KULDĪGAS BIZNESA INKUBĀTORS- VESELĪBA UN LABBŪTĪBA 09.03.2023.
9.martā Kuldīgas Senioru skola piedalījās sarunu un diskusiju pasākumā “Biznesa anatomija”. Pasākuma tēma – rūpes par citu cilvēku labbūtību. Par savu uzņēmējdarbību stāstīja Inga Pāvula, kura rīko nometnes, mācot dalībniekiem atbrīvoties no ikdienas un ļauties būt sev pašam.
Inese Upe izstrādājusi apzinātu kustību un auguma terapijas metodiku, ar kuru var iepazīties gan klātienes nodarbībās, gan somatika.lv.
Mārīte Rozevska darbojas meditācijas telpā MaRa. Savukārt Elīna Gaile klātesošos iepazīstināja ar savu ceļu no pedagoģijas līdz skaistumkopšanas salonam “Viktorija.”
Diskusiju interesanti vadīja vecākais projektu vadītājs Rimants Safonovs. Visas uzņēmējas pauda domu, ka gandarījumu sniedz apziņa, ka palīdzējušas klientiem justies labāk, dzīvespriecīgāk un novērtēt sevi. Savukārt daudzik lausītāji nonāca pie secinājuma – kāpēc gan beidzot neieskatīties sevī, kaut arī liekas – viss taču ar mani ir kārtībā.
02.03.2023.Mākslas namā “Kā manas rokas var man palīdzēt ? “ . Nodarbību vadīja dr. Ilze Ābele
Ziema aiziet un ziema atgriežas ar sniegu un kupenām . Līst lietus , pārvēršot putrā sniegu un noklājot uz ietvēm ledus paklājus .
Mēs sargādami sevi izejam ārā tikai pašas lielākās nepieciešamības gadījumos.
Sēžam pie telefoniem, datoriem, televizoriem, bet locītavas ierūsē, kļūst stīvas un sāk īdēt, vaidēt, sāpēt.
Ko darīt ? Katra sīkuma dēļ pie ārsta neskriesi… un ārsts ir tikai ugunsdzēsējs, kas nodzēš uguni. Kur atrast padomus, zināšanas, kādus žurnālus vai grāmatas lasīt. Tur viss ir tik plaši un nesaprotami un garlaicīgi…
Ir lieliski būt Senioru skolas dalībniekam, kur par mums domā un piedāvā dažādas iespējas iegūt zināšanas dažādos veidos un dažādās formās.
Un tā 2.03. 12.00 Mākslas nama 3 stāvā noklausījāmies homeopātes, daksteres Ilzes Ābeles lekciju, praktisku nodarbību „KĀ MANAS ROKAS VAR MAN PALĪDZĒT „
Ar stāstu un praktiski tiek aptverts viss ķermenis ar kaitēm un vainām. Katram ir iespēja atrast savas ķermeņa daļas vajadzīgo punktu, kas liek justies slikti, sāp, apgrūtina un to masējot, glaudot, uzspiežot palīdzēt atbrīvoties un risināt bez zālēm.
ZINĀŠANAS IEGŪTAS !
UZ PRIEKŠU DZĪVĒ !!! pielietojot iegūtās zināšanas un palīdzot sev .
Saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu, neformālās izglītības ceļā. Atpazīstamības veicināšana un sabiedrības izglītošana. Veidot Kurzemes nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.
Projekta aktivitātes –
Projekts paredzēja senioru izglītošanu, lai veicinātu senioru iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā bērniem un mazbērniem, piedaloties lekcijās, meistarklasēs. Projektā piedalījās vairāk kā 100 seniori, kuri savas zināšanas nodod un nodos bērniem un mazbērniem, rādot pozitīvu piemēru ikdienā.
Lekcijas – izglītojošas nodarbības Kuldīgas novada senioriem. Tikšanās ar sabiedrībā redzamiem cilvēkiem kas notika Kuldīgas mākslas namā , Jauniešu mājā, KTTT un Alsungā no 1.augusta līdz 30 septembrim 2022.g.
