Diskusiju vada Liene Valdmane- biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre 26.jūnijs 2025.
Šīs diskusijas mērķis bija apspriest un izglītot seniorus par viņu iespējām piedalīties mūžizglītībā un nezaudēt vēlmi izglītoties, aktīvi iesaistoties sabiedrības dzīvē. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā mūžizglītība var uzlabot senioru dzīves kvalitāti, kā arī kā viņi var dot ieguldījumu vietējā kopienā un sabiedrībā. Rezultātā paaugstināta izpratne par mūžizglītības nozīmi un pieejamām izglītības programmām senioriem. Izpratne par aktīvu iesaisti pilsoniskajos procesos un izglītības nozīmi. Lielāka senioru iesaiste sabiedrībā, veicinot viņu dalību vietējās kopienās un sabiedriskajā dzīvē. Palielināta sociālā aktivitāte un garīgā labklājība, uzlabojot senioru dzīves kvalitāti caur izglītību un sabiedrisko iesaisti. Izveidoti tīkli starp senioriem un organizācijām, kas piedāvā izglītības un līdzdalības iespējas, nodrošinot ilgtermiņa sadarbību.
Šīs tikšanās mērķis ir veicināt senioru izpratni un iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu. Diskusijas laikā tika aplūkotas aktuālas senioru problēmas, kā arī sniegta informācija par valsts un pašvaldības programmām, kas atbalsta seniorus. Tikšanās kalpo arī kā platforma, lai apspriestu, kā seniori var aktīvi iesaistīties sadarbībā ar pašvaldību un citām institūcijām. Rezultāts -Palielināta senioru izpratne par Labklājības ministrijas un pašvaldību programmām un resursiem, kas paredzēti viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aktīvāka senioru līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši sociālajā un veselības jomā. Uzlabota dzīves kvalitāte senioriem, veidojot ciešāku sadarbību ar pašvaldībām un efektīvāk izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus. Stiprināta senioru līdzdalības kultūra, veicinot viņu iesaisti pašvaldības darba grupās, padomēs un komisijās.
21., un 22. maijā 50 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki devās pieredzē pie Siguldas, Ķeipenes un Ikšķiles senioru skolām. Pieredzes brauciena galvenais mērķis ir iepazīties ar senioru skolām Ikšķilē, Ķeipenē un Siguldā, uzzināt par to darbības principiem, piedāvātajām izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā arī dalīties pieredzē par senioru iesaisti mūžizglītībā un pilsoniskajās aktivitātēs. Brauciens veicināja senioru savstarpēju apmaiņu ar idejām un pieredzi, kā arī ļāva izprast, kā dažādi reģioni veicina aktīvu novecošanu un senioru līdzdalību sabiedriskajā dzīvē demokrātijas procesos.
Rezultātā – Paaugstināta izpratne par mūžizglītības iespējām un to nozīmi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, pilsonisko līdzdalību citu novadu demokrātiskajos un pilsoniskajos procesos. Iedvesma jaunu iniciatīvu veidošanai vietējās kopienās, pārņemot labās prakses piemērus no Ikšķiles, Ķeipenes un Siguldas senioru skolām. Tīklošanās un pieredzes apmaiņa starp dažādu reģionu senioriem, veicina ilgtermiņa sadarbību un atbalstu. Stiprina senioru iesaisti sabiedriskajos procesos, palīdzot viņiem kļūt aktīvākiem savā kopienā un izmantot pieejamās mūžizglītības un sabiedriskās līdzdalības iespējas. Šis brauciens veicinās senioru aktīvu iesaisti mūžizglītības procesos un palielinās viņu izpratni par iespējām, kā turpināt mācīties un būt aktīviem sabiedrībā arī pēc pensionēšanās, kā arī veicinās izpratni par citu novadu senioru iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā.
Projekta mērķis: apgūt ukuleles spēli, veicinot senioru saskarsmi un kolektīvās muzicēšanas prasmi. Pilnveidot kolektīvās muzicēšanas prasmes , lai uzlabotu viņu sociālo iesaisti un mazinātu sociālo izolāciju, kā arī veicinātu garīgo un emocionālo labklājību, fizisko veselību un kultūras aktivitāšu daudzveidību sabiedrībā. Projekts sniedz iespēju paplašināt zināšanas mūzikas teorijā un vēsturē, organizējot nodarbības ne mazāk kā 20 senioriem. Tas ļauj iepazīt dažādu tautu mūziku un paplašināt savu muzikālo redzesloku. Tiek nodrošinātas regulāras nodarbības 2 reizes nedēļā 2 grupās ukuleles spēles apguvei.
