Projekta mērķis: apgūt ukuleles spēli, veicinot senioru saskarsmi un kolektīvās muzicēšanas prasmi. Pilnveidot kolektīvās muzicēšanas prasmes , lai uzlabotu viņu sociālo iesaisti un mazinātu sociālo izolāciju, kā arī veicinātu garīgo un emocionālo labklājību, fizisko veselību un kultūras aktivitāšu daudzveidību sabiedrībā. Projekts sniedz iespēju paplašināt zināšanas mūzikas teorijā un vēsturē, organizējot nodarbības ne mazāk kā 20 senioriem. Tas ļauj iepazīt dažādu tautu mūziku un paplašināt savu muzikālo redzesloku. Tiek nodrošinātas regulāras nodarbības 2 reizes nedēļā 2 grupās ukuleles spēles apguvei.
Lai gan ukulele kā instruments tradicionāli nav saistīts ar Latvijas vai Kuldīgas muzikālo mantojumu, šis projekts var veiksmīgi integrēt ukuleles spēli vietējā kultūras dzīvē, radot jaunas un inovatīvas izpausmes formas. Kuldīgas novadā ir bagātīga tautas mūzikas un dziedāšanas tradīcija. Ukulele varētu tikt integrēta šajās tradīcijās, piemēram, pielāgojot latviešu tautasdziesmas ukulelei. Tas varētu sniegt jaunus un interesantus muzikālus aranžējumus, kas apvieno tradicionālo un mūsdienu skanējumu. Kuldīgā un tās apkārtnē regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, festivāli un amatiermākslas izrādes. Ukuleles spēle varētu tikt integrēta šajos pasākumos, veicinot mūzikas dažādību un jaunradi.
Kuldīgas novadā liela vērtība tiek piešķirta kopienas izjūtai un sadarbībai. Ukuleles spēles apmācības varētu veicināt kopienas saliedētību, jo kopīgas muzicēšanas aktivitātes stiprina sociālās saites un veicina sadarbību. Ukulele kā mūzikas instruments piedāvā plašas iespējas radošumam un jaunradei. Tā kā ukulele ir salīdzinoši viegli apgūstama, tā varētu kļūt par iedvesmas avotu vietējiem mūziķiem un amatieriem radīt jaunas dziesmas un mūzikas aranžējumus. Ukuleles integrācija vietējā kultūras dzīvē var palīdzēt saglabāt un attīstīt Kuldīgas novada kultūras mantojumu, kā arī veidot jaunas tradīcijas un stiprināt esošās. Izmantojot vienkāršas un viegli apgūstamas mācību metodes, kas pielāgotas senioru vajadzībām un spējām, ukuleles spēles projekts Kuldīgas novadā veicinātu kopienas sadarbību, radošumu un muzikālo izglītību, radot jaunu un vērtīgu pieredzi gan senioriem, gan visai sabiedrībai.
Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161., notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā, paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.
Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu(University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.
U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.
Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.
Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.
Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.
KONTEKSTS:
Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.
Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.
Notikusi pirmā izglītojošā lekcija – diskusija “Pilsoniskās līdzdalības prasmes un attieksme”.
Kurā seniori diskutēja kā pilsoniskās aktivitātes var tikt saprastas kā darbības, kas tiek īstenotas ar mērķi radīt izmaiņas sabiedrībā, tostarp, attīstot prasmes, zināšanas un motivāciju, kas nepieciešama, lai panāktu kādas vēlamās izmaiņas. Iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, cilvēkam ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību vai kaitniecību. Diskutēja- pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme.
Sākts realizēt SIF finansiāli atbalstīts projekts„ Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” Mērķis- veicināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, jomās, kas svarīgas senioriem, demokrātisko procesu stiprināšana, ieskaitot pilsonisko līdzdalību, veicināt sociālo iekļaušanu, pieejamas izglītības nodrošināšanu.
Problēmas, nepieciešama sadarbības veicināšana starp NVO un iedzīvotājiem. Pilsoniskā aktivitāte un līdzdalība– zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis pilsoniskajās aktivitātēs un politikas veidošanas procesos.
NVO sadarbības veicināšana, attīstot ilgtspējīgu sadarbības modeli starp vairākām NVO un vietējām iedzīvotāju grupām, kur var dalīties ar resursiem, idejām un pieredzi. Sagaidāmie rezultāti -sadarbības modeļa stiprināšana starp NVO , kas paredz efektīvākus un sabiedrības vajadzībām atbilstošus risinājumus.
Kopienas diskusiju organizēšana– diskusijas, kur iedzīvotāji, NVO un pašvaldību pārstāvji apspriež vietējās problēmas un meklē risinājumus kopīgi sadarbojoties. Mērķis- veicināt dialogu starp vietējām kopienām, NVO un valsts institūcijām, lai kopīgi risinātu problēmas. Sagaidāmie rezultāti – uzlabota komunikācija starp sabiedrības grupām, kas noved pie efektīvākas problēmu risināšanas.
Plānotās aktivitātes- vietējo kopienu aktivizēšanas pasākumi – pieredzes apmaiņa, senioru diskusijas, darbnīcas un kopīgas iniciatīvas ar biedrībām “Ikšķiles Senioru skola”, “Ķeipenes Senioru skola”, Kurzemes NVO. Mērķis- veicināt senioru iniciatīvu attīstību un sadarbību , radot iespējas kopienas problēmu identificēšanai un risināšanai. Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.
Plānotās aktivitātes: Tikšanās un sarunu organizēšana ar politikas veidotājiem– mērķtiecīgas sarunas ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem, lai apspriestu sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Mērķis- panākt aktīvu dialogu starp valsts institūcijām un senioriem, veicinot lēmumu pieņemšanu, kas atbilst sabiedrības interesēm. sagaidāmie rezultāti – kvalitatīvi ierosinājumi valdībai, kas ņem vērā senioru viedokli, kā arī augstāks uzticības līmenis valsts institūcijām. Diskusijas ar senioriem par konkrētām politikas iniciatīvām (piemēram, senioru iespējas mūžizglītībai,vai izglītības reformām). Mērķis – veicināt senioru līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot, ka politikas izstrādē tiek ņemtas vērā dažādas sabiedrības grupas. Sagaidāmie rezultāti -senioru plašāka iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, lielāka lēmumu caurspīdība un atbilstība sabiedrības interesēm. Aktīva līdzdalība pašvaldību darba grupās un komisijās, kas risina konkrētas problēmas. Mērķis- piedalīties politikas veidošanā un sniegt argumentētus viedokļus par senioriem svarīgiem jautājumiem. Sagaidāmie rezultāti- ietekme uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas balstīta uz sabiedrības grupu vajadzībām.
Pilsoniskās izglītībasmērķis ir veicināt pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanos. Seniori izprot demokrātiju un tās vērtības- atbildību, taisnīgumu, cilvēktiesības. Tāpat ikviens ir savas zemes patriots, izjūt piederību valstij, valodai. Katram ir kaut kāda izpratne, kā darbojas pašvaldība un valsts, bet nepietiekama ir iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā līdzdalība un sociālā atbildība.
Senioru līdzdalībai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā palīdz izvērtēt un savlaicīgi panākt, ka izstrādātie risinājumi ir mērķa grupai piemēroti, saprotami un efektīvi. Senioriem vajadzētu paust savu viedokli par attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktu projektiem to izstrādes sākotnējā stadijā, kā arī pārējos posmos, kad tiek risināti sabiedrībai aktuāli jautājumi. Savu viedokli var sniegt ikviens , kuru skar vai interesē risināmais jautājums. Katram sabiedrības pārstāvim ir tiesības saņemt atgriezenisko saikni par savu priekšlikumu. Senioriem iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību un kaitniecību. Pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme. Tieši šī katra indivīda iesaiste un aktivitāte ir lielākā problēma.