Janīna Kursīte – Pakule – personība – saeimas deputāte, valodniece, folkloriste, publiciste, Latvijas Universitātes profesore, pasniedzēja interesantā sarunā rosināja seniorus aizdomāties par mūsu Latvijas garīgajām bagātībām – valodu, tās dažādajām izloksnēm, senajām mūsu senču rakstu zīmēm, to pielietojumu mūsdienās. Seniori ieguva interesantu informāciju par mūsu jūras “dārgakmeni” – dzintaru, seno Kurzemes koka arhitektūru un pat atsevišķu klausītāju uzvārdu izcelsmi. Seniori, saprata, cik ražens ir mūsu kultūras mantojums, ka varam lepoties ar mūsu valodas dažādajām izloksnēm, ja cienām un ievērojam mūsu latviskās tradīcijas.
Ingus Barovskis – Dr. philol. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Zinātniskās intereses: tradicionālā un mūsdienu mitoloģija, pasaku pētniecība, mītiskie priekšstati un to izpausmes kultūrā. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma nodaļas mākslas eksperts, lekcijā “Kurzeme un tās mitoloģija” iepazīstināja ar Kurzemei raksturīgiem mītiskiem priekšstatiem, seniori guva ieskatu Kuršu mītu elementos, kas saglabājušies atsevišķos fenomenos. Iepazinās ar jēdzienu “mitoloģija” iepazinās ar Kurzemei raksturīgajiem mītiskajiem tēliem un to reprezentāciju folkloras tekstos, arī kulta vietās un lietās. Iepazinās ar jaunākajos laikos radītajiem un veidotajiem mītiem un mītiskajiem tēliem. Sakarības – tad un tagad.
Inga Sīle-Ph.D.docētāja Rīgas Stradiņa universitāte, Zāļu formu tehnoloģijas katedra , lekcijā “Ārstniecības augi senāk un tagad ” seniori uzzināja, kas ir etnobotānika. Uzzināja par ārstniecības augu latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktisko lietošanu, par ārstniecības augiem folklorā. Kā pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē auga ķīmisko sastāvu . Ar ko slimoja un kā ārstējās latvieši pirms 100 gadiem? Ārstniecības augu lietošanu mūsdienās un pagātnē. Uzzināja par ārstniecības augiem latviešu ticējumos.
Ausma Spalviņa – tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, audēja un puzuru darinātāja , lekcijā – meistardarbnīcā “Puzuri – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība”, seniori uzzināja , ka tradīcija par puzuru veidošanu nav aizmirsta , tā pakāpeniski pilnveidojas gan formās , gan materiālu pielietojumā. Saprata, ka tā jāsaglabā, jānodod tālāk nākamajām paaudzēm. Seniori apguva dažādus gatavošanas paņēmienus, formas. Uzzināja to simbolisko nozīmi.
Laila Puķīte – mājturības un vizuālās mākslas skolotāja. Kulinārā mantojuma saimniece, mājražotāja , lekcijā – meistardarbnīcā “Viss par un ap skalndrausi” iepazīstināja seniorus ar sklandrauša tapšanas vēsturi, tā formām. Praktiski izveidoja un izcepa Kurzemes sklandraušu ‘Suitu smeķī”. Sklandrauši iekļauti pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. Vispopulārākais ir kurzemnieku sklandrausis Notika izcepto sklandraušui degustācija (+kafija) un sarunas par un ap skalndrausi. Nodarbība notika Etniskās kultūras centrs “Suiti’
Laila Puķīte lekcijā –meistardarbnīcā ‘Zīmes, rotājumi, tautastērpi” seniori uzzināja zīmju, rotājumu nozīmi tautas tērpos. Praktiski ieguva iemaņas tautas tērpa jostas aušanā. Iepazīta Alsunga (pārgājiens pa zīmīgākajām vietā). Tradicionālais tautastērps nav tikai noteikta veida svētku drānas. Tas sevī ietver gadsimtu gaitā uzkrāto un nemitīgi papildināto tautas skaistuma izjūtu, ornamenta izveides un krāsu salikumu māku, amatniecības prasmes. Tajā uzkrātas daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas. Tā izzināšana un iepazīšana ļauj saglabāt un nodrošināt pārmantojamību šīm prasmēm un tradīcijām, veidojot tērpu, ar kuru mūsdienās var izteikt savu kultūras identitāti. Nodarbība notika Etniskās kultūras centrs “Suiti’
Aivars Varņeckis – KTTT ēdināšanas nodaļas skolotājs, šefpavārs, Siera kluba valdes loceklis, viesu nama Ēmužas īpašnieks, lekcijā – meistardarbnīcā “Nacionālā virtuve Latvijā” seiori uzzināja par nacionālās virtuves veidošanās vēsturi. Latvijai raksturīga virtuve, ko nosaka Ziemeļaustrumeiropas klimats. Vēsturiski tā veidojusies zemnieku vidē, izmantojot pārtikā vietējo augu un dzīvnieku valsts produktus un cilvēku zināšanas un prasmes izejvielu ieguvē, audzēšanā un ēdienu gatavošanā Seniori ieguva praktiskas iemaņas seno gaļas ēdienu – pildīts kuņģis – gatavošanā. Notika degustācija ( uzkodas , kafija). Nodarbība notika KTTT ( Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ) telpās.
