Lektors Mārtiņš Priedols. Mārtiņš Priedols ir sociālais psihologs, pasniedzējs un pētnieks Latvijas Universitātē. Mārtiņa pētnieciskās intereses ietver tādas tēmas kā informācijas un dezinformācijas uztvere, sakarībām starp informācijas novērtējumu un indivīda attieksmēm, domāšanas stiliem un emocijām. Par akadēmiskajiem un sabiedriskajiem sasniegumiem Mārtiņš ir saņēmis Latvijas Psihologu asociācijas apbalvojumu “Gada psihologs 2022” nominācijā “Gada jaunais zinātnieks 2022” un Tokijas politikas izpētes fonda stipendiju “Sylff Fellowship Programme Award 2023”.
Mūsdienu digitālajā laikmetā informācija ir pieejama nepieredzētā apjomā. Ziņas, viedokļi, sociālo tīklu ieraksti un dažādi paziņojumi mūs sasniedz nepārtraukti, bieži vien radot apjukumu, satraukumu vai pat bailes. Īpaši senioriem šī informācijas pārbagātība var kļūt par izaicinājumu, jo ne vienmēr ir viegli atšķirt uzticamu informāciju no maldinošas vai pat mentāli kaitīgas. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir pašpalīdzības prasmēm, kritiskajai domāšanai un psiholoģiskajai drošumspējai – spējai saglabāt mieru, skaidru domāšanu un emocionālo līdzsvaru arī sarežģītās situācijās.
Kritiskā domāšana – drošs pamats ikdienā – kritiskā domāšana ir prasme izvērtēt informāciju, neuztverot to uzreiz kā patiesu. Tā palīdz uzdot būtiskus jautājumus: Kas ir informācijas avots? Vai tas ir uzticams? Vai informācija ir balstīta faktos, vai tikai viedoklī? Informācijas pārbagātībā svarīgi ir ne tikai lasīt, bet arī domāt līdzi. Bieži vien cilvēki neapzināti pieņem informāciju, kas atbilst viņu uzskatiem, un ignorē pārējo. Kritiskā domāšana palīdz izvairīties no šādiem domāšanas slazdiem un pieņemt pārdomātākus lēmumus.
Ne visa informācija ir nekaitīga. – mentāli kaitīgs saturs var izpausties kā:
sensacionāli, biedējoši virsraksti, pārspīlēti vai nepārbaudīti apgalvojumi, mēģinājumi izraisīt bailes, dusmas vai paniku, vienpusēja informācija bez pierādījumiem. Ja saturs izraisa spēcīgas emocijas – īpaši bailes vai satraukumu – ir vērts apstāties un to pārbaudīt. Šādos gadījumos ieteicams neizplatīt informāciju tālāk, pirms tā nav pārbaudīta.
Informācijas avotu izvērtēšana – uzticama informācija parasti nāk no skaidri identificējamiem avotiem – oficiālām iestādēm, profesionāliem medijiem vai ekspertiem. Savukārt anonīmi avoti, nepārbaudīti sociālo tīklu ieraksti vai sensacionāli portāli bieži var būt neuzticami. Lai izvērtētu informācijas avotu, var palīdzēt vienkārši jautājumi: Vai avots ir zināms un uzticams? Vai informācija parādās arī citos avotos? Vai tiek minēti fakti un pierādījumi? Šāda pieeja palīdz mazināt dezinformācijas ietekmi un pasargā no nevajadzīga satraukuma.
Trauksmes mazināšana informācijas ietekmē. Pastāvīga negatīvas informācijas plūsma var radīt trauksmi un nogurumu. Tāpēc svarīgi ir rūpēties par savu emocionālo veselību: ierobežot ziņu patēriņa laiku, izvēlēties uzticamus informācijas avotus, ieviest regulāras atpūtas pauzes, praktizēt vienkāršas elpošanas vai relaksācijas tehnikas. Svarīgi atcerēties, ka ne visa informācija prasa tūlītēju reakciju. Dažkārt labākais risinājums ir vienkārši atslēgties un atpūsties.
Psiholoģiskā noturība krīzēs un ārkārtas situācijās. Krīzes situācijās – piemēram, veselības apdraudējumu, dabas katastrofu vai sociālu satricinājumu laikā – informācijas plūsma kļūst vēl intensīvāka. Šādos brīžos īpaši svarīga ir psiholoģiskā noturība.
To var stiprināt: saglabājot dienas ritmu un ierasto kārtību, koncentrējoties uz to, ko iespējams kontrolēt, uzturot kontaktu ar tuviniekiem un kopienu, izmantojot pārbaudītu un oficiālu informāciju.
Spēja saglabāt mieru un racionālu domāšanu palīdz pieņemt labākus lēmumus un izvairīties no panikas.
Praktiski pašpalīdzības rīki ikdienā. Ikviens var attīstīt vienkāršas, bet efektīvas pašpalīdzības prasmes: apzināti izvēlēties, kādu informāciju patērēt, regulāri kustēties un uzturēt fizisko aktivitāti, uzturēt sociālos kontaktus, veidot pozitīvus ikdienas ieradumus, pierakstīt savas domas un emocijas, lai tās labāk izprastu.
Šie rīki palīdz ne tikai krīzes situācijās, bet arī ikdienā uzlabo emocionālo labsajūtu.
Kritiskā domāšana, informācijas izvērtēšana un psiholoģiskā noturība ir prasmes, kas mūsdienās kļūst arvien nozīmīgākas. Attīstot tās, seniori var justies drošāk, pārliecinātāk un mierīgāk, saskaroties ar dažādiem informācijas izaicinājumiem.
Stiprinot šīs prasmes individuālā līmenī, mēs vienlaikus veidojam arī stiprāku, informētāku un saliedētāku sabiedrību kopumā.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.