līmenī. Diskusijā tika aplūkoti gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas konteksti – izaicinājumi, iespējas un praktiski piemēri, kā sabiedrība var aktīvāk piedalīties Eiropas līmeņa politiskajos procesos. Lektors dalījās ar pieredzi un idejām par to, kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un stiprināt uzticēšanos demokrātijas institūcijām. Ko ieguvām no sarunas Plašāku izpratni par pilsoniskās līdzdalības iespējām Eiropas Savienībā. Jaunus skatījumus uz sabiedrības līdzdalības nozīmi politikas veidošanā. Idejas un iedvesmu pilsonisko iniciatīvu attīstīšanai vietējā kopienā. Stiprinātu saikni starp politiķiem un sabiedrību, veicinot uzticību un sadarbību. Motivāciju aktīvāk iesaistīties demokrātiskajos procesos gan Latvijā, gan Eiropas līmenī. Saruna parādīja, ka sabiedrības saliedētība un pilsoniskā aktivitāte ir būtisks priekšnoteikums stiprai, noturīgai un demokrātiskai Eiropai.
Publikācija tapusi projekta “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Diskusiju vada Liene Valdmane- biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre 26.jūnijs 2025.
Šīs diskusijas mērķis bija apspriest un izglītot seniorus par viņu iespējām piedalīties mūžizglītībā un nezaudēt vēlmi izglītoties, aktīvi iesaistoties sabiedrības dzīvē. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā mūžizglītība var uzlabot senioru dzīves kvalitāti, kā arī kā viņi var dot ieguldījumu vietējā kopienā un sabiedrībā. Rezultātā paaugstināta izpratne par mūžizglītības nozīmi un pieejamām izglītības programmām senioriem. Izpratne par aktīvu iesaisti pilsoniskajos procesos un izglītības nozīmi. Lielāka senioru iesaiste sabiedrībā, veicinot viņu dalību vietējās kopienās un sabiedriskajā dzīvē. Palielināta sociālā aktivitāte un garīgā labklājība, uzlabojot senioru dzīves kvalitāti caur izglītību un sabiedrisko iesaisti. Izveidoti tīkli starp senioriem un organizācijām, kas piedāvā izglītības un līdzdalības iespējas, nodrošinot ilgtermiņa sadarbību.
Publikācija tapusi projekta “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Šīs tikšanās mērķis ir veicināt senioru izpratni un iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Diskusijas laikā tika aplūkotas aktuālas senioru problēmas, kā arī sniegta informācija par valsts un pašvaldības programmām, kas atbalsta seniorus. Tikšanās kalpo arī kā platforma, lai apspriestu, kā seniori var aktīvi iesaistīties sadarbībā ar pašvaldību un citām institūcijām. Rezultāts -Palielināta senioru izpratne par Labklājības ministrijas un pašvaldību programmām un resursiem, kas paredzēti viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aktīvāka senioru līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši sociālajā un veselības jomā. Uzlabota dzīves kvalitāte senioriem, veidojot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām un efektīvāk izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus. Stiprināta senioru līdzdalības kultūra, veicinot viņu iesaisti pašvaldības darba grupās, padomēs un komisijās.
Publikācija tapusi projekta “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