Rezultātā seniori mācēs saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ir nodrošināta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, popularizēšana, iedzīvināšana, praktizēšana un tālāknodošana bērniem, mazbērniem, neformālās izglītības ceļā. Notikusi senioru un sabiedrības izglītošana. Sekmēta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.
Lauku atbalsta dienests ir apstiprinājis un piešķīris finansējumu “Kuldīgas Senioru skolas” projektam “Senioru digitālā mobilitāte”.
Projekta mērķis ir uzlabot datorprasmes senioriem, lai palīdzētu veicināt komunikāciju kā arī, lai palielinātu motivāciju un līdzdalību aktīvākai sociālajai dzīvei, lai veicinātu personisko izaugsmi, lai veicinātu pašapziņu un radošumu, lai izveidotu jaunus kontaktus, lai seniori aktīvi pielietotu iegūtās zināšanas savā dzīvē arī pēc projekta beigām. Mācību programma sastādīta ņemot vērā aptaujas “Kuldīgas novada senioru digitālo prasmju izvērtējums” rezultātus. Projekta rezultātā tiks uzlabotas senioru datorprasmes, kas nepieciešamas viņu ikdienas dzīves aktivitātēs, sazinoties ar draugiem un radiniekiem internetā (skype), veicot maksājumus internetbankā, sarunājot tikšanos ar ārstiem, rezervējot biļetes internetā utt. Tajā pašā laikā seniori kļūs vairāk motivētāki un par sevi pārliecinātāki, pielietojot iegūtās prasmes ikdienas dzīvē. Veicinās daudzveidīgu senioru sociālo un ikdienas dzīvi, piedāvājot jaunu pieredzi un iespējas. Tiks veicināta sabiedrības izpratne par veiksmīgu aktīvo novecošanos un socializēšanos senioru vidū.
Mācību programma:
Nr.
Tēmas
Stundas
1.
Tēma. Datorprasmju pilnveidošana sabiedrības līdzdalībai Win10 iespēju apskats, lai mācētu sazināties ar pašvaldību Darba virsmas personalizēšana IT platformām Uzdevumu rindas modificēšanas prasmes Internetā atrastās informācijas saglabāšanas varianti.
4
2.
Tēma. Lietotne WhatsApp WhatsApp – ātrs un vienkāršs komunicēšanas veidsInterešu grupas izveidošana, grupas administrēšana, jaunu dalībnieku pievienošana grupai, dalībnieku dzēšanaZiņu, attēlu un video sūtīšana.
4
3.
Tēma. Fotogrāfija kā sabiedrisko notikumu fiksēšanas rīks Fotogrāfiju izmantošana sabiedriskos pasākumos, personas piekrišanaIncidentu fiksēšana un nosūtīšana atbildīgajām pašvaldības iestādēm vai valsts institūcijāmFotografēšana ar viedajiem telefoniem, sinhronizēšanas iespējas.
4
4.
Tēma. Fotogrāfiju uzņemšana un izmantošana sociālajām aktivitātēm Uzņemto fotogrāfiju apstrādes variantiPilsonisko aktivitāšu fotogrāfiju albumu izveidošana un dalīšanāsFotogrāfiju saglabāšana, arhivēšana, kopiju veidošana.
8
5.
Tēma. Straumēšanas iespēju izmantošana sociālo aktivitāšu ideju publiskošanā un popularizēšanā Iespēja translēt sociālās aktivitātes tiešraidi no notikuma vietas, lai palielinātu iesaisti un izteiktu savu viedokli Skatītāju aktivitātes iespēja tiešraides laikā – būt čatā un sarakstīties ar straumētāju, diskusijas veidošanāsStraumēšana kā kopības sajūtas šeit un tagad radīšanas rīks.e-radio, e-TV
6
6.
