Šodien mūsu biedrībai bija iespēja tikties ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu Egneri, lai pārrunātu vairākus jautājumus, kas īpaši aktuāli vecāka gadagājuma cilvēkiem – drošību, juridisko palīdzību, mantojuma lietas un tiesiskās informācijas pieejamību. Saruna apliecināja, ka senioru pilsoniskā aktivitāte un iesaiste dialogā ar valsts institūcijām var dot reālus rezultātus.
Par drošību un krāpniecību. Ministre uzsvēra, ka krāpniecības gadījumu novēršana ir viena no valdības prioritātēm. Tieslietu ministrija sadarbojas ar Iekšlietu ministriju un bankām, lai izstrādātu vienotu pieeju senioru informēšanai un aizsardzībai. Tiek veidotas informatīvas kampaņas un ieviesti vienkāršoti ziņošanas mehānismi, lai cietušie varētu ātrāk vērsties pēc palīdzības.
Par bezmaksas juridisko palīdzību. Plānots paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības iespējas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, tostarp senioriem. Tiek pārskatīti ienākumu sliekšņi un vienkāršota pieteikšanās kārtība, lai palīdzība būtu vieglāk pieejama tiem, kam tā visvairāk nepieciešama.
Par juridiskām konsultācijām un tiesisko informāciju. Pašvaldībās darbojas konsultatīvie punkti, kuros seniori var saņemt skaidrojumus par biežāk sastopamām juridiskām situācijām. Tiek plānoti izglītojoši pasākumi– lekcijas un semināri par cilvēktiesībām, īpašumiem un mantojuma jautājumiem.
Par mantojuma un īpašuma jautājumiem. Mantojuma lietas bieži ir gan juridiski, gan finansiāli sarežģītas. Tiek strādāts pie procedūru vienkāršošanas un iespējas daļu dokumentu iesniegt elektroniski. Tiek plānoti arī uzlabojumi zemesgrāmatu un īpašuma reģistrācijas procesos, lai cilvēkiem būtu vieglāk pārbaudīt īpašuma datus arī bez interneta vai e-paraksta – piemēram, izmantojot valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrus.
Par tiesu pieejamību un procesu ilgumu. Tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošana ir ilgtermiņa uzdevums. Šobrīd tiek ieviesti digitāli rīki, kas palīdzēs paātrināt lietu izskatīšanu.
Par senioru tiesību aizstāvību. Noslēgumā ministre uzsvēra, ka sabiedrības attieksme pret senioriem ir taisnīguma un solidaritātes jautājums. Viņa aicināja turpināt dialogu starp valsts institūcijām un senioru organizācijām, lai vecāka gadagājuma cilvēki justos sadzirdēti un varētu viegli aizstāvēt savas tiesības. Šī tikšanās apliecina, ka būt pilsoniski aktīvam senioram nav viegli, taču tas ir ļoti nozīmīgi – tikai piedaloties sabiedriskajā dzīvē un izsakot savu viedokli, iespējams panākt pozitīvas pārmaiņas gan tiesiskajā, gan sociālajā vidē.
Saeimas apmeklējums. Tikšanās Saeimā ar deputāti Ingu Bērziņu.
Apmeklējam Nacionālo psihiskās veselības centru (NPVC), mūs sagaida NPVC sabiedrisko attiecību speciāliste Silva Bendrāte, ekskursija pa teritoriju – vides terapijas Saulgriežu dārzu. Lekcija un saruna par vecuma profilaksi, veselīgām vecumdienām, demences problēmām, palīdzību – dr. Anžejs Dmuhovskis
Apmeklējam Kultūras pili “Ziemeļblāzma” , iespēja apskatīt izstādi un telpas, izstaigāt parku un apmeklē 35 m augsto skatu torni .