Seniori ir ļoti aktīvi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu balsotāji- senioru piedalās šajās velēšanās, taču vairāk nekā trīs reizes mazākaaktivitāte ir netradicionālās pilsoniskās aktivitātēs- dalībā nevalstiskās organizācijās un darba grupās, dažādās likumdošanas iniciatīvās, kolektīvo iesniegumu iesniegšanā vai interneta rīku izmantošanā.
Seniori tic, ka spēj ietekmēt sabiedriskos procesus, bet tiem pietrūkst motivācijas un prasmes iesaistīties reālās pilsoniskās aktivitātēs, jo vecuma dēļ nesaredz nākotnes perspektīvas un nevēlas iesaistīties pilsētas, tuvākās apkārtnes uzlabošanā. Tie seniori, kuri jūtas motivēti būt pilsoniski aktīvi, reālās aktivitātēs iesaistās maz.
Pilsoniskā līdzdalība senioru vidū nav prioritārs jautājums, jo viņus vairāk satrauc ikdienas sadzīviskie jautājumi (fiziskā un garīgā veselība, komunālie maksājumi, pieaugošās pārtikas cenas, pensijas u.c. jautājumi). Senioriem ir svarīgi iesaistīties un viņi arī daļēji iesaistās pašvaldības attīstībā, bet to ietekmē dažādi šķēršļi- gan komunikācijas iespējas ar pašvaldību, gan digitalizācijas laikmeta uzliktie standarti, gan arī personīgās motivācijas jautājumi. Liela daļa senioru uzskata, ka pašvaldībā nav pietiekami ievērotas senioru intereses vai tie nav pietiekami informēti par savu interešu ievērošanu – nav informācijas, kas liecina par senioru interešu ievērošanu. Seniori komunikācijā ar pašvaldību vēlētos izmantot klasiskās saziņas metodes-sazināties telefoniski Mazāks senioru skaits vēlas izmantot interneta platformas vai sociālos tīklos.
Kuldīgas pašvaldība un Kuldīgas Senioru skola sadarbojas jau 6 gadus, ir noslēgts sadarbības līgums. No pašvaldības sanemam atbalstu telpām-pasākumu organizēšanai, tāpat vairrākkārt pašvaldība nodrošinājusi autobusus ekskursijām uz Rīgas pili, Saeimu, pieredzes braucieniem. Katru gadu pašvaldība organizē tikšanos ar senioriem un atbildot uz iepriekš iesniegtiem jautājumiem. Šajās tikšanās reizēs piedalās domes speciālisti, arī iestāžu vadītāji, kuri sniedz atbildes uz neskaidrībām, problēmām. Tāpat 1x gadā tiek organizēta ekskursija , iepazīstinot ar jaunumiem pilsētā un tās apkārtnē. Pašvaldībā darbojas Senioru padome. Bet visa līdzšinējā sadarbība maz veicina senioru iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā, problēmu risināšanā. Līdz šim pašvaldībai izteiktie priekšlikumi par vides pieejamību ir ņemti vērā un situācija ir uzlabojusies. Kuldīgas Senioru skola atsaucās pašvaldības aicinājumam un piedalījās atratēģijas izstrādē konkursasm “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”
Tāpat Kuldīgas senioru skolai ir sadarbība ar Kurzemes NVO, Kuldīgas Demokrātijas kopienu un Europa Direct. Pārsvarā tā ir pasākumu, nodarbību apmeklēšana. Mazāk aktīva iesaiste un līdzdarbošanās, sava viedokļa paušana, lai ko mainītu kopienā.
Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.
Projekta mērķis: apgūt ukuleles spēli, veicinot senioru saskarsmi un kolektīvās muzicēšanas prasmi.
Pilnveidot kolektīvās muzicēšanas prasmes, lai uzlabotu viņu sociālo iesaisti un mazinātu sociālo izolāciju, kā arī veicinātu garīgo un emocionālo labklājību, fizisko veselību un kultūras aktivitāšu daudzveidību sabiedrībā.
Projekts sniedz iespēju paplašināt zināšanas mūzikas teorijā un vēsturē, organizējot nodarbības ne mazāk kā 20 senioriem. Tas ļauj iepazīt dažādu tautu mūziku un paplašināt savu muzikālo redzesloku. Tiek nodrošinātas regulāras nodarbības 2 reizes nedēļā 2 grupās ukuleles spēles apguvei.
Lai uzlabotu senioru sociālo iesaisti un novērstu viņu sociālo izolāciju, lai radītu apstākļus, kuri nodrošina biežāku personisko saskarsmi ar citiem cilvēkiem sociālo attiecību nolūkos, tiek sagādāta iespēja senioriem satikties un sadarboties, veidojot mūzikas grupu, kura sekmē jaunu draudzību veidošanos un sadarbību. Projekta beigās jaunizveidotā mūzikas grupa organizēs koncertus kopienai, lai veicinātu viņu sabiedrisko iesaisti un nodrošinātu platformu savu talantu izpaušanai.
Projekta gaitā uzlabojas senioru emocionālā, sociālā un psiholoģiskā labsajūta, kas mazina gados vecu cilvēku sociālo atstumtību, piedāvā saturīgu brīvā laika pavadīšanu, kā arī mūžizglītību. Seniori tiek iesaistīti regulārās mūzikas nodarbībās, kas palīdz mazināt stresu, uzlabo atmiņu un koncentrācijas spēju. Ja cilvēks labi jūtas un nodarbojas ar kaut ko, kas viņam patīk un ir produktīvs, bet vienlaicīgi nav viegli izpildāms, viņš uzvedas citādi, sadarbojas ar cilvēkiem citādi un, svarīgākais, izjūt iekšēju labsajūtu. Ja cilvēku grupa šādi jūtas, tad arī vide, kurā viņi dzīvo, ir veselīgāka un pozitīvāka.
Spēlējot mūzikas instrumentus, tiek aktīvi izmantotas rokas un pirksti, kas palīdz attīstīt pirkstu spēku un veiklību, uzturēt un uzlabot smalko motoriku un koordināciju, kas ir svarīgi ikdienas aktivitātēm, piemēram, sevis apģērbšanai un ēdiena gatavošanai. Ukuleles spēlēšana stimulē prātu, palīdzot saglabāt un uzlabot kognitīvās funkcijas, piemēram, atmiņu un koncentrēšanās spējas. Kuldīgas novads, pazīstams ar savu bagāto vēsturi un kultūras mantojumu, ir unikāla vieta Latvijā. Kuldīga ir vieta, kur tiek izkoptas un saglabātas vietējās tradīcijas. Lai gan ukulele kā instruments tradicionāli nav saistīts ar Latvijas vai Kuldīgas muzikālo mantojumu, šis projekts var veiksmīgi integrēt ukuleles spēli vietējā kultūras dzīvē, radot jaunas un inovatīvas izpausmes formas. Kuldīgas novadā ir bagātīga tautas mūzikas un dziedāšanas tradīcija. Ukulele varētu tikt integrēta šajās tradīcijās, piemēram, pielāgojot latviešu tautasdziesmas ukulelei. Tas varētu sniegt jaunus un interesantus muzikālus aranžējumus, kas apvieno tradicionālo un mūsdienu skanējumu. Kuldīgā un tās apkārtnē regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, festivāli un amatiermākslas izrādes. Ukuleles spēle varētu tikt integrēta šajos pasākumos, veicinot mūzikas dažādību un jaunradi. Kuldīgas novadā liela vērtība tiek piešķirta kopienas izjūtai un sadarbībai. Ukuleles spēles apmācības varētu veicināt kopienas saliedētību, jo kopīgas muzicēšanas aktivitātes stiprina sociālās saites un veicina sadarbību. Ukulele kā mūzikas instruments piedāvā plašas iespējas radošumam un jaunradei. Tā kā ukulele ir salīdzinoši viegli apgūstama, tā varētu kļūt par iedvesmas avotu vietējiem mūziķiem un amatieriem radīt jaunas dziesmas un mūzikas aranžējumus. Ukuleles integrācija vietējā kultūras dzīvē var palīdzēt saglabāt un attīstīt Kuldīgas novada kultūras mantojumu, kā arī veidot jaunas tradīcijas un stiprināt esošās. Izmantojot vienkāršas un viegli apgūstamas mācību metodes, kas pielāgotas senioru vajadzībām un spējām, ukuleles spēles projekts Kuldīgas novadā veicinātu kopienas sadarbību, radošumu un muzikālo izglītību, radot jaunu un vērtīgu pieredzi gan senioriem, gan visai sabiedrībai.
