Kategorija: Aktualitātes
Kuldīgas novada pašvaldība un Senioru padome 26. augustā aicināja doties aizraujošā izzinošā ekskursijā uz Skrundu un Laidu muižu. Ekskursijas laikā bija iespēja iepazīt šo vietu vēsturi, kultūras mantojumu un interesantākos stāstus.
Īpašu noskaņu braucienam piešķīra tas, ka par mūsu gidiem kļuva Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska, domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts, izpilddirektora vietniece Agnese Buka, kuri dalījās savās zināšanās un stāstos par novadu, tā cilvēkiem un attīstību.
Tā bija lieliska iespēja ne tikai iepazīt skaistas un vēsturiskas vietas, bet arī pavadīt patīkamu pēcpusdienu domubiedru lokā, gūt jaunus iespaidus un baudīt kopā būšanas prieku.
Šovasar Kuldīgas vecpilsētas svētku laikā piepildījās skaista kopīga iecere – mākslas instalācija “MIERS” no tumsas uz gaismu, kurā nozīmīga vieta bija arī senioru rūpīgi locītajām origami dzērvītēm.
Jau pirms svētkiem Kuldīgas seniori ar lielu ieinteresētību un pacietību iesaistījās dzērvīšu locīšanā. Katrs mazais papīra putns tapa ar rūpību, jo seniori zināja – viņu darinājums nebūs tikai skaists dekors, bet kļūs par daļu no kopīga mākslas darba un simboliska vēstījuma par mieru, cerību, draudzību un cilvēku spēju būt kopā.
Origami dzērve Japānas kultūrā ir viens no pazīstamākajiem miera, cerības un ilga mūža simboliem. Tāpēc dzērvīšu locīšana bija ne tikai radoša nodarbe, bet arī iespēja senioriem paust savas domas un vēlējumus par mierpilnu pasauli. Katra salocītā dzērve kļuva par mazu, bet nozīmīgu ieguldījumu kopīgajā vēstījumā.
Īpašs gandarījums bija redzēt, kā senioru paveiktais Kuldīgas vecpilsētas svētkos pārtapa iespaidīgā un emocionālā mākslas instalācijā “MIERS – no tumsas uz gaismu”. Mākslinieku realizētā instalācija svētku apmeklētājus priecēja ar savu skaistumu un simbolisko spēku, radot pārdomu un emocionālu pārdzīvojumu telpu. Senioriem bija patiess prieks apzināties, ka arī viņu pašu rokām locītās dzērvītes ir kļuvušas par daļu no šī darba. Tas apliecina, ka ikviena cilvēka ieguldījums, lai arī sākumā šķiet neliels, kopā ar citu cilvēku paveikto var radīt kaut ko lielu, skaistu un nozīmīgu.
Šis kopīgais darbs kļuva arī par tiltu starp kultūrām un cilvēkiem, stiprinot
draudzības saikni starp Kuldīgu un tās sadraudzības pilsētu Fudži Japānā. Japānas origami tradīcija Kuldīgā ieguva jaunu nozīmi – tā savienoja paaudzes, cilvēkus un kultūras, atgādinot, ka miers sākas ar katru no mums.
Senioru iesaistīšanās dzērvīšu locīšanā ir skaists piemērs tam, ka senioru pieredze, laiks, radošums un vēlme līdzdarboties ir nozīmīgs resurss kopienas dzīvē. No senioru rokām tapušās mazās papīra dzērves nu ir kļuvušas par daļu no lielā stāsta – stāsta par mieru, gaismu, draudzību un kopā būšanu. Un varbūt tieši tas ir šī darba skaistākais rezultāts – katra dzērve bija maza, bet kopā tās kļuva par gaismu, kas spēj aizskart daudzu cilvēku sirdis.
No 14. , 16., 17. jūlijā Kuldīgas Mākslas namā un tā apkārtnē norisinājās trīs dienu darbnīcu cikls “Vesels prāts, aktīva dzīve”, kura mērķis bija stiprināt senioru mentālo veselību, veicināt emocionālo labsajūtu, savstarpējo atbalstu un aktīvu dzīvesveidu. Kopumā darbnīcās piedalījās 50 seniori, kuri 15 stundu laikā guva jaunas zināšanas, praktiskas iemaņas un vērtīgu kopā būšanas pieredzi.