Mūsdienu cilvēks vienlaikus ir gan pilsonis, gan patērētājs – divas lomas, kas nereti nonāk pretrunā. Kā demokrātiskas vērtības un patērniecības kultūra ietekmē mūsu izvēles, domāšanu un sabiedrisko līdzdalību? Lekcijā–diskusijā “Patērētāju dubultā dzīve” caur demokrātijas prizmu tiks aplūkots, kā patēriņa paradumi veido mūsu identitāti un kā tie atspoguļo vai izaicina demokrātijas principus – līdzdalību, atbildību un solidaritāti. Dalībnieki aicināti reflektēt par saviem ikdienas paradumiem: vai iepērkoties, skatoties reklāmas un lietojot sociālos medijus, mēs saglabājam pilsoņa kritisko domāšanu? Kur sākas un beidzas patērētāja brīvība demokrātiskā sabiedrībā? Diskusijas mērķis ir veicināt izpratni par to, kā apvienot patērētāja ērtības ar pilsoņa atbildību, lai stiprinātu demokrātisku un ilgtspējīgu sabiedrību.
Mēs dzirdējām stāstus par drosmi, ticību un atbildību, kas veidoja Latvijas neatkarību, un sapratām – demokrātija turpinās ikdienā, kad mēs domājam, runājam un rīkojamies ar sirdi. Šodien mēs satikām cilvēkus, kuri reiz pieņēma lēmumu, kas mainīja Latvijas likteni. Cilvēkus, kuri ne tikai sapņoja par brīvību – viņi to iededza, un šī liesma joprojām silda mūs visus. Mēs klausījāmies viņu stāstos – par laiku, kad nebija skaidrs, vai sapnis par neatkarīgu Latviju piepildīsies, bet ticība bija stiprāka par bailēm. Tā bija ticība cilvēkam, tautai, nākotnei. Šī tikšanās mums atgādināja – demokrātija nav pašsaprotama, tā ir dzīva saruna, kas sākas ar uzdrīkstēšanos teikt savu vārdu, ar spēju uzklausīt, ar vēlmi darīt kopā. Mēs sapratām, ka arī šodien brīvība dzīvo ikdienas izvēlēs – kad piedalāmies, kad sakopjam pagalmu, kad atbalstām cits citu. Mēs, Kuldīgas seniori, šodien jūtamies pateicīgi – par iespēju dzīvot valstī, kur varam domāt, runāt un rīkoties brīvi. Un mēs zinām: mūsu pienākums ir turpināt šo darbu – audzināt cieņu, sargāt atmiņu, dalīties pieredzē ar jaunajiem, lai brīvības gars nekad neizgaistu. Šī diena mums dāvāja spēku. Atgādināja, ka demokrātija sākas ar cilvēku, kurš nav vienaldzīgs. Paldies visiem, kas toreiz ticēja Latvijai. Un paldies mums visiem, kas tic tai šodien.
Burti un skaņas ļauj mūsu balsij sabiedrībā izskanēt skaļi un skaidri. Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki savu balsi nekad nav slēpuši – viņi mācās, sporto, glezno, dzied un dejo, līdzveido Kuldīgas ikdienu un svētkus, kā arī plecu pie pleca ar vārdiem un darbiem stiprina demokrātijas kultūru Kuldīgā. Demokrātijā nav vecuma – visiem ir vienādas tiesības un iespējas, visi mēs esam vienlīdzīgi un atbildīgi. Kā uzsver Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova “Seniori ir aktīvi, gudri un dāsni cilvēki – viņi dod Kuldīgas sabiedrībai ļoti daudz. Viņu pieredze, zināšanas un enerģija bagātina mūsu pilsētu un palīdz tai augt gan garīgi, gan radoši.” Redzot Kuldīgas Senioru skolas paveikto, rodas sajūta, ka šie kuldīdznieki savus vārdus virknē no cita, unikāla alfabēta, viņu burtiem ir cita nozīme ierasto: a-arbūzs, ā-āzis, b-bumba, c-cālis, vietā.