Tēma. Kas ir digitālais aģents un kā to izmantot sava viedokļa paušanā Mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas komunikācijas procesāČatbotu attīstības vēsture, virtuālo aģentu nozīme klientu apkalpošanāDigitālo aģentu plašā izplatība dažādu nozaru klientu apkalpošanā.E-pakalpojumi mana.latvija.lv
6
7.
Tēma. Digitālie rīki un lietotnes – iespējas privātpersonām komunicēt ar valsts pašvaldības iestādēm eParaksts un eParaksts viedtālrunī – drošs e-identitātes apliecinošs rīksKā pārbaudīt un parakstīt elektroniskus dokumentus, kā saņemt pakalpojumu. Kā komunicēt ar eParaksts komandas virtuālo asistentu, atbildes saņemšana Video saziņas lietotnes(google meet, zoom) izmantošanas iespējas
4
8.
Tēma. Digitālā drošība IT ierīču aizsardzība, paroles, kodiPikšķerēšana jeb datu izmānīšana Informētība par digitālo higiēnu
Mērķis Uzlabot senioru labbūtību Covid-19 krīzes izplatības apstākļos, lai mazinātu pandēmijas sekas. Projekts piedāvāja brīvā laika dažādošanas iespējas. Tika sniegts psiholoģiskais un emocionālais atbalsts senioriem, kā arī fiziskās aktivitātes veicināja senioru emocionālās un fiziskās veselības uzlabošanu un saglabāšanu. Mērķa grupa: Kuldīgas novada seniori. Piedalījās 87 seniori. Kuldīgas novada senioriem tika piedāvātas 6 veida aktivitātes netradicionālos sporta veidos.
Jāšana, izbraukums ar zirgiem ( jāšanas sporta veids)- saskarsme, komunikācija ar zirgu sniedz prieku, mazina trauksmes sajūtas, depresiju, bet jāšana uzlabo veselību, nostiprina līdzsvara, koordinācijas, lokanības un muskuļu spēku. Arī darbs zirgu stallī ciešā saskarsmē ar dzīvnieku un izbraukumi dabā stiprina laimes sajūtu un personīgo noderību.
Orientēšanas meža apvidū un fotoorientēšanās aktivitātes – Pastaigas ar foto orientēšanos un asprātīgiem prāta spēļu elementiem ir ideāla atpūta. Ja neesi gatavs bezmērķīgi klīst pa Kuldīgas ielām vai meža takām, tad lūk ideja, kā piešķirt savām pastaigām mērķi un jēgu un izbaudīt lielisku atpūtu. Desiņas pie ugunskura.
Makšķerēšana(sportiskā makšķerēšana vai hobijs) Makšķerēšana ir ļoti daudzu cilvēku vaļasprieks. Cilvēki makšķerē, gan lai atpūstos, gan arī tas var būt sporta veids vai pat dzīvesveids. Seniori iepazina metodes, vēsturi, par licencēm, makšķerēšanas noteikumiem, par profesionāliem makšķerniekiem-sportistiem, barošanu. Makšķerēšana ir viens no populārākajiem atpūtas veidiem, kā cilvēks var atpūsties brīvā dabā. Makšķerēšanas veidi – zemledus makšķerēšana, mušiņmakšķerēšana, velcēšana, spiningošana pludiņmakšķerēšana gruntsmakšķerēšana ,zemledus makšķerēšana.
Novuss- sporta veids, kas dzimis Latvijā. Novusu var spēlēt jebkurā vecumā, attīstot un veicinot gan fizisko, gan mentālo veselību, jo ir individuālais un komandas sporta veids. Spēlējot spēli var apmainīties ar informāciju, pajokot, stimulēt komunikācijas prasmes. Seniori var dot ieguldījumu šī nacionālā sporta veida popularizēšanā, jo iespēja piedalīties Veterānu čempionātos kā Latvijā tā ārvalstīs.
Šautriņu mešana; Šautriņu mešana, ir sportiska izklaide, kas rosina sportisku sacensības garu, spēlējot gan vienatnē, gan ģimenes lokā, gan kopā ar domubiedriem. Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes māksla, kur viss tiek pakļauts tikai vienai domai: es un mērķis! Šautriņas trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu un to saskaņu. Punktu skaitīšana attīsta atmiņu. Adrenalīns, ko izraisa koncentrēšanās metienam, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa. Treniņi attīsta pacietību, pilnveido mērķtiecības izjūtu un audzina raksturu.