Lai gan ukulele kā instruments tradicionāli nav saistīts ar Latvijas vai Kuldīgas muzikālo mantojumu, šis projekts var veiksmīgi integrēt ukuleles spēli vietējā kultūras dzīvē, radot jaunas un inovatīvas izpausmes formas. Kuldīgas novadā ir bagātīga tautas mūzikas un dziedāšanas tradīcija. Ukulele varētu tikt integrēta šajās tradīcijās, piemēram, pielāgojot latviešu tautasdziesmas ukulelei. Tas varētu sniegt jaunus un interesantus muzikālus aranžējumus, kas apvieno tradicionālo un mūsdienu skanējumu. Kuldīgā un tās apkārtnē regulāri tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, festivāli un amatiermākslas izrādes. Ukuleles spēle varētu tikt integrēta šajos pasākumos, veicinot mūzikas dažādību un jaunradi.
Kuldīgas novadā liela vērtība tiek piešķirta kopienas izjūtai un sadarbībai. Ukuleles spēles apmācības varētu veicināt kopienas saliedētību, jo kopīgas muzicēšanas aktivitātes stiprina sociālās saites un veicina sadarbību. Ukulele kā mūzikas instruments piedāvā plašas iespējas radošumam un jaunradei. Tā kā ukulele ir salīdzinoši viegli apgūstama, tā varētu kļūt par iedvesmas avotu vietējiem mūziķiem un amatieriem radīt jaunas dziesmas un mūzikas aranžējumus. Ukuleles integrācija vietējā kultūras dzīvē var palīdzēt saglabāt un attīstīt Kuldīgas novada kultūras mantojumu, kā arī veidot jaunas tradīcijas un stiprināt esošās. Izmantojot vienkāršas un viegli apgūstamas mācību metodes, kas pielāgotas senioru vajadzībām un spējām, ukuleles spēles projekts Kuldīgas novadā veicinātu kopienas sadarbību, radošumu un muzikālo izglītību, radot jaunu un vērtīgu pieredzi gan senioriem, gan visai sabiedrībai.
Šī darbnīca bija interaktīvs pasākums, kas apvieno tīklošanās prasmes un sadarbības veicināšanu starp NVO, kā arī vietējām kopienām. Pasākuma formāts “darbnīca-spēle”, kurā dalībnieki caur praktiskām un simulētām situācijām mācās, kā izveidot efektīvu sadarbību starp organizācijām, kā apvienot resursus un veidot kopīgas iniciatīvas. Galvenā uzmanība tiek veltīta tīklošanai, ko dalībnieki veic neformālā, spēles formātā, lai veicinātu ilgtermiņa sadarbību. Rezultāts – Ilgtermiņa sadarbības veidošanās starp dažādām NVO un kopienām. Dalībnieku tīklošanās prasmju uzlabošanās, veidojot efektīvākas partnerības. Kopīgas iniciatīvas izstrāde, kas palīdz risināt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Dalībnieku izpratnes paaugstināšana par sadarbības nozīmi un tīklošanās metodēm.
“Kā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībā.
Senioru sadarbība ar pašvaldību. Iedzīvotāju padomes.
Līdzdalība pašvaldību darba grupās un komisijās.
Atbildes uz senioru jautājumiem.
Pasākuma mērķis ir veicināt senioru aktīvāku līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībās, izglītojot par iespējām sadarboties ar pašvaldību, iedzīvotāju padomēm un piedalīties darba grupās un komisijās. Pasākums notiek neformālā atmosfērā – tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem , kas veicina atvērtu diskusiju un savstarpēju izpratni. Rezultātā – Paaugstināta senioru līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, darba grupās un komisijās. Labāka izpratne par pašvaldību darbības mehānismiem un iedzīvotāju padomju lomu. Uzlabota sadarbība starp senioriem un pašvaldību, ņemot vērā viņu vajadzības un ieteikumus. Ilgtermiņa dialoga izveide starp iedzīvotājiem un vietējiem politiķiem, veicinot pārredzamāku un iedzīvotāju interesēm atbilstošāku pašvaldību darbu.
Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161., notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā, paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.
Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu(University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.
U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.
Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.
Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.
Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.
KONTEKSTS:
Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.
Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.
Inese Voika – pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, pasniedzēja un politiķe
26.02.2025.