Lai šo noslēpumu atminētu, vienā no mācību dienām sanāca kopā teju 50 seniori un atklāja savu īpašo demokrātijas alfabētu, nosakot savas vērtības, principus un iedvesmas avotus. Te nu tas ir: A – Kuldīgas Senioru skolā viss sākas ar atbalstu, atbildību un atsaucību. Tie ir trīs stūrakmeņi, uz kuriem balstās mūsu kopiena. Ā – Mēs mācāmies ne tikai ātri reaģēt uz dzīves pārmaiņām, bet arī rūpēties par savu veselību –apmeklējam ārstu, vingrojam un kopīgi baudām ābolu ražu rudenī mūsu dārzos. B – Mēs runājam par balsstiesībām, dalāmies pieredzē biedrībās, un protams – priecājamies kopā ballēs, jo arī dejas ir daļa no dzīves demokrātijas. C – Galvenais ir cieņa vienam pret otru un cerība, kas nekad nemirst – tā dzīvo mūsu sirdīs un darbos. Č – Ar čaklumu mēs turpinām augt –mācāmies, kustamies, rosāmies dārzā, stādam un smaidām. D – Mums patīk darboties, dalīties ar domām, apgūt datorprasmes, lai ietu laikam līdzi, izmantot digitālās prasmes kopienas labā. E – Bieži dodamies ekskursijās – uz muzejiem, pie dabas, pie draugiem, jo ceļojot, mēs mācamies redzēt pasauli plašāk. Ē – Mēs runājam par ētiku – par to, kā cienīt sevi, savu pilsētu un līdzcilvēkus. F – Mēs meklējam faktus, nevis tikai viedokļus, jo patiesība ir katras diskusijas un lēmuma pamats. G – Godīgums, gudrība, skaidra galva un gribasspēks palīdz mums iet uz priekšu arī tad, kad dzīve met izaicinājumus. Ģ – Ģimene, ģimeniskums un mūsu ģilde – tie ir vārdi, kas raksturo mūsu skolu. Mēs esam kā liela ģimene, kur ikviens ir nozīmīgs.
H – Mēs tiecamies pēc harmonijas, vai tas būtu jogā, cigunā, ūdens aerobikā vai nūjošanā, pat ja reizēm valda mazliet haotisma – tas nozīmē, ka dzīve pulsē. I – Izglītība un izglītošanās ir mūsu dzīves ceļš – mācāmies valodas, lai saprastu pasauli, un dziedam, kad rokās skan ukulele. Ī – Mēs meklējam īstas vērtības –kopienas garu, īstenību, kas dzimst no sadarbības. J – Mēs mīlam jaunumus, saglabājam jauneklību un smejamies ar jautrību, kad atklājam ko nezināmu – vai tā būtu vārdu spēle vai jauns dārza stāds. K – Mūsu spēks ir Kuldīgā, kopībā un kolektīvismā. Mēs kopjam kopienas mājas pagalmu, iekopjam vecpilsētas dārzu un lepojamies ar savu pilsētu. Ķ – Rūpējamies par ķermeni – vingrojam, kustamies, elpojam, un reizēm esam pat mazliet ķerti – kad dejojam lietū vai smejamies par dzīves jociņiem. L – Latvija, labklājība, labestība un laime –tā ir mūsu bagātība, kas rodas, kad dodam, ne tikai saņemam. Ļ – Mēs protam ļauties – rīta klusumam, sadarbībai, vai vienkārši kopīgai tases tējai pēc nodarbības. M – Mūsu dzīve ir mūžizglītība –mēs mācāmies, mācām un mīlam – cilvēkus, pilsētu, dzīvi. N – Skatāmies nākotnē, svinam katru notikumu, un zinām – arī nauda reizēm noder, bet svarīgākais ir kopā būšanas vērtība. Ņ – Mēs esam ņipri un rosīgi –mēs ņemam dzīvi pilniem elpas vilcieniem, ņemamies ar jogu, cigunu, baseinu, vingrošanu, un atkal esam jauni garā. O – Ar optimismu raugāmies nākotnē – jo ticam, ka kopā varam paveikt daudz. P – Mūsu pienākums ir dalīties ar padomiem, izmantot prātu un pieredzi kopienas labā, lai arī jaunākie mācītos no mums. R – Mūs vieno radošums, rosība un sirsnīgas rūpes, jo tikai darot un domājot kopā, mēs augam. S – Senioru skolas dvēsele ir stabilitāte, satikšanās un siltums, ko gūstam katrā tikšanās reizē – gan nodarbībā, gan sarunā. Š – Mēs nebaidāmies no šaubām vai šūmēšanās –jo tikai tas, kas dzīvo, var mainīties. T – Mēs cienām tiesiskumu, jo demokrātija sākas ar cieņu pret cilvēku. U – Mēs balstāmies uz uzticēšanos, uzdrīkstēšanos, uzklausīšanu un uzmanību – kā upe, kas nemitīgi plūst cauri mūsu draudzībai.