Astoņu Latvijas senioru organizāciju pārstāvji Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides projekta ietvaros 2024.gada oktobrī devās pieredzes izpētē uz Igauniju. Plānā bija apmeklēt Tartu un tuvējās apkārtnes senioru skolas/universitātes un iepazīt Tallinas pieredzi senioru izglītošanas un dzīves kvalitātes nodrošināšanas procesā, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitātes jeb U3A (University of the third age).
Lai pareizi izprastu U3A darbību, jāņem vērā, ka tas nav tikai par mūžizglītību senioru vecumā, bet ļoti būtiska ir šī procesa sociālā komponente – būt sabiedrībā un savu vienaudžu vidū, kā arī veselības saglabāšanas aspekts – ar prāta un atmiņas aktīvu vingrināšanu maksimāli attālinot ar novecošanu saistītu saslimšanu iespējamību. Tādējādi U3A ir par senioru dažādu mūsdienīgu iespēju attīstīšanu ilgākai dzīves kvalitātei.
Igaunijas senioru mūžizglītības centrā – Tartu universitāte
Savu Igaunijas vizīti sākam ar nevaldības organizācijas “Kodukotus” apmeklējumu Tartu, kur tiekamies ar vadītāju Malle Salk, kā arī esam pateicīgi par iespēju apskatīt biedrības telpas ap 350 m2 platībā, iepazīties ar pakalpojumu veidiem, tostarp “vīriešu klubu”.
Noskaidrojam, ka šī organizācijai ir jau piektā mājvieta. “Kodukotus” apvieno 950 dalībniekus, no kuriem aptuveni trešdaļa ir vīriešu. Kāpēc viņu tik daudz? Jo izveidots pašiem savs klubiņš, kur kārtību un nodarbību veidus nosaka tieši viņi! Kopumā biedrībā šobrīd ir 26 dažādu nodarbību grupas: nozīmīgu vietu ieņem dažādi fizkultūras pulciņi, ir septiņu dažādu veidu fizioterapijas nodarbības. Reizi mēnesī notiek Tartu pilsētas deju vakari senioriem. Mācās valodas: angļu, vācu un zviedru. “Ceļotāju klubā” reizi mēnesī notiek ekskursijas – arī uz Latviju. Vienreiz mēnesī seniori apmeklē dažādus Igaunijas SPA. Interesanta no jauna ieviesta tradīcija ir labdarības vakariņas – tā attīstās. Ja runājam par digitālajām prasmēm, “Kodukotus” vadītāja apliecina, ka ar šo Igaunijā nav problēmas un vienīgais, kam jāseko līdzi – lai seniori laikus būtu informēti par jaunākajiem krāpniecības veidiem internetā un zinātu – kas mainījies. Visas nodarbības vada brīvprātīgie. Biedru nauda 15 euro gadā.
Nākošā pieredzes izpētes vieta ir Tartu universitāte, kurā par U3A tīkla igauņu variantu jeb Universitāti cienījama vecuma ļaudīm (Väärikate ülikooli) mūs izglīto tās vadītāja Viire Sepp. Viņa stāsta, ka no oktobra Igaunijā ir jau 17 senioru programmas un tās tiek realizētas 15 vietās Igaunijā. Katrā vietā savs vadītājs, dažviet ir krievvalodīgo senioru grupas – Tallinā tādā ir ap 400 cilvēku, Narvā – ap 200. Viire Sepp atzīst, ka U3A kustība iet plašumā, diemžēl finansiālais valsts atbalsts šobrīd nepieaug. Tāpēc katra U3A grupa piesaista atbalstītājus un ziedotājus. Tartu īpaši izceļ fakts, ka lielu atbalstu saņem no pašvaldības.
Mums šķiet izcili, ka Igaunijas U3A atbalsta valsts. Katrs U3A seniors tiek reģistrēts kā students Tartu universitātē vai tās filiālēs. No parastiem studentiem seniorus atšķir tikai fakts, ka viņiem nav jākārto eksāmeni un testi, bet, lai katra mācību gada noslēgumā saņemtu sertifikātu par kursa programmas pabeigšanu, ir jābūt vismaz 75% apmeklējumam. Visas programmas, kuru pasniegšanu caur Tartu universitāti apmaksā valsts, ir reģistrētas un ieraugāmas studiju programmu sarakstā ar atzīmi Age (vecums). Pieteikt savas programmas un pasniedzējus var arī NVO – pēc izvērtēšanas tās kļūst par šīs mūžizglītības sistēmas daļu un arī var saņemt valsts finansējumu.
Pavisam ir 186 šādas programmas: 140 pamata zinības, 32 valodu, 9 digitālo prasmju un 1 uzņēmējdarbības. Nereti ir izbraukuma lekcijas – lai sasniegtu tālākos laukus, bet tur paši studenti arī iegulda – lai samaksātu ceļu pasniedzējam. Šobrīd U3A Igaunijā ir 3500 senioru – studentu. Viire Sepp priecīga, ka kustība aug, bet atzīst, ka senioru studenti kļūst arvien jaunāki.
Ko tad seniori grib mācīties? Līdzīgi, kā redzējām citās pieredzes apmaiņās – vēsture, kultūra, vide un daba, medicīna un veselība, zinātnes sasniegumi, mentālā veselība, sabiedrība un politika, dažādi derīgi padomi ikdienas dzīvei.
Lai atvērtu jaunu U3A Tartu universitātes filiāli, ir rinda. Šobrīd ir jāizpildās diviem faktoriem, lai šādā rindā vispār varētu uzņemt – jābūt vismaz 50 interesentiem studentiem senioru vecumā un jābūt ar Tartu universitāti noslēgtai deklarācijai jeb vienošanās. Par filiāli var kļūt arī pašvaldība, bet biežāk interesi izrāda NVO. Pašlaik kā Tartu U3A filiāles pašvaldības strādā trīs vietās Igaunijā. Ja teritorija ir liela, tad pašvaldība organizē transportu, lai studentus nogādātu uz mācībām. Narvā ir mazliet atšķirīga situācija: tur U3A izvietojies zem valsts koledžas “jumta” – gan telpas, gan pasniedzēji, gan vadītāja. Apmeklējums te labs – 2023.gadā 83 cilvēki mācību gadu pabeidza ar sertifikātu, bet kaut vienu reizi nodarbības apmeklēja 377 seniori.
Tartu universitāte pamatoti lepojas ar savu vēsturi, attīstību, studentiem un pasniedzējiem. Arī U3A izglītība pārsvarā centrējas ap universitāti, caur to U3A atbalsta Igaunijas valsts.