Galda spēles – zolīte, šahs, dambrete, riču-raču, Tcet to Ride, Saboteur, Carcassonne, No tanks, Alias, Inese Cool, monopols, Blokus, Scrable u.c. Galda spēles ir brīvā laika aizpildīšanas veids, kas visiem spēlētājiem rada patīkamu procesu un nepiespiestu atmosfēru. Dažādu vecumu cilvēki var apsēsties pie viena galda, atrast kopīgas intereses . Spēles ļauj iepazīt cilvēku reakcijas, mācīties veidot kompromisus, arī uzzināt, kā cilvēki reaģē dažādās stresa situācijās. Spēlēs var ļoti labi novērtēt, kā cilvēks uzvedas ikdienā un stresa situācijās, kā veido argumentus un pieņem lēmumus. Tas var būt arī izmēģinājuma lauciņš dažādām emocijām. Galda spēles, var palīdzēt jauniešiem , vecākiem un vecvecākiem savstarpēji iepazīt vienam otru.
Šodienas spēles senioriem palīdzēja apgūt V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas jaunieši.
Projekta rezultātā tika veicināta senioru labbūtības stāvokļa uzlabošana, emocionālais atbalsts, radošuma saglabāšana un veselīga psihiskā un fiziskā stāvokļa uzturēšana, kas, mūsuprāt, ir efektīvākais līdzeklis Covid-19 krīzes radīto emocionālo seku likvidēšanai un projekta ietvaros tika veikts preventīvais darbs, lai seniori neieslīgtu depresijā vai neizdegtu un nepalielinātu senioru vientulības un izolētības sajūtu.
Projekta galvenās aktivitātes rosināja interesi par jauniem hobijiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Sekmēt senioru veselīgu paradumu veidošanu, nostiprināšanu un veselību veicinošu pakalpojumu pieejamību, sekmējot produktīvā dzīves ilguma pagarināšanos. Ieguldot līdzekļus veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kopējās veselības jomas izmaksas ir zemākas, nekā cīnoties ar sekām –ārstējot slimības. Tieši tādēļ ar veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kopumu ir būtiski panākt iedzīvotāju izpratnes un attieksmes uzlabošanos un veselību veicinošas rīcības izvēli, tādējādi sekmējot iedzīvotāju atbildību par savu veselību un mazinot uzvedību, kas saistīta ar dažāda veida riskiem veselībai. Iegūtām zināšanām ir vērtība, tāpat kā gadiem. Var dzīvot ierastā dienas ritmā, bet var mēģināt kaut ko mainīt: dejot, nūjot, peldēt, smaidīt un skatīties uz gaismas pusi, arī rudens un ziemas tumšajā laikā saskatot burvību. Veselīgs dzīves veids un pozitīvs skats uz dzīvi, nevis slimību ārstēšana, bieži vien ir svarīgākais garas un aktīvas dzīves noslēpums. Novecošanu novērst nevar, tomēr dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmēt var. Lai senioru vecums ir kā iespēja, kā izaicinājums visam tam, kam darba dzīvē pietrūka laika! Ikdienā noteicošais, protams, ir senioru pašsajūta, kas ietver labu veselību, fizisku un garīgu labsajūtu, slimību neesamību.
Projekta mērķa grupa bija Kuldīgas novada seniori. Novecošana ir viena no lielākajām 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām problēmām Eiropā. Raksturīga kļūst stabila mūža vidējā ilguma pieauguma tendence. Vairums seniori ir vecumā starp 65 un 80 gadiem . Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Cilvēki tiem nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Veselība ir cilvēka dzīves kvalitātes, ģimenes un sabiedrības labklājības pamats. Nozīmīga loma labas veselības saglabāšanā ir cilvēka paradumiem un dzīvesveidam, kā arī fiziskās un sociālās vides uzlabošanai. Fiziskās aktivitātes, kustības, sports ir nepieciešamas ikvienam cilvēkam veselības uzturēšanai un saglabāšanai. Organisms tiek pasargāts no daudzām slimībām, priekšlaicīgas novecošanas. Fiziskās aktivitātes nodrošina možumu un enerģijas pieplūdi. Kuldīgas novada seniori reizēm savās iespējās ir ierobežoti ne tikai finansiāli. Vislielākā problēma ir senioru inertums ikdienas aktivitātēs un zināšanu trūkums par veselīga dzīvesveida nozīmi.