Ū – Reizēm dzirdama ūjināšana, kad prieks plūst pāri malām –mēs dzeram ūdeni, klausāmies ūbeles, elpojam dabu. V – Mēs mīlam viesošanos – ciemojamies, smejamies, dalāmies ar stāstiem un kopienas idejām. Z – Mēs turpinām krāt zināšanas – par dzīvi, cilvēkiem, par to, kā būt labiem un drosmīgiem. Ž – Un visbeidzot – žēlsirdība un žogs, kas sargā mūs no vienaldzības – tie ir mūsu Demokrātijas alfabēta sirds kodi. Jā, mums katram var būt savs alfabēts, padarot mūs īpašus, bet vienlaikus veidojot stipru kopienu. Būsim atbildīgi, drosmīgi un ļausim savai balsij izskanēt, jo mūsu vārdiem ir jēga un mūsu darbiem ir nozīme. Kuldīgu un Latviju veido cilvēki, kuri apzinās MANA LATVIJA – MANA ATBILDĪBA.
Ziņa RETV Ar moto “Pievieno gadiem dzīvi” Kuldīgā šodien notika pirmais senioru festivāls. Sabiedrībai novecojoties, ir svarīgi, lai seniori nebūtu sociāli atstumti, tāpēc festivāla galvenais mērķis bija panākt, lai tiktu izveidots trešās paaudzes universitāšu tīkls.
Foto, info KULDĪGA “Pievieno gadiem dzīvi!” – ar šādu moto Kuldīgā aizvadīts Latvijas senioru pirmais festivāls. Tas bija kā noslēdzošais pasākums vairāku gadu darbam pie Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides Latvijā. Kā šī ideja virzās un kas vēl darāms? Par to starptautiskajā pasākumā diskutēja gan senioru organizācijas, gan ārvalstu partneri, gan valdības pārstāvji.
2025.gada 17.septembrī Kuldīgā norisināsies Trešās paaudzes universitāšu NVO festivāls “Mūžs kā zināšanu ceļš”, kas pulcēs senioru skolas, NVO, izglītības ekspertus no visas Latvijas, kā arī ārvalstu pārstāvjus. Pasākuma centrā būs ideja par jaunas vecumdienu kultūras veidošanu, kur seniori ir aktīvi sabiedrības locekļi, mācās, dalās pieredzē un iesaistās valsts attīstības procesos.
Festivālu atklās projekta vadītāja, Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja un Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas vadītāja Agita Pleiko, uzsverot senioru mūžizglītības nozīmi: “Seniors kā pilnvērtīgs sabiedrības dalībnieks visa mūža ilgumā, kas apgūst zināšanas, vingrina un trenē ķermeni un prātu, iesaistās sabiedriskajos procesos – tas ir par Trešās paaudzes universitātēm jeb, kā tās atpazīst Latvijā, par senioru skolām. Ir labi, ka valsts sāk ieklausīties, sadzirdēt un atbalstīt, jo sabiedrības novecošanās vairs nav tāla un abstrakta problēma – tā jau šodien ir mūsu realitāte, kas jāņem vērā, gan plānojot valsts politikas, gan pievēršoties Eiropas daudzgadu budžeta plānu iecerēm. Senioru skolas jeb Trešās paaudzes universitātes ir tā rīcība, kas mums var aiztaupīt rūpes meklēt idejas – kā saglabāt novecošanos maksimāli veselīgu. Kolēģi abās pārējās Baltijas valstīs, un ne tikai, to ieviesuši jau sen – ir pienācis laiks arī Latvijai sekot šim piemēram!”
Festivālā svinīgās uzrunas teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un bijusī Latvijas Valsts prezidente un Trešās paaudzes universitāšu idejas patronese Vaira Vīķe-Freiberga. Pasākumā piedalīsies arī Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, Veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī vairāku ministriju un augstskolu pārstāvji, tiekoties divās diskusijās.
Starptautisko pieredzi prezentēs eksperti no Portugāles, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, daloties stāstījumos par senioru izglītības lomu valsts politikā un sabiedrības attīstībā. Dalībniekiem paredzētas 15 radošās darbnīcas Kuldīgā un ārpus pilsētas.