Tartu ir kultūras pilsēta, ne tik daudz biznesa
Pēcpusdienā apmeklējam Tartu Tautas Mākslas augstskolu, kas darbu uzsākusi 1987.gadā kā pašvaldības skola pieaugušajiem, bet 2001.gadā kļuva par nodibinājumu Tartu tautas augstskola, viens no dibinātājiem ir Tartu pašvaldība. Mācības notiek trīs dažādās ēkās dažādās vietās Tartu, pavisam ir 10 apmācību virzieni, ap 5-6 tūkstoši apmeklētāju gadā, mācībspēki 150-23- skolotāji. 2024.gadā apmācāmie bija vidēji 45 gadu vecumā, no kuriem jaunākajam dalībniekam bija 11 gadu, vecākajam 87. Mācību kursi reizēm vienlaikus ir piemēroti gan vecākiem, gan bērniem. Senioriem domātie kursi pārsvarā apkopoti zem nosaukuma “Sudraba gēns”, vēl ir klasiska tautskolu priekšmetu kopa zem nosaukuma “Kultūras gēns” un ilgstpējības un zaļas domāšanas kopa “Zaļais gēns”. Mācības te notiek septiņas dienas nedēļā. Visas apmācības ir maksas, turklāt – mūsu vērtējumā – padārgas.
Tautas augstskolas pārstāvis Aksel Lõbu mūs iepazīstina ar skolas ēku– visvairāk uzrunā izcili aprīkota skaņu ierakstu studija aptuveni 10 m2 izmērā, ko reizēm iznomājot pat ļoti nopietnu podkāsta sarunu ierakstīšanai, un mākslas nodarbību klases ēkas pagrabstāvā ar multifunkcionālām iespējām visdažādākajās radošajās nodarbībās. Mākslas nodarbību virzieni esot kaligrāfija, grafika, interjera dizains, foto un video, glezniecība un zīmēšana, keramika, restaurācija. Tautskolā pasniedz arī valodu kursus (parasti 30 akadēmiskās stundas), pieprasītas ir veselīgās vingrošanas grupas (48 euro par nodarbību). Senioru grupas te parasti mācās dienas laikā. Atšķirība, ko ievēro pasniedzēji – ka dalībniekiem atšķiras uztveres ātrums. Seniori par nodarbībām maksā kā visi – ja cenu samazina, tad tikai atsevišķos gadījumos, bet nekad apmeklējums nav bezmaksas.
Seniori tiekas arī mazajās Igaunijas lauku kopienās
Dienvidigaunijā apmeklējam Navi, kur U3A atrodas biedrības “Navi Külaselts” uzceltā kopienas mājā. Mūsu vizīte iekrīt tieši tai vienīgajā mēneša dienā, kad te pulcējas seniori uz kārtējo U3A nodarbību. Zāle ir pilna, pasniedzēja – bankas darbiniece, kura izglītos par digitālām prasmēm un mācīs atpazīt krāpniecību internetā – vēlāk viņa mums pastāstīs, ka tas ir viņas brīvprātīgais darbs, ko dara jau gadiem un viņai tas šķiet gan svarīgs, gan patīk.
Kopienas centra vadītāja Mai Timmi izrāda centru – uzzinām, ka otrajā mājas stāvā izvietojies Valdorfa sistēmas bērnudārzs, kuru apmeklē 8-10 vietējie mazuļi. Bērnudārzs izveidots, kad ciemā likvidēja skolu, kā personāls strādā vietējie. Darbojas četras dienas nedēļā un godpilni sadzīvo ar citām ciema aktivitātēm un senioru izglītošanos pirmajā ēkas stāvā. Navi cilvēki bieži lieto tādus īpašības vārdus, kā aizņemts un darbīgs, un patiešām, par garlaicību vai nodarbju trūkumu šeit neviens nesūdzas.
Savukārt Pilvā apmeklējam biedrību “3G Liit”, tās vadītāja Ene Lellep ar U3A te darbojas jau piekto gadu. Seniori satiekas Pilvas ģimnāzijas ēkā ar mērķi sniegt zināšanas par aktuālāko sabiedrībā, turpināt izglītoties. Te vienojušies, ka apmācībās nebūs politikas, un priekšvēlēšanu laikā uz tikšanos neaicina deputātu kandidātus. Pasniedzēji parasti atbrauc no Tartu universitātes un ir savas jomas speciālisti. Senioriem interesē dažādu likumu un normatīvu izprašana – tad aicina pašvaldības darbiniekus. Nodarbības te notiek 2-3 reizes mēnesī, trešdienās, un var piedalīties arī tādi apkārtnes seniori, kas nav pastāvīgie apmeklētāji. Vēl interesanti, ka visas senioru lekcijas translē vietējais radio, kā arī tās ieraksta. Dalībnieki maksā 2 euro par katru apmeklējuma reizi. Regulāri veic senioru anketēšanu – lai uzzinātu, cik apmierināti ar U3A darbību dalībnieki ir, kā arī plānotu – ko mācīsies turpmāk. Pierastās tēmas, ko seniori vēlas apgūt, ir veselība, psiholoģija, folklora, sabiedrības procesi.
Tallinas U3A pieredze
Tallinas programmas vadītāja Ene Teemäe mūs sagaida pirmspēdējā dienā ar izcilu prezentāciju par U3A sistēmu Igaunijā kopumā un Tallinas filiāles darbību. Te noskaidrojam, ka U3A, kas jau darbojas, finansējums tiek paredzēts un iekļauts ikgadējā Igaunijas budžetā un senioru organizācijām to saņemt ir viegli, kā arī jāveic tikai apmeklētāju reģistrēšanu – nekādas citas atskaites nav jāsniedz. Šāda sistēma Igaunijā darbojas no 2014.gada, bet likumiski tā nostiprināta mūžizglītības likumā. Tallinas filiāles darbu atbalsta arī pašvaldība, tomēr atbalsts nav tik dāsns, kā Tartu. Starp organizācijām, kas strādā senioru U3A tīklā, ir noslēgta vienošanās, kas vairāk līdzinās ētikas kodeksam.
Tomēr tas, cik reti nodarbības tiek organizētas, mūs pārsteidz – jo Igaunijā tā ir viena nodarbība mēnesī, kamēr Latvijas senioru skolas/universitātes strādā daudz biežāk, vidēji 4-5 reizes nedēļā. Tallinas U3A katra lekcija ir citā tēmā. Kopš 2017.gada ieviesta online reģistrācija – sākumā šādi reģistrējās aptuveni 10% senioru, bet šobrīd – jau lielākā daļa, un tikai 11% dalībnieku vēl nav savu e-pastu. Ene Teemäe to vērtē kā labu progresu. Interesants ir stāsts par norises vietu – pašlaik nodarbības notiek Mūzikas akadēmijas skaistajās telpās, kur pirms katras nodarbības notiek jauno mūziķu – studentu koncerts, kas par brīvu pieejams senioriem. Tāds savdabīgs radošais barteris – mūziķi slīpē prasmes uzstāties, seniori gūst prieku, klausoties mūziku, viss bez maksas!
Mācību programmas senioriem ieguvušas arī savu vizuālo identitāti, kas tām neļauj pazust kopējā plašajā universitātes programmu piedāvājumā. Arī stāsts par iespējām iesaistīties U3A Igaunijā tiek stāstīts, izmantojot šo vizuālo identitāti, un to atpazīst visā valstī, viegli pamanīt jebkurā vietā.