Pirmajā dienā dalībnieki iepazinās un vienojās par kopīgiem mērķiem, piedalījās lekcijā par mentālo veselību senioru vecumā un tās nozīmi ikdienā. Praktiskajā nodarbībā tika apgūtas elpošanas un relaksācijas tehnikas stresa mazināšanai, savukārt radošajā darbnīcā “Krāsas un emocijas” dalībnieki ar mākslas palīdzību izpauda emocijas, attīstīja radošumu un guva pozitīvu emocionālu pieredzi.
Otrā diena bija veltīta sociālās saiknes stiprināšanai un prāta trenēšanai. Rīts sākās ar viegliem vingrojumiem mūzikas pavadījumā, kas radīja enerģisku un pozitīvu noskaņojumu. Komunikācijas darbnīcā seniori pilnveidoja savas saskarsmes prasmes, piedalījās lomu spēlēs un praktiskos uzdevumos. Lielu interesi izraisīja prāta spēles, kurās tika trenēta atmiņa, uzmanība un loģiskā domāšana. Dienas noslēgumā stāstu darbnīcā “Mana dzīves pieredze – mans spēks” dalībnieki dalījās atmiņās un dzīves pieredzē, stiprinot savstarpējo uzticēšanos un kopības sajūtu
Trešajā dienā uzmanība tika pievērsta veselīgiem ikdienas paradumiem un personīgajiem resursiem. Dalībnieki devās pastaigā un veica vieglus vingrojumus svaigā gaisā, pēc tam lekcijā uzzināja par uztura, miega, fizisko aktivitāšu un hobiju nozīmi mentālās veselības saglabāšanā. Darbnīcā “Apzinātība caur kustību” tika veikti stiepšanās un apzinātas kustības vingrinājumi, kas palīdz stiprināt ķermeņa un prāta saikni. Noslēguma sesijā katrs dalībnieks apkopoja trīs dienās gūto pieredzi un izveidoja savu individuālo labsajūtas plānu turpmākajai ikdienai.
Darbnīcu cikla laikā tika sasniegti izvirzītie mērķi – seniori papildināja zināšanas par mentālās veselības nozīmi, apguva praktiskas relaksācijas, apzinātības un atmiņas trenēšanas metodes, stiprināja pašaprūpes prasmes un ieguva jaunus kontaktus. Kopīgās aktivitātes palīdzēja mazināt vientulības sajūtu, veicināja savstarpēju atbalstu un radīja drošu vidi pieredzes apmaiņai.
Dalībnieki atzina, ka darbnīcas sniedza ne tikai vērtīgas zināšanas un praktiskus instrumentus ikdienai, bet arī pozitīvas emocijas, iedvesmu un pārliecību par savu spēju saglabāt aktīvu, veselīgu un piepildītu dzīvesveidu. Izveidotie personīgie labsajūtas plāni un apgūtās metodes kalpos kā ilgtermiņa atbalsts emocionālā līdzsvara un dzīves kvalitātes uzturēšanai.