Projekts “Vesels un aktīvs mūža garumā” tika īstenotasjomās – fiziskā aktivitāte, garīgā (psihiskā) veselība un veselīgu paradumu veidošana.
Nodarbības ar fizioterapeiti – fizioterapeita nodarbības, kas ietvēra teorētiskās zināšanas un praktiskās nodarbības. Tēmas: kustību nozīme veselības uzturēšanā, vingrojumu kompleksu sastādīšanas principi, meridiāni – punktu masāža ikdienā, pašmasāža, kritiens – līdzsvara nozīme
Mūzikas terapija – mūzikas terapijas nodarbības. Mūzikas terapijas nodarbības aktivizē emocionālos un atmiņu procesus, mazin trauksmi, nomāktību, attīstīs pašregulācijas un relaksācijas iemaņas.
Kustība labsajūtai (vingrošana) – nodarbības kustību labsajūtai. Nodarbībās tika piedāvāti saudzīgi vingrojumi dažādu problēmu risināšanai un rīku pielietošanai. Tika attīstītas koordināciju, balansa, lokanības spējas, fiziskais spēks, ķermeņa vispārējā fiziskā sagatavotība, kas nepieciešama ikdienas dzīvē .
Dejas terapijas nodarbības – dejas un kustību terapija palīdz uzlabot fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana) un sociālo problēmu pārvarēšanu, panāk izmaiņas kustību stilā un domāšanas veidā, mazina ilgstoši apspiestu emociju ietekmi uz ķermeni.
Biodeja – viena no pēdējā laika populārām pašpilnveides metodēm ir Biodela. Biodeja palīdz senioriem attīstīt piecas svarīgas jomas dzīvē, kam jābūt līdzsvarā ( vitalitāte, seksualitāte, radošums, jūtīgums un emocijas, transcendence). Biodeja kā skaists kustību rituāls, maigi un neuzbāzīgi sekmē transformāciju – to regulāri praktizējot, uzlabo garīgo un fizisko veselību, dalībnieki iemācījās pieņemt savu ķermeni, uzlaboja saskarsmi ar citiem un vairāk iemīlēja un novērtēja paši sevi. Notika dzīves kvalitātē uzlabojumi pateicoties īpašai metodikai – ritma vingrinājumiem, kas noteiktā secībā nomierina un aktivizē. Liela nozīme bija arī savstarpējam iedrošinājumam grupā un prieka emocijām, ko dejošana izraisa.
Lekcijas-izglītojošas nodarbības.
Kardiologs lasīja lekciju par sirds un asinsvadu veselību. Kā palīdzēt sirdij pašam?Brīdinošie signāli, kas ir normāls pulss u.c.
Gastroenterologs par gremošanas traucējumiem- pastāvīgi ir slikta elpa, nepatīkama garša mutē, balta mēle, kamols kaklā, pastiprināta zobu bojāšanās, dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula, slikta dūša, atraugas, pazemināta vai pastiprināta ēstgriba…
Sertificēts tehniskais ortopēds – par pēdu veselību.
Uztura speciāliste stāstīja par sabalansētu uzturu, uztura bagātinātājiem.
Fiziskās aktivitātes: paaugstinās funkcionālās spējas; mazina hronisku slimību, īpaši sirds asinsvadu slimību, attīstību; uzlabo prāta spējas; veicina sociālos kontaktus; mazina kritienu risku, mazina osteoporozes attīstību veicinošos riska faktorus -mazkustīgu dzīves veidu (samazināta slodze kauliem). Ieteikumi aktivitātēm bija saistīti ar katra cilvēka sagatavotības pakāpi, darbošanos, rosību ikdienā, esošo veselības stāvokli.
Veselīgs uzturs : pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs ir gados vecu cilvēku veselības stūrakmens. Secinājums – svarīgi prast ievērot principu – ne par daudz, ne par maz. Bieži ēdam nepietiekoši – pietrūkst gan kaloriju, gan atsevišķu uzturvielu, mikroelementu, vitamīnu.
Mērķauditorija – Projekta aktivitātes piedalījās Kuldīgas un Kuldīgas novada seniori (pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki), kuri jau aktīvi ir iesaistījušies Senioru skolas darbībā, kā arī , izmantojot gan sociālos tīklus, gan e-pastus un telefonus , Kuldīgas novada vēstis, laikrakstu Kurzemnieks, tika piesaistīti jauni dalībnieki.