Tallinā senioru izglītošanā iesaistās arī Tallinas Tehniskā universitāte – te tiek lietots apzīmējums Trešās jaunības universitāte. Pirms Covid-19 pandēmijas te bija aptuveni 500 dalībnieku, diemžēl ap 100 no viņiem miruši tieši pandēmijas laikā. Tomēr arī te senioru – studentu kustība aug, un arī te atzīmē, ka daži turpina izglītošanos jau gadu desmitiem. Tehniskā universitāte lekcijas nodrošina biežāk – divas reizes mēnesī divas stundas, un aptuveni 4-5 reizes gadā publicē savu mācību piedāvājumu. Klausītāji te maksā dalības maksu 25 euro gadā. Notiek arī pārgājieni dabā, kas tiek organizēti lielam skaitam, ap 100 dalībniekiem.
Ko Latvijai pārņemt no Igaunijas U3A tīkla attīstīšanai?
Vadoties no labākajām U3A pieredzēm, aptaujājām pieredzes apmaiņas dalībniekus, uzdodot vienu jautājumu: ko Latvijai derētu pārņemt no Igaunijas U3A sistēmas ieviešanā?
Mūsu delegācija 12 cilvēku sastāvā atzina, ka visnoderīgākais būtu U3A sistēmas modelis un valsts finansēšanas ieviešana, kas nostiprināti likumdošanā un ir vienkārši funkcionējoši, neuzliekot pārmēru lielu slogu par atskaitīšanos.
Inguna Badune, biedrība “Baltā māja” (Līvāni), projekta eksperts:
“Igaunijas pieredze U3A tīklā pasākumu nodrošināšanā apliecināja, ka līdztekus NVO entuziasmam un no projektiem piesaistītajiem līdzekļiem ļoti būtisks ir valsts un pašvaldību pietiekošs, regulāri nodrošināts finansējums.”
Edgars Konstantinovičs, “Siguldas senioru skola”:
“Igaunijā ir labs U3A tīklojums, Tartu Universitāte – centrs. Latvijā jāpanāk Senioru likuma izstrādi un pieņemšanu, kur būtu nostiprināta līdzīga sistēma.”
Ruta Orlova, “Kuldīgas senioru skola”, projekta eksperts:
“Igaunijā ir izstrādātas programmas, kurās valsts un pašvaldības finansē U3A un citas senioru izglītības iniciatīvas. Latvijā vajadzētu veidot līdzīgi – budžeta līdzekļu piešķiršanu senioru izglītības programmām.
Vērts apsvērt iespējas, kas var palīdzēt veidot ilgtspējīgu un pieejamu senioru izglītības sistēmu Latvijā, kas atbalstītu senioru aktīvu un kvalitatīvu dzīvi: izstrādāt valsts līmeņa stratēģiju, kas iekļauj senioru izglītību kā prioritāti. Šī stratēģija varētu būt saistīta ar mūžizglītības un sociālās iekļaušanas politikām. Veidot partnerības ar augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvus kursus un programmas.”
Projekta dalībnieki atzīmē, ka U3A attīstībā Latvijā jāiesaistās valstij, caur Labklājības un Izglītības ministrijām, bet vienlaikus tiek izteikta kritika. Atzīmēts, ka nedrīkst pazaudēt visu, ko NVO jau ir paveikušas šajā jomā. Ir jāsadarbojas ar augstskolām un izglītības iestādēm. Tomēr tiek pieļauts, ka to NVO, kas jau šobrīd strādā ar senioru izglītošanas un labklājības jautājumiem, apvienības jeb asociācijas izveide būtu atbildīgs un noderīgs šī brīža īstais risinājums.
Ilga Antuža, “Jelgavas Senioru universitāte”, projekta partnera pārstāve:
“Atbildīgā ministrija U3A jomā noteikti ir Labklājības ministrija.”
Sanita Bertmane, “Ikšķiles senioru skola”, projekta eksperte:
“Noteikti ir vērts pārrunāt ar lielākajām Latvijas augstskolām ideju par senioru programmām.”
Tatjana Azamatova, “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta eksperte:
“Mums ir jāpanāk, lai vismaz viena no lielākajām Latvijas augstskolām izveidotu īpašu studiju programmu pensijas vecuma cilvēkiem, un tas būs ieguvums visiem valsts iedzīvotājiem. Man patika arī tas, kā mazas organizācijas lauku pagastos (Viru un Pilva) uz līguma pamata sadarbojas ar vadošo universitāti valstī – Tartu universitāti.
Bet pagaidām, kamēr tās ir tikai vēlmes nākotnei, mums vajadzētu sākt ar Senioru skolu vai universitāšu tīkla un U3A asociācijas izveidi.”
Lilita Kalnāja, Latvijas senioru kopienu apvienība, projekta eksperte:
“Lietderīgi būtu pārņemt Tartu Universitātes pieredzi un senioru mūžizglītībai veidot licencētas programmas ar Latvijas akreditētu augstākās izglītības iestāžu palīdzību. Rodot kopēju saskares punktu ar Valsts augstskolām šādā jautājumā, mēs būtu spēruši soli tuvāk arī U3A tīkla izveidei.”
Inguna Badune, biedrība “Baltā māja”, projekta eksperte:
“Domāju, ka Latvijas ministriju un valsts iestāžu atbildīgie darbinieki jau sen un ļoti labi zina, kādas izglītības iespējas tiek piedāvātas citās ES valstīs. Tas Latvijā bija jāievieš senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai jau pasen. Nu ir pienācis pēdējais brīdis tiešām uzsākt U3A ceļu mūsu valstī.”
Guntis Graudiņš – Pētersons, “Ķeipenes senioru skola”, projekta partnera pārstāvis:
“Pēc pieredzes apmaiņas vizītes Igaunijā esam šokēti pozitīvā nozīmē! Esam konstatējuši, ka Senioru mūžizglītību finansē valsts caur Tartu Universitāti. Senioriem mācības ir bezmaksas! Lai mācītos, senioriem nav jāraksta projekti! Esam pārliecinājušies, cik Igaunijā ir sakārtota sistēma, lai Senioru universitātes/skolas varētu pieteikties valsts finansējumam. Līdz ar to Latvijai ir jāpārņem Igaunijas pieredze, kas balstīta uz Senioru mūžizglītību, ieviešot mūžizglītības likumā terminu “Senioru mūžizglītība, paredzot valsts finansējumu, iespējams, caur Latvijas Universitāti – bez maksas, bez eksāmeniem, testiem un atskaitēm.”
Tiek uzsvērts arī pašvaldības nepārprotamais atbalsts un tā nepieciešamība un atzīmēts, ka vietumis Latvijā šādu atbalstu jau jūt.
“Pašvaldības atbalsts (telpas, pasniedzēji, transports) – mums viss šis jau ir. Būtu jāpanāk katrā pašvaldībā obligāti apmaksātu senioru lietu speciālistu un būtu ideāli – ja tas būtu gados jaunāks.” (I.Antuža)
Kā svarīgs moments tiek atzīmēta pozitīvas komunikācijas loma ar plašāku sabiedrību par U3A un to ieviešanas sistēmas iespējām.
“Veidot kampaņas(sociālā mārketinga kampaņas), lai palielinātu senioru interesi par mācībām un apmācībām, kā arī informēt sabiedrību par šādu programmu priekšrocībām.” (R.Orlova)
“Lielāku uzmanību jāveltī darbam ar medijiem (avīzes, žurnāli, radio, TV) – tas ļautu informēt un ietekmēt plašu auditoriju.” (E.Konstantinovičs)
“Tā ir senioriem piemērota reklāma un uzrunāšana- gan pārbaudītas metodes, gan arvien modernāku veidu izmantošana.” (I.Badune)
Dalībnieki pamanījuši arī inovācijas, kas varētu noderēt Latvijas U3A tīklam, lai padarītu to pievilcīgāku plašākas un daudzveidīgākam senioru lokam.