Pateicamies visiem dalībniekiem par aktīvu iesaisti, atvērtību un sirsnīgo atmosfēru! Kopā pavadītās dienas vēlreiz apliecināja, ka rūpes par mentālo veselību, savstarpējs atbalsts un kopā būšana ir nozīmīgi priekšnoteikumi veselīgai un aktīvai novecošanai.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mērķis – veicināt senioru sociālo iesaisti, pašvērtējuma stiprināšanu un radošuma attīstību, izmantojot: ēdienu gatavošanu kā koprades un sadarbības procesu, dzīves atmiņu stāstīšanu kā pieredzes un identitātes apzināšanos, kultūras mantojuma nodošanu nākamajām paaudzēm. Veicināt senioru sociālo iesaisti vietējā kopienā, stiprināt viņu pašvērtējumu, piederības sajūtu un radošo pašizpausmi, vienlaikus mazinot sociālo izolāciju un vientulību. Projekts paredz radīt iekļaujošu un atbalstošu vidi, kurā seniori aktīvi līdzdarbojas kopīgās aktivitātēs, izmantojot ēdienu gatavošanu kā koprades, sadarbības un savstarpējās mācīšanās procesu, dzīves atmiņu stāstīšanu kā pieredzes, identitātes un starppaaudžu dialoga veicināšanas rīku, kā arī vietējā kultūras mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota senioru sociālā integrācija, veicināta kopienas saliedētība, stiprinātas starppaaudžu saites un sekmēta vietējās identitātes un tradīciju ilgtspējīga saglabāšana lauku teritorijā. Projekts reaģē uz aktuālu problēmu lauku teritorijā – senioru sociālo izolāciju, ierobežotām iespējām līdzdarboties sabiedriskajās aktivitātēs un paaudžu savstarpējās saiknes vājināšanos. Radot drošu, pieejamu un radošu vidi kopīgai darbošanai, projekts veicina senioru aktīvu līdzdalību vietējās kopienas dzīvē, stiprina viņu sociālās prasmes, emocionālo labklājību un pašapziņu. Vienlaikus projekts veicina starppaaudžu sadarbību, nododot praktiskās zināšanas, dzīves pieredzi un vietējās tradīcijas jaunākajām paaudzēm, tādējādi stiprinot vietējo identitāti un kultūras mantojuma saglabāšanu. Projekta aktivitātes kalpo kā pamats ilgtermiņa sadarbībai un kopienas saliedētībai, sekmējot aktīvu, iekļaujošu un sociāli noturīgu lauku vidi arī pēc projekta īstenošanas beigām.
Kulinārās nodarbības – Dalībnieki praktiski apgūst vienkāršas, ikdienā izmantojamas receptes, vienlaikus daloties ar personīgiem kulināriem stāstiem, atmiņām un pieredzi. Nodarbības veicina savstarpējo komunikāciju, paaudžu mantojuma saglabāšanu un kopienas saliedētību. Stāstu veidošana un strukturēšana – Seniori ir rosināti noformulēt savus stāstus rakstiskā formā, pielāgotā un saprotamā veidā, saņemot individuālu atbalstu.
Digitālo prasmju apguve – Projekta dalībnieki apgūs pamata datorprasmes (darbs ar datoru, teksta ievade, attēlu izmantošana), kas tiks apgūtas praktiski un mērķtiecīgi – veidojot katram savu nākamā gada kalendāru ( albumi.lv). Rezultātā – Katrs dalībnieks izveidos personīgu kalendāru, kurā apvienoti kulinārie stāsti un vizuālie elementi. Šis rezultāts kalpos kā paliekoša vērtība un motivācija turpmākai līdzdalībai. Projekta īstenošanas rezultātā tiks: uzlabota sabiedrisko aktivitāšu pieejamība senioriem lauku teritorijā, piedāvājot bezmaksas, lokāli pieejamas nodarbības; paaugstināta aktivitāšu kvalitāte, nodrošinot strukturētu, profesionāli vadītu un mērķgrupai pielāgotu programmu; paplašināta sasniedzamība, iesaistot seniorus, kuri iepriekš nav piedalījušies līdzīgās aktivitātēs; stiprinātas digitālās prasmes, kas veicina senioru iekļaušanos mūsdienu informācijas telpā. Biedrības īstenotais projekts “Kulinārais stāstu klubs” uzlabo sabiedrisko aktivitāšu pieejamību un kvalitāti vietējā līmenī, vienlaikus veicinot senioru sociālo, radošo un digitālo prasmju attīstību. Projekts rada ilgtspējīgu ieguvumu gan dalībniekiem, gan vietējai kopienai kopumā.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Kategorijas
Origami dzērves
Šīs iniciatīvas mērķis ir kopīgi radīt origami dzērves, kas kļūs par daļu no mākslas instalācijas “MIERS”. Tā ir iespēja ikvienam iesaistīties radošā un simboliskā koprades procesā, veicinot sabiedrības līdzdalību, savstarpēju sadarbību un stiprinot draudzību starp Kuldīgu un tās sadraudzības pilsētu Fudži Japānā.