Festivāla noslēgumā notiks kopīgs Senioru skolu priekšnesums ukuleļu orķestra pavadījumā, kā arī gaidāms muzikāls Kurzemes pārsteigums.
Pasākuma moto – “Pievieno gadiem dzīvi!” – atgādina, ka dzīve, neatkarīgi no vecuma ir nepārtraukts zināšanu un pieredzes ceļš.
Diskusiju vada Liene Valdmane- biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre 26.jūnijs 2025.
Šīs diskusijas mērķis bija apspriest un izglītot seniorus par viņu iespējām piedalīties mūžizglītībā un nezaudēt vēlmi izglītoties, aktīvi iesaistoties sabiedrības dzīvē. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā mūžizglītība var uzlabot senioru dzīves kvalitāti, kā arī kā viņi var dot ieguldījumu vietējā kopienā un sabiedrībā. Rezultātā paaugstināta izpratne par mūžizglītības nozīmi un pieejamām izglītības programmām senioriem. Izpratne par aktīvu iesaisti pilsoniskajos procesos un izglītības nozīmi. Lielāka senioru iesaiste sabiedrībā, veicinot viņu dalību vietējās kopienās un sabiedriskajā dzīvē. Palielināta sociālā aktivitāte un garīgā labklājība, uzlabojot senioru dzīves kvalitāti caur izglītību un sabiedrisko iesaisti. Izveidoti tīkli starp senioriem un organizācijām, kas piedāvā izglītības un līdzdalības iespējas, nodrošinot ilgtermiņa sadarbību.
Šīs tikšanās mērķis ir veicināt senioru izpratni un iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Diskusijas laikā tika aplūkotas aktuālas senioru problēmas, kā arī sniegta informācija par valsts un pašvaldības programmām, kas atbalsta seniorus. Tikšanās kalpo arī kā platforma, lai apspriestu, kā seniori var aktīvi iesaistīties sadarbībā ar pašvaldību un citām institūcijām. Rezultāts -Palielināta senioru izpratne par Labklājības ministrijas un pašvaldību programmām un resursiem, kas paredzēti viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aktīvāka senioru līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši sociālajā un veselības jomā. Uzlabota dzīves kvalitāte senioriem, veidojot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām un efektīvāk izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus. Stiprināta senioru līdzdalības kultūra, veicinot viņu iesaisti pašvaldības darba grupās, padomēs un komisijās.
21., un 22. maijā 50 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki devās pieredzē pie Siguldas, Ķeipenes un Ikšķiles senioru skolām. Pieredzes brauciena galvenais mērķis ir iepazīties ar senioru skolām Ikšķilē, Ķeipenē un Siguldā, uzzināt par to darbības principiem, piedāvātajām izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā arī dalīties pieredzē par senioru iesaisti mūžizglītībā un pilsoniskajās aktivitātēs. Brauciens veicināja senioru savstarpēju apmaiņu ar idejām un pieredzi, kā arī ļāva izprast, kā dažādi reģioni veicina aktīvu novecošanu un senioru līdzdalību sabiedriskajā dzīvē demokrātijas procesos.
Rezultātā – Paaugstināta izpratne par mūžizglītības iespējām un to nozīmi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, pilsonisko līdzdalību citu novadu demokrātiskajos un pilsoniskajos procesos. Iedvesma jaunu iniciatīvu veidošanai vietējās kopienās, pārņemot labās prakses piemērus no Ikšķiles, Ķeipenes un Siguldas senioru skolām. Tīklošanās un pieredzes apmaiņa starp dažādu reģionu senioriem, veicina ilgtermiņa sadarbību un atbalstu. Stiprina senioru iesaisti sabiedriskajos procesos, palīdzot viņiem kļūt aktīvākiem savā kopienā un izmantot pieejamās mūžizglītības un sabiedriskās līdzdalības iespējas. Šis brauciens veicinās senioru aktīvu iesaisti mūžizglītības procesos un palielinās viņu izpratni par iespējām, kā turpināt mācīties un būt aktīviem sabiedrībā arī pēc pensionēšanās, kā arī veicinās izpratni par citu novadu senioru iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā.