“Lekciju ierakstīšana un vēlāk pārraidīšana ļautu aptvert plašāku auditoriju. Jādibina kungu klubus.” (E.Konstantinovičs).
“Igauņi ir atrisinājuši jautājumu, kā savu U3A lekciju materiālu novadīt līdz pēc iespējami plašākai auditorijai. Proti, daļa šo lekciju tiek translētas vietējā reģionālajā radio.” (L.Kalnāja)
“Digitālā reģistrācija. Pagaidām, kamēr nav vēl vienota digitālā sistēma, skolas var izveidot vienkāršu digitālo pieteikuma formu un izmantot. Vīriešu klubu ideja.” (S.Bertmane)
Seniors kā apzīmējums labām vecumdienām
U3A visā pasaulē ir par senioru dzīves kvalitāti vecumdienās, izglītošanos un maksimāli ilgi možu prātu un kustīgu ķermeni. Protams, katrā valstī ir savas nianses. Igaunijas pieredze ar Tartu universitātes centrālo lomu, NVO devumu, īpaši mazajās lauku kopienās, valsts un pašvaldību iesaiste, sabiedrības kopēja pozitīva attieksme šai idejai – ir iespaidi, kurus te ieguvām, un pamazām liekam kopā Latvijas U3A puzli. Joprojām ir jautājums – kas vislabāk derēs mums?
“Lai gan valsts atbalsts, sistēmiski risinājumi un sabiedrības ieinteresētība ir krietni atšķirīgi, mēs ar gandarījumu redzējām, ka daudzas lietas Latvijas senioru skolas un universitātes jau šodien dara līdzīgi igauņiem: arī mums ir tematiski plašs nodarbību klāsts, izglītojošas ekskursijas, lekcijas par likumdošanas, juridiskiem, finanšu pratības, mediju pratības u.c. jautājumiem, kā arī ar fiziskām aktivitātēm saistītas nodarbības. U3A tīkla ietvaros visu vajadzētu vienkārši pārnest visas valsts mērogā,” atzīst projekta eksperte L.Kalnāja.
“Pārliecinājos, ka viens no galvenajiem nosacījumiem senioru izglītošanā ir tieši tas pats, kas visur citur – kvalitāte. Tie ir zinoši lektori, atbilstošas programmas un piemērotas telpas. Pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju, tāpat kā pārējos projekta pieredzes apmaiņas pasākumos Polijā, Portugālē un Lietuvā, vēlreiz guvu apliecinājumu saviem secinājumiem par to, ka seniori vēlas un var mācīties, ka viņiem ir nepieciešamas jaunas zināšanas un aktuāla, noderīga informācija. Senioru ikdienas nozīmīga sastāvdaļa ir socializēšanās, viedokļu apmaiņa ar saviem vienaudžiem un izzinošas diskusijas ar sabiedrības autoritātēm. Un mūsu seniori Latvijā arī to vēlas un sen ir pelnījuši,” komentē projekta eksperte I.Badune.
Kamēr projekta ietvaros turpinām dialogu ar dažādiem valsts varas pārstāvjiem un izzinām situāciju Latvijas pašvaldībās, senioru skolas /universitātes /akadēmijas turpina darboties. Daudzas no tām darbina nevaldības organizācijas jeb NVO, jo jau šodien, kā ik dienu, ir svarīgi pierādīt, ka vecumdienas var būt tādas – kā pats izvēlies, arī košas!
Agita Pleiko
Vidusdaugavas NVO centrs,
projekta vadītāja
PROJEKTA KONTEKSTS:
Sabiedrības novecošanās Latvijā nupat tikai sāk iegūt paātrinājumu, un vistuvākajā laikā šī problēma par sevi atgādinās daudz skaudrāk, ar līdzšinējo valsts attieksmi vairs nepietiks. Tas būs brīdis, kad politikas veidotājiem nāksies pievērsties jautājumam – kā mazināt sabiedrības novecošanās sekas? Trešās paaudzes universitātes jeb The University third Age (U3A) ir viena no atslēgām.
Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.
Kuldīgas Senioru skolas pārstāves Gunta Upesdegle un Ruta Orlova, piedaloties konkursā par iekļūšanu programmā “Sudraba uzņēmēji” , uzsākušas mācības.
Starptautiskā programma “SUDRABA UZŅĒMĒJI” pavērs iespējas senioriem, kuri ir pieredzējuši profesionāļi, kuri meklē papildu ienākumus, varbūt nodarbojaties ar kādu hobiju, ko var pārvērst uzņēmējdarbībā, varbūt grib piepildīt senu sapni vai vienkārši meklē kaut ko jaunu un aizraujošu.
KļKļūstot par daļu no programmas “Sudraba uzņēmēji”, radot un modelējot savu uzņēmējdarbības ideju individuāli vai komandā, daloties ar savu pieredzi un idejām, un saņemt projekta ekspertu atbalstu un konsultācijas. Šī ir iespēja izpētīt savu ideju bez riska un saistībām to obligāti realizēt. Projekts paredz Apmeklēt mazos uzņēmumus Latvijā, Zviedrijā un Somijā, gūt atziņas no citiem Centrālbaltijas reģiona uzņēmējiem.
Projektu līdzfinansē Centrālā Baltijas jūras reģiona programma un tā dalībniekiem ir bez maksas!
Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”,
Līguma identifikācijas numurs: 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020
2024.gada 14. februārī plkst. 11.00 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki pulcējās Kuldīgas Mākslas namā, lai klātienē piedalītos konkursā par 3. paaudzes universitāšu vēsturi Eiropā. Konkursa uzvarētājiem tika paredzētas projekta balvas. Dalība bija lieliska iespēja uzzināt par senioru izglītības iespējām un līdzdarboties projekta turpmākās aktivitātēs.
Kāpēc cilvēkam novecojot joprojām ir jāturpina mācīties?
Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” piecu partnerorganizāciju pārstāvji 2023.gada oktobrī pieredzes apmaiņas vizītē Polijas pilsētās Vroclavā un Krakovā pētīja pieredzi Trešās paaudzes universitāšu jeb The University Third age (U3A) darbībā. Ko tieši un kā vēlas mācīties seniori Polijā? Kā iedibinātas un valstī jau ilgstoši darbojas Trešās paaudzes universitātes? Tie bija galvenie vizītes darba kārtības jautājumi.
U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb Trešās paaudzes pārstāvi.
Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies. Sabiedrības novecošanās ir neizbēgama, taču tās negatīvās sekas — slimības un augsti ārstēšanās izdevumi, senioru vientulība un depresija — nav obligātas. No tām ir iespējams izvairīties, radot un īstenojot visaptverošu politiku valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu jau ir pieņemtas valdības pasākumu programmas novecošanās negatīvo seku mazināšanai. Viena no nozīmīgākajām praksēm daudzās ES valstīs ir neformālā izglītība senioriem. Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.