Origami dzērve Japānas kultūrā ir viens no pazīstamākajiem miera, cerības un ilga mūža simboliem. Tūkstošiem kopīgi salocītu dzērvju visā pasaulē kļuvušas par vienotības un solidaritātes apliecinājumu, atgādinot par cilvēku spēju būt kopā un atbalstīt citam citu.
Kopīgi veidotā instalācija Kuldīgas Vecpilsētas svētkos simbolizēs mieru, vienotību un kultūru savstarpējo saikni, vienlaikus apliecinot, ka arī neliels ieguldījums var kļūt par nozīmīgu daļu no kopīga mākslas darba. Ikviena salocītā dzērve būs vēstījums par draudzību, savstarpēju cieņu un vēlmi veidot pasauli, kurā valda miers un sapratne.
Dzērves pēc video varat veidot arī tie kuri viena vai otra iemesla dēļ nepiedalījās klātienes nodarbībā. Papīrus atbilstoša izmēra varat saņemt Ventspils ielā 16 pie manis. Salocītās dzērves nogādāt arī Ventspils ielā 16.
20. Jūnijā Ventspils ielas iedzīvotāji, kuldīdznieki, kaimiņi, draugi un viesi sanāca kopā ne tikai uz pasākumu, bet, arī ,lai satiktos, iepazītu viens otru tuvāk, dalītos stāstos, prasmēs un atmiņās, kas veido mūsu kopīgo māju sajūtu šeit – Kuldīgā, Ventspils ielā. Īpašs prieks , ka pagalms kļuva par vietu, kur satiekas dažādas paaudzes. Šeit bija cilvēki, kuri Ventspils ielas stāstus glabā jau gadu desmitiem, un arī jaunieši, kuri šodien rada jaunus stāstus nākotnei. Tieši šādās tikšanās reizēs dzimst kopiena – dzīva, stipra un saliedēta.
Programma bija bagāta ar stāstiem, dziesmām, dejām, radošām darbnīcām, meistarklasēm un sarunām. Dzirdējām atmiņas par dzīvi Ventspils ielā, iepazinām vietējo cilvēku talantus, mācījāmies cits no cita un baudījām kopā būšanas prieku.
Īpašs prieks par katru , kurš ieguldīja savu darbu, laiku un sirds siltumu šī pasākuma tapšanā – mūsu stāstniecēm, māksliniekiem, rokdarbniecēm, biedrībām, senioru kolektīviem, jauniešiem, brīvprātīgajiem un ikvienam, kurš palīdzēja šai dienai kļūt par īstiem kopienas svētkiem.
Mēs vēlreiz apliecinām, ka kultūra nav tikai koncertzālēs, muzejos vai lielos pasākumos. Kultūra dzīvo mūsu pagalmos, sarunās, atmiņās un cilvēkos. Lielā kultūra sākas mazos pagalmos – vietās, kur cilvēki viens otru pazīst, atbalsta un kopā rada ko vērtīgu.
Šis pasākums ir arī solis nākotnē. Stiprinot kopienu šodien, mēs veidojam vietu, kurā gribas dzīvot, atgriezties un kuru ar lepnumu varēsim parādīt viesiem, gatavojoties arī 2027. gadam un jaunām iespējām mūsu pilsētai.
Šī diena bija piepildīta ar sirsnīgām sarunām, jaunām iepazīšanām, radošumu un prieku būt kopā!
Vēl vairāk attēlu šeit failiem.lv
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Noslēdzot Borisa un Ināras Teterevu fonda 15 darbības gadiem veltītu pasākumu un notikumu ciklu, 13. jūnijā Valmieras teātrī pulcējās fonda atbalstīto projektu pārstāvji no visas Latvijas – cilvēki un organizācijas, kuru darbs šo gadu laikā palīdzējis īstenot nozīmīgas iniciatīvas kultūrā, izglītībā, sociālajā palīdzībā, kopienu attīstībā un dzīvnieku aizsardzībā. Kuldīgas Senioru skolas komanda tika uzaicināta un rada iespēju būt pasākumā Valmierā , lai kopā atskatītos uz paveikto un dalītos kopējos iespaidos.