Projekta realizācijas procesā, seniori, iepazina paši sevi, pilnveidoja gan sevi, uzlaboja savas attiecības ar apkārtējo sabiedrību (socializējās) un dzīves kvalitāti. Tādejādi tika samazināts ar dzīvesveidu saistīto saslimšanu daudzums, pagarinot produktīvo dzīves ilgumu.
Seniori pēc lekciju kursa un praktiskām nodarbībām būs ieinteresēti ilgtermiņā praktizēt fiziskās aktivitātes individuāli un patstāvīgi, varēs turpmāk īstenot savā ikdienā to, ko iemācījušies/uzzinājuši gada garumā ilgtermiņā. Seniori kā sociāli aktīva, spējīga sevi uzturēt un veselīga vecākā paaudze ir resurss, kurš ir nozīmīgs ģimenēm, dažādām kopienām un Latvijas sabiedrībai kopumā.
Projekta mērķis: Sekmēt senioru sevis pilnveidošanu un veselīgu paradumu veidošanu, nostiprināšanu un veselību veicinošu pakalpojumu pieejamību, sekmējot produktīvā dzīves ilguma pagarināšanos.
Mācības domātas senioriem, lai saglabātu mentālo veselību un lai palīdzētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un lai dotu ieguldījumu dalībnieku resursu apzināšanā un pasargātu vai atvieglotu izdegšanu. Ar mākslas palīdzību, gan zīmējot, gan gleznojot – radoši izpausties, iegūt prieku un atlabināties. Apgūt pamata prasmes profesionāla mākslinieka vadībā. Veicināt seniorus ilgtermiņā radoši nodarboties individuāli vai grupā. Apmācību mērķis ir iedrošināt apzināties savu radošo potenciālu un iedrošināt cilvēkus nodarboties ar mākslu.
Veidot diskusijas par stresa un izdegšanas sindroma mazināšanu, tā rašanās iemesliem un piedāvāt praktiskas nodarbības ar mākslas un krāsu terapijas elementiem stresa un izdegšanas sindroma mazināšanai. Mazināt trauksmi ko rada attālināta dzīve.
Projekts „Mākslas ABC senioriem”, kura ietvaros tika stiprināta garīgā (psihiskā) veselība un veselīgu paradumu veidošana: māksla un mākslas terapija – nodarbības, kuras ietver teorētiskas un praktiskas zināšanas, gan mākslas jomā, gan galvenokārt sevis izzināšanā. Nodarbības veicināja katra indivīda radošumu un aktivizēja emocionālos un atmiņu procesus, mazināja trauksmi, nomāktību, attīstīja relaksācijas iemaņas un stiprināja katra seniora potenciālu. Tās stiprināja atvērtības, prieka, pašaizsardzības, radošuma, siltuma u.c. personīgo potenciālu atzīšanu. Radīja izmaiņas domāšanas veidā, mazināja ilgstoši apspiestu emociju ietekmi uz ķermeni. Liela nozīme ir arī savstarpējam iedrošinājumam grupā un prieka emocijām, ko māksla izraisa.
Nodarbībās piedalījās 20 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki.
Kuldīgas senioru skola un Kuldīgas pensionāru apvienība “Rumbiņa” šogad, piesaistot līdzfinansējumu, īsteno vairākus projektus, lai senioru ikdienu padarītu aizraujošāku un vērtīgāku. Kuldīgas seniorā skolā – desmit dažādi projekti senioru veselības, dzīvesprieka un pilsoniskās piederības uzlabošanai. Projektā “Uzdrošinies, iesaisties”, ko finansē Aktīvo iedzīvotāju fonds, Kuldīgas seniora skolai tiks izveidota sava tīmekļa vietne, tiks organizēti apmācības cikli organizācijas vadībai un brīvprātīgajiem darbā ar senioriem.
Otro gadu ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu projektā “Pats savam saimes galdam” palīdzību saņem Kuldīgas senioru skola. Šogad atbalsts ir 33 dalībniekiem. Seniori ierodas saņemt sēklas, stādus, mēslojumus un dārza darbarīkus, lai uzsāktu darbošanos savos piemājas dārziņos.
Skolas vadītāja Ruta Orlava atzīst, ka šī iespēja senioriem un viņu ģimenēm ir kā ilgtermiņa nodrošinājums zemkopības darbu veikšanai un pārtikas sagādāšanai savam saimes galdam.