Vroclava – studentu pilsēta
Agrā 22.oktobra svētdienas rītā 12 projekta dalībnieki no visas Latvijas tiekamies Jēkabpils Vecpilsētas laukumā, lai 15 stundās, lietum vienmērīgi līstot, sasniegtu skaisto Vroclavu. Izgulējuši brauciena nogurumu, pirmdien moži ierodamies Vroclavas Ekonomikas Universitātē (UTW w Uniwersytecie Ekonomicznym), kur plānota tikšanās ar studentu pašpārvaldes pārstāvjiem (senioriem), Trešās paaudzes universitātes vadītāju Danutu Grudzeņu (Pani Danuta Grudzień), un vadības pārstāvi Beāti Vinnicku (Pani Beata Winnicka). Iegūstot vispārēju pārskatu par U3A attīstības vēsturi un darbību Vroclavā, uzzinām – kā seniori iekļaujas universitātes ikdienā, kā tiek plānots un vadīts U3A darbs, un dodamies uz atmiņas, uzmanības un radošuma treniņnodarbību. Poļu valodas barjeru mums palīdz mazināt mūsu brīvprātīgā seniore no Krāslavas Irēna Grundāne. Irēna visu mūžu dzīvo Latvijā, bet viņas dzimtā valoda ir poļu. Irēnas darba spējas, iecietību, precizitāti un izcilo valodas prasmi mēs vizītes laikā apbrīnosim ne vienreiz vien!
Atmiņas un radošuma treniņa nodarbība mūs saviļņo un aizrauj – jo pasniedzēja ir padomājusi, ka piedalīsies arī viesi no Latvijas, un vairāki uzdevumi ir latviešu valodā. Aizrautība ir galvenais nodarbības atslēgas vārds – secinām, ka poļi laikam nemāk citādi, kā enerģiski un iedvesmojoši, un šī ir īsta paraugstunda – kā atcerēties, kā trenēt uzmanību. Īpaši aizraujošs izvēršas treniņš par vismaz 20 nesaistītu lietu atcerēšanās stāsta izveidošanu, un mēs jau iekarsuši attopamies, ka nodarbība tuvojas noslēgumam. Tencinājumam pasniedzēja no mums saņem latvju zīmju adītu cepurīti ar biedrības logo nozīmīti un fotografējoties pamanām, ka viņa ir kā Vroclavas simbols – mazs, enerģisks rūķis. Starp citu – ar tādiem ir pilna visa Vroclava, atliek tikai meklēt un iemūžināt, pilsētas visdažādākajās vietās izvietotas aptuveni 400 dažādu rūķu figūriņas, tostarp palielāks rūķu tētis. Radusies kā padomju laika protesta kustība, tagad tā turpinās un, savācot pietiekami līdzekļus un piesakot pilsētas mērijai vēlmi, savu rūķi ir iespēja izveidot un novietot pilsētā ikvienam.
Rūķus mēs meklējam pēcpusdienā, kad seniores Vandas Kolesņakas (Pani Wanda Koleśniak) un vēl dažu brīvprātīgo gidu – senioru pavadībā iepazīstamies ar Vroclavas vecpilsētu. Ievērojam, ka jauniešu ir ļoti daudz – ne tikai universitātēs, bet viņi ir klātesoši visā pilsētā, tai skaitā arī baznīcu apmeklētāju vidū. Baznīcas, starp citu, Polijā strādā visu diennakti.
Vakarā no staigāšanas noguruma dūcošām kājām kopā ar poļu gidēm seniorēm vēl sarīkojam latviešu – poļu sadziedāšanos un dzīvesstāstu sēriju nelielā kafejnīcā, kur esam pēdējie vēlie viesi.
Iedvesmojošas personības
Otrdien, 24.oktobrī, pieredzes apmaiņas satura veidotājā, projekta vadošā eksperte, viņa arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova mums sarūpējusi ekskluzīvu rīta tikšanos viesnīcas konferenču zālē ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes (Uniwersytet Trzeciego Wieku w Uniwersytecie Wrocławskim) vadītāju 2006. – 2016. Aleksandru Kobiļareku (dr. Aleksander Kobylarek). Šī vispār ir lielas iedvesmas diena, jo dr.Kobilareks ir ne tikai zinošs par Polijas U3A sistēmas funkcionēšanu, bet arī par izveidošanās vēsturi un pamatprincipiem, kurus ieteicams ņemt vērā mums, U3A projekta entuziastiem Latvijā. Pusotra stunda paiet kā mirklis – jautājumu ir daudz, tai skaitā par finansēšanas modeļiem, un mēs turpinām diskutēt arī vēl viesnīcas vestibilā un ārpus tā.
Bet šodien mūs sagaida vēl divas citas iedvesmojošas tikšanās – dalība U3A nodarbībā “Cilvēka dzīves noslēpumi” (Zagadki z życia człowieka) un tikšanās ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes vadītāju Magdalenu Oleniču (dr. Magdalena Olenicz) un citiem valdes pārstāvjiem.
U3A nodarbībā mūs sveic ar skaļiem aplausiem – jo viņu ir daudz – poļu seniori cieši piepildījuši palielu Vroclavas universitātes auditoriju. Logi ir vaļā, lai prātiem tiek skābeklis, un sīka auguma fascinējoša pasniedzēja notur visas daudzskaitlīgās auditorijas uzmanību 40 minūšu lekcijas tēmā. Tā mūs patiesi izbrīna – var arī tā? Stāsts ir par Tutanhamona laika līķu balzamēšanu! Klausoties pārņem pārliecība – ka pasniedzēja ir teju bijusi klāt šajos procesos. Un, kas svarīgi, Irēna mums netulko, bet saprast var gandrīz visu! Vienīgais, ko īsti nesaprotam – par ko runā studentu – senioru bariņš, kas apstājuši pasniedzēju pēc nodarbības. Irēna ieklausās sarunā un mums atstāsta – viņi apsprieduši – vai nebūtu mērķtiecīgi un kā nākamajā nodarbībā apmeklēt anatomikumu, lai labāk izprastu tēmu! Mēs klusēdami un pārdomās dodamies pusdienās…
Arī pēcpusdiena liek nervu galiem kņudināties – iedvesmo ne tikai U3A pasniedzēji, bet arī tās valdes pārstāvji – personības, kas savulaik piedalījušies Trešās paaudzes sistēmas darbināšanā Vroclavā, tostarp Magdalēnas mamma – Pedagoģijas institūta Andragoģijas katedras pasniedzēja Valentīna Vnuka (dr.Walentyna Wnuk), kura vadīja šo U3A no 1997. līdz 2006. gadam. Bet tādu personību nav mazums – šķiet, ka visa sistēma dibināta iedvesmojošās personībās, kas šodien nonākuši senioru statusā, tomēr nav zaudējuši necik no savām pievilkšanas spējām. Atceramies par Vidusdaugavas NVO centra struktūrvienības Dienas centrs “Kopā būt” saukli: seniors – profesionālis visās savas dzīves nozarēs! Mums visiem šķiet svarīgi atcerēties un nepazaudēt šo fokusu – cilvēki noveco un aiziet pensijā, bet dzīves pieredze paliek un tai nav jārūsē tālā atmiņu plauktā!
Trešdien dodamies uz Radzivilu dzimtas pili Antoninas pilsētiņā (netālu no Ostrow Wielkopolski pilsētas), kur ieplānota tikšanās ar psihologu, Senioru Avīzes (Gazeta Senior https://www.gazetasenior.pl) redaktoru Andžeju Vasiļevsku (Pan Andrzej Wasilewski). Jau pēc pirmajiem mirkļiem saprotam, ka Polijas U3A iedvesmojošo personu galerija tikai papildinās – Pans Vasiļevskis ir cienījamos gados, bet dzirkstī ar pieredzi, padomiem un humoru. “Mēs nerunājam par to, kā paildzināt mūžu – nevis pielikt gadus dzīvei, bet pielikt dzīvi gadiem!” ir viņa atbilde uz jautājumu – kāpēc senioriem ir jāmācās. Viņš akcentē Polijas U3A dibinātājas, profesores Halinas Švarcas tēzi: “Tur, kur darbojas Trešās paaudzes universitātes, nav rindu pie ārstiem – mēs mazāk slimojam, jo mūsu organisms labāk organizējas un labāk pretojas slimībām, pieaug mūsu imunitāte. Turklāt ne mazāk svarīgi, ka mācoties mēs uzturam un attīstām savstarpējās draudzības kontaktus, socializējamies.”