Šeit lasāms apraksts par pasākumu: https://www.teterevufonds.lv/jaunumi/labs-pie-laba-turas-fonds-valmiera-nosledz-15-darbibas-gadiem-veltitu-ciklu/. Šeit arī pieejams skatīšanai īsais atskata video uz pasākumu.
Kategorijas
Svētki Kopienu mājas pagalmā
Mūsu projekta mērķis ir dot iespēju Kuldīgas novada senioriem, izvērtējot savus resursus un gatavību saimniekot savos mazdārziņos, izaudzēt un sagatavot pārtiku savas ģimenes galdam nākamajai ziemai. Tas palīdz stiprināt senioru pašpietiekamību, mazināt atkarību no pašvaldības un citu organizāciju atbalsta, kā arī veicina pārliecību, ka no palīdzības saņēmējiem iespējams kļūt par palīdzības devējiem.
Vienlaikus projekts sekmē Kuldīgas novada senioru sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu, dodot iespēju radoši darboties un iesaistīties kopienas dzīvē. Īpaša uzmanība tiek veltīta kopienas nama pagalma Ventspils ielā 16 labiekārtošanai. Seniori pilnveido un kopj ārstniecības un tējas augu augstās dobes, kas priecē gan projekta dalībniekus, gan kopienas nama apmeklētājus.
Projektā iesaistīta 51 mājsaimniecība, kopumā 215 cilvēki, tostarp 89 bērni. Dalībnieki pārstāv gan Kuldīgas pilsētu, gan Rendas, Kurmāles, Rumbas, Pelču un Padures pagastus.
Lai sniegtu katrai mājsaimniecībai tieši tai nepieciešamo atbalstu, tika veikta aptauja, kurā seniori norādīja, kādas sēklas, stādi, mēslojums, dārza darbarīki, augļkoku un ogulāju stādi viņiem nepieciešami. Atbalsts tika pielāgots individuālajām vajadzībām, un esam gandarīti, ka varējām palīdzēt visiem senioriem, kuri izteica vēlmi un gatavību pilnveidot savu saimniekošanu. Projekta rezultātā izaudzētā un sagatavotā produkcija papildina ģimenes pārtikas krājumus ziemai, samazina ikdienas izdevumus un dod iespēju daļu izaudzētā izmantot arī citu atbalstam.
Turpinās arī darbs pie kopienas nama augsto dobju uzturēšanas un pilnveidošanas. Tajās tiek audzēti ārstniecības un tējas augi, kas ne tikai bagātina vidi, bet arī veicina senioru socializēšanos, pieredzes apmaiņu un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē. Šī aktivitāte ir īpaši nozīmīga tiem senioriem, kuriem nav sava mazdārziņa, bet kuri vēlas saglabāt saikni ar dārzkopību un lietderīgi pavadīt brīvo laiku.
Projekta laikā izveidots arī skaists dārzs kopienas nama ziemeļu pusē. Tajā iestādīti grimoņi, hortenzija un magnolija, kā arī izveidots sajūtu dārzs. Seniori ir uzņēmušies atbildību par tā uzturēšanu – regulāri ravē, laista un rūpējas par stādījumiem. Sajūtu dārzs ir veltījums Kuldīgas vēsturiskajai dārzu kultūrai un pakāpeniski kļūst par nozīmīgu pilsētas identitātes simbolu. Vienlaikus tas kalpo arī kā izglītojoša vide, kur iespējams iepazīt dažādus augus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
Dalība projektā senioriem sniedz ne tikai praktisku atbalstu, bet arī iespēju dalīties savās zināšanās, prasmēs un dzīves pieredzē. Tas stiprina piederības sajūtu kopienai, veicina savstarpēju sadarbību un ļauj senioriem justies novērtētiem, vajadzīgiem un aktīviem sabiedrības locekļiem.
Šis projekts apliecina, ka kopīgiem spēkiem iespējams veidot stiprāku, saliedētāku un pašpietiekamāku kopienu, kurā katra cilvēka pieredze, darbs un ieguldījums ir vērtība.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.