Izpratnes palielināšana par pilsoniskās līdzdalības nozīmi- diskusijas laikā dalībnieki guva izpratni par to, kā viņu līdzdalība ikdienas sabiedriskajos un politiskajos procesos var ietekmēt demokrātijas nākotni. Tika apspriesti reāli piemēri par sabiedrības ietekmi uz politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu. Dalībnieki tika informēti par demokrātijas mehānismiem, līdzdalības nozīmi un savām iespējām iesaistīties politiskajos procesos, tādējādi mazinot atsvešinātību no politiskās sistēmas. Dalībnieki tika labāk sagatavoti aktīvai iesaistei demokrātiskajos procesos, kas veicina augstāku pilsonisko aktivitāti un līdzdalību vietējā un valsts līmenī. Dalībnieki saprata, ka katras personas līdzdalībai ir nozīme demokrātijas stiprināšanā. Uzlabojas senioru saliedētība un spēja strādāt kopā, lai veidotu iekļaujošu un ilgtspējīgu demokrātiju, kas ņem vērā visu iedzīvotāju intereses. Dalībnieki izprot, kā viņu iesaistīšanās var palīdzēt uzlabot valsts pārvaldes caurspīdību un efektivitāti, mazinot korupciju un nepārskatāmus lēmumus. Rezultātā – Palielinājās izpratne par pilsoniskās līdzdalības nozīmi demokrātijas stiprināšanā. Uzlabojas prasmes efektīvai līdzdalībai sabiedriskajos un politiskajos procesos. Augusi motivācijas aktīvai pilsoniskai iesaistei un līdzdalībai vēlēšanās. Veidojas ciešāka sadarbība starp dažādām grupām.
Notikusi pirmā izglītojošā lekcija – diskusija “Pilsoniskās līdzdalības prasmes un attieksme”.
Kurā seniori diskutēja kā pilsoniskās aktivitātes var tikt saprastas kā darbības, kas tiek īstenotas ar mērķi radīt izmaiņas sabiedrībā, tostarp, attīstot prasmes, zināšanas un motivāciju, kas nepieciešama, lai panāktu kādas vēlamās izmaiņas. Iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, cilvēkam ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību vai kaitniecību. Diskutēja- pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme.
Sākts realizēt SIF finansiāli atbalstīts projekts„ Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” Mērķis- veicināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, jomās, kas svarīgas senioriem, demokrātisko procesu stiprināšana, ieskaitot pilsonisko līdzdalību, veicināt sociālo iekļaušanu, pieejamas izglītības nodrošināšanu.
Problēmas, nepieciešama sadarbības veicināšana starp NVO un iedzīvotājiem. Pilsoniskā aktivitāte un līdzdalība– zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis pilsoniskajās aktivitātēs un politikas veidošanas procesos.
NVO sadarbības veicināšana, attīstot ilgtspējīgu sadarbības modeli starp vairākām NVO un vietējām iedzīvotāju grupām, kur var dalīties ar resursiem, idejām un pieredzi. Sagaidāmie rezultāti -sadarbības modeļa stiprināšana starp NVO , kas paredz efektīvākus un sabiedrības vajadzībām atbilstošus risinājumus.
Kopienas diskusiju organizēšana– diskusijas, kur iedzīvotāji, NVO un pašvaldību pārstāvji apspriež vietējās problēmas un meklē risinājumus kopīgi sadarbojoties. Mērķis- veicināt dialogu starp vietējām kopienām, NVO un valsts institūcijām, lai kopīgi risinātu problēmas. Sagaidāmie rezultāti – uzlabota komunikācija starp sabiedrības grupām, kas noved pie efektīvākas problēmu risināšanas.
Plānotās aktivitātes- vietējo kopienu aktivizēšanas pasākumi – pieredzes apmaiņa, senioru diskusijas, darbnīcas un kopīgas iniciatīvas ar biedrībām “Ikšķiles Senioru skola”, “Ķeipenes Senioru skola”, Kurzemes NVO. Mērķis- veicināt senioru iniciatīvu attīstību un sadarbību , radot iespējas kopienas problēmu identificēšanai un risināšanai. Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.
Plānotās aktivitātes: Tikšanās un sarunu organizēšana ar politikas veidotājiem– mērķtiecīgas sarunas ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem, lai apspriestu sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Mērķis- panākt aktīvu dialogu starp valsts institūcijām un senioriem, veicinot lēmumu pieņemšanu, kas atbilst sabiedrības interesēm. sagaidāmie rezultāti – kvalitatīvi ierosinājumi valdībai, kas ņem vērā senioru viedokli, kā arī augstāks uzticības līmenis valsts institūcijām. Diskusijas ar senioriem par konkrētām politikas iniciatīvām (piemēram, senioru iespējas mūžizglītībai,vai izglītības reformām). Mērķis – veicināt senioru līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot, ka politikas izstrādē tiek ņemtas vērā dažādas sabiedrības grupas. Sagaidāmie rezultāti -senioru plašāka iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, lielāka lēmumu caurspīdība un atbilstība sabiedrības interesēm. Aktīva līdzdalība pašvaldību darba grupās un komisijās, kas risina konkrētas problēmas. Mērķis- piedalīties politikas veidošanā un sniegt argumentētus viedokļus par senioriem svarīgiem jautājumiem. Sagaidāmie rezultāti- ietekme uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas balstīta uz sabiedrības grupu vajadzībām.