Krakovas Trešās paaudzes universitāte
Vēlā trešdienas vakarā esam otrā lielākajā Polijas pilsētā Krakovā ar aptuveni miljons iedzīvotājiem. Te paliksim trīs dienas, lai iepazītu Jagelonska Trešās paaudzes universitāti (Jagielloński Uniwersytet Trzeciego Wieku https://utw.uj.edu.pl). Ceturtdienas rīts iesākas ar Jagelonskas Trešās paaudzes universitātes vadītājas Evas Pilates (Pani Ewa Piłat) uzrunu un stāstu par U3A darbību Krakovā. Plānojam arī piedalīties vienā nodarbībā, un to izdodas realizēt piektdien – lekcijas tēma ir politiskā procesa iezīmes 19. gadsimta vidus revolūciju laikā Eiropā. Auditorijā diezgan daudz klātienes klausītāju un vismaz 40 piedalās attālināti.
Pani Evas stāstījumā mūs ieinteresē studentu atlase – izrādās, ka visi gribētāji nemaz netiek uzņemti! Ir noteikts skaits, ko U3A katrā mācību gadā uzņem, izvērtējot katra motivāciju kļūt par studentu. Kas notiek ar pārējiem, salīdzinoši daudz gribētājiem studēt? Daļa tiek novirzīti uz citām mūžizglītības formām, kā kursiem, piemēram, angļu valodā, vai prasmju apguvēm, piemēram, dejot vai dziedāt. Jo būt par studentu nav tikai mācīties – tas ir par katra seniora vēlmi un spēju iesaistīties U3A darbībā, kļūstot par brīvprātīgo nodarbību pasniedzēju, darbojoties studentu – senioru pašpārvaldē, iesaistoties senioru avīzes sagatavošanā vai tamlīdzīgi, citiem vārdiem – kļūstot par līdzautoriem U3A turpmākā attīstībā – lūk tā! “Aiz strīpas” paliekot daudzi, bet pieteikumu var rakstīt atkārtoti. Atšķirībā no Vroclavas universitātes, kur studēt var bezgalīgi (ir studenti par 12 gadu garumā), Krakovas universitātē var studēt 3 gadus, tad dodot vietu citiem. Iespējams paņemt akadēmisko pārtraukumu uz gadu, kā visiem studentiem. Interesējamies par atskaitītajiem studentiem. Pani Eva saka – tādu gadījumu nav. Jo seniorus neviens nav te pierunājis iestāties un studēt – viņi paši ir izvēlējušies būt studenti, un šī motivācija ir starpība, kas būtiski atšķiras no studentiem jauniešu gados. Arī eksāmenu un pārbaudes darbu nav, ir tikai process. Un, protams, studentu uzņemšana un iesvētīšana, tiekoties mācību gada sākumā – tas gan sākas vēlāk kā parastajiem studentiem, oktobrī. Un beidzas mazliet agrāk – jau maijā.
Vizītes noslēgumā gides – seniores Panes Elžbietas pavadībā Krakovas vecpilsētas apskate, kas liek apbrīnot plašās zināšanas un nenogurstošo dzīvessparu, pārvietojoties pa ielām un ieliņām, pakalniem, Krakovas Vāveles kompleksa teritoriju, paklusām piebilstot – ka ejam par lēnu, jo tādā gadījumā nepaspēsim redzēt visu, ar ko spēj pārsteigt Krakovas vecpilsēta. Nepārtraukti līst, tomēr tas nemazina mūsu gides interesi izrādīt un izstāstīt mums iespējami daudz. Galu galā nonākam Polijas valsts vecākajā Princeses Čartoriski dibinātajā muzejā (Muzeum Książąt Czartoryskich), kas gana bagātīgā un mūsdienīgi veidotā, modernā interjerā stāsta par valsts vēstures dažādiem laikposmiem. Ekspozīcijas “odziņa” ir Leonardo da Vinči glezna “Portret Damy z gronostajem” (“Dāma ar sermuli”), kam atvēlēta vesela īpaši izgaismota muzeja istaba.
Kāpēc senioram jāmācās un kā to organizēt Latvijā?
Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā, tai skaitā – diskutējot ar valsts pārvaldes pārstāvjiem. Nav tā, ka Latvijā nekas šajā jomā nenotiek, bet ir gana daudz nelielu iniciatīvu senioru izglītošanas darbā, kuras būtu vērts apvienot vienotā sistēmā. Ir senioru interešu aizstāvība, jā, pārsvarā Rīgā, un tikai vietām reģionos, kaut kādā mērā to veic arī senioru skolas. Sabiedrības novecošanās uzņem ātrumu, un nu jau arī valsts pārvaldes iestādes pagriež galvu problēmas virzienā. Turklāt spēkā stājušies ANO un Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas uzliek pienākumu valstij veikt stratēģisko plānošanu novecošanās problēmas risināšanai.
Bet kā izveidot visai Latvijai piemērotu un dzīvotspējīgu sistēmisku sadarbības modeli, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitāti?
Pieredzes apmaiņas ir tikai viena no projekta aktivitātēm. Paredzēta arī visu partneru organizācijas līderu izglītošanās – semināri un apmācības, kapacitātes spēju audzēšana, jaunu interesentu iesaistīšana un jaunu senioru skolu dibināšana, dialogs ar valsts sektora atbildīgajiem pārstāvjiem, senioru NVO tīklošanās pasākums un festivāls projekta noslēgumā – kopumā ceram sasniegt pozitīvu vilkmi Trešās paaudzes universitātes jeb University third age (U3A) radīšanai Latvijā. Ir skaidrs, ka šis ir valsts līmeņa jautājums, lai U3A arī Latvijā kļūtu par veiksmīgu stāstu un pat lepnumu, kā dzīvē to apliecina valstis, kurās U3A funkcionē un attīstās.
Mājupceļā sestdien busiņā paiet vesela diena, un tās laikā ir vairākas dalībnieku prāta vētras. Iefilmējam arī dalībnieku atbildes – kas ir Trešās paaudzes universitātes un kāpēc senioram jāmācās – lai gala rezultātā tapinātu videostāstu. Galvenās atziņas ir fiksētas.
Īpašs paldies pieredzes apmaiņas satura radītājai, projekta vadošajai ekspertei Tatjanai Azamatovai un tulkotājai Irēnai Grundānei! Esam pateicīgi Polijas Trešās paaudzes universitāšu vadītājiem par mums veltīto laiku, kā arī brīvprātīgajiem senioriem par savu pilsētu izrādīšanu! Šajā pieredzes apmaiņā izveidojās un saliedējās projekta komanda – piecu Latvijas NVO pārstāvju kodols – gana ieinteresēti un neatlaidīgi, lai ieguldītos U3A attīstībā Latvijā! Paldies par izturību, radošo un humora pilno garu visas nedēļas garumā!
Sekojiet projekta info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās! 28.novembrī plkst.15:00 notiks projekta preses konference – aicināts jebkurš interesents, apmeklējot biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs” Brīvības ielā 258A, Jēkabpilī (Dienas centrs “Kopā būt”) vai pieslēdzoties attālināti ZOOM (saite pieejama mājaslapā www.vidusdaugavasnvo.lv sadaļā Projekti/aktuālie/atveseļošanās fonda projekts). Jautājumu gadījumā sazinieties ar projekta vadītāju (29449622 vai rakstot uz info@vidusdaugavasnvo.lv ).