Pilsoniskās izglītībasmērķis ir veicināt pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanos. Seniori izprot demokrātiju un tās vērtības- atbildību, taisnīgumu, cilvēktiesības. Tāpat ikviens ir savas zemes patriots, izjūt piederību valstij, valodai. Katram ir kaut kāda izpratne, kā darbojas pašvaldība un valsts, bet nepietiekama ir iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā līdzdalība un sociālā atbildība.
Senioru līdzdalībai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā palīdz izvērtēt un savlaicīgi panākt, ka izstrādātie risinājumi ir mērķa grupai piemēroti, saprotami un efektīvi. Senioriem vajadzētu paust savu viedokli par attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktu projektiem to izstrādes sākotnējā stadijā, kā arī pārējos posmos, kad tiek risināti sabiedrībai aktuāli jautājumi. Savu viedokli var sniegt ikviens , kuru skar vai interesē risināmais jautājums. Katram sabiedrības pārstāvim ir tiesības saņemt atgriezenisko saikni par savu priekšlikumu. Senioriem iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību un kaitniecību. Pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme. Tieši šī katra indivīda iesaiste un aktivitāte ir lielākā problēma.
Seniori ir ļoti aktīvi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu balsotāji- senioru piedalās šajās velēšanās, taču vairāk nekā trīs reizes mazākaaktivitāte ir netradicionālās pilsoniskās aktivitātēs- dalībā nevalstiskās organizācijās un darba grupās, dažādās likumdošanas iniciatīvās, kolektīvo iesniegumu iesniegšanā vai interneta rīku izmantošanā.
Seniori tic, ka spēj ietekmēt sabiedriskos procesus, bet tiem pietrūkst motivācijas un prasmes iesaistīties reālās pilsoniskās aktivitātēs, jo vecuma dēļ nesaredz nākotnes perspektīvas un nevēlas iesaistīties pilsētas, tuvākās apkārtnes uzlabošanā. Tie seniori, kuri jūtas motivēti būt pilsoniski aktīvi, reālās aktivitātēs iesaistās maz.
Pilsoniskā līdzdalība senioru vidū nav prioritārs jautājums, jo viņus vairāk satrauc ikdienas sadzīviskie jautājumi (fiziskā un garīgā veselība, komunālie maksājumi, pieaugošās pārtikas cenas, pensijas u.c. jautājumi). Senioriem ir svarīgi iesaistīties un viņi arī daļēji iesaistās pašvaldības attīstībā, bet to ietekmē dažādi šķēršļi- gan komunikācijas iespējas ar pašvaldību, gan digitalizācijas laikmeta uzliktie standarti, gan arī personīgās motivācijas jautājumi. Liela daļa senioru uzskata, ka pašvaldībā nav pietiekami ievērotas senioru intereses vai tie nav pietiekami informēti par savu interešu ievērošanu – nav informācijas, kas liecina par senioru interešu ievērošanu. Seniori komunikācijā ar pašvaldību vēlētos izmantot klasiskās saziņas metodes-sazināties telefoniski Mazāks senioru skaits vēlas izmantot interneta platformas vai sociālos tīklos.
Kuldīgas pašvaldība un Kuldīgas Senioru skola sadarbojas jau 6 gadus, ir noslēgts sadarbības līgums. No pašvaldības sanemam atbalstu telpām-pasākumu organizēšanai, tāpat vairrākkārt pašvaldība nodrošinājusi autobusus ekskursijām uz Rīgas pili, Saeimu, pieredzes braucieniem. Katru gadu pašvaldība organizē tikšanos ar senioriem un atbildot uz iepriekš iesniegtiem jautājumiem. Šajās tikšanās reizēs piedalās domes speciālisti, arī iestāžu vadītāji, kuri sniedz atbildes uz neskaidrībām, problēmām. Tāpat 1x gadā tiek organizēta ekskursija , iepazīstinot ar jaunumiem pilsētā un tās apkārtnē. Pašvaldībā darbojas Senioru padome. Bet visa līdzšinējā sadarbība maz veicina senioru iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā, problēmu risināšanā. Līdz šim pašvaldībai izteiktie priekšlikumi par vides pieejamību ir ņemti vērā un situācija ir uzlabojusies. Kuldīgas Senioru skola atsaucās pašvaldības aicinājumam un piedalījās atratēģijas izstrādē konkursasm “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”
Tāpat Kuldīgas senioru skolai ir sadarbība ar Kurzemes NVO, Kuldīgas Demokrātijas kopienu un Europa Direct. Pārsvarā tā ir pasākumu, nodarbību apmeklēšana. Mazāk aktīva iesaiste un līdzdarbošanās, sava viedokļa paušana, lai ko mainītu kopienā.
Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.
