Programmas “Pats savam SAIMES GALDAM” informatīvi izglītojošs pasākums Dobelē
12. jūlijā, Latvijas Dārzkopības institūtā, Dobelē, notika programmas “Pats savam saimes galdam” dalībnieku lielākā sapulcēšanās kopš programmas dibināšanas 2017. gadā. Tajā organizāciju pārstāvji dalījās ar atziņām par šī gada izaicinājumiem un sasniegumiem, zinātnieku un selekcionāru vadībā smēlās zināšanās par dārzeņkopību un augļu koku audzēšanu. Šogad Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam SAIMES GALDAM” iesaistījās 30 Latvijas bezpeļņas organizācijas, aptverot 903 mājsaimniecības un tajās – teju 3`450 personas. Tiek īstenoti 9 projekti Kurzemē, 9 – Vidzemē, 5 – Zemgalē, 6 – Latgalē un 1 – Fonda “Ziedot.lv” projekts aptver visu Latviju. Kuldīgas novadā programmā iesaistījušās un saņēmušas fonda atbalstu 5 biedrības – biedrība “Kuldīgas Senioru skola”, Kuldīgas pensionāru apvienība “Rumbiņa”, Kuldīgas invalīdu biedrība, ģimeņu biedrība “Dzirkstelīte”, biedrība “Ventas krasti”.
Sekmīgi realizēts AIF finansiāli atbalstīts kapacitātes projekts ”Uzdrošinies, iesaisties”
2021. gada jūnijā biedrība “Kuldīgas Senioru skola” ieguva Aktīvo iedzīvotāju fonda finansējumu savas organizācijas kapacitātes stiprināšanai. Mērķis bija stiprināt organizācijas ilgtspēju un kapacitāti, dažādojot finanšu avotus , uzlabojot biedrības vadības kompetences, izveidojot mūsdienīgu mājas lapu www.kuldigassenioruskola.lv saziņas un informācijas nodrošināšanai un apritei.
1. Biedrībai 2021. gadā apritēja 2 gadi . Secinājām, ka biedrības turpmākajai attīstībai, kapacitātes veicināšanai nepieciešams nodrošināt, dažādot stabilus ienākumu avotus, mazinot atkarību no projektu finansējuma. Nepieciešama jaunu prasmju un zināšanu apguve biedrības biedriem, aktīvistiem un brīvprātīgajiem darbā ar senioriem. Nepieciešama papildus informācijas kanālu ieviešana un aprites nodrošināšana. Šīs darbības veicina biedrības ilgtspēju un lietderību. Piedaloties mācībās ( 33 seniori) senioru secinājumi – iemesli, kāpēc man bija vērts piedalīties mācībās :
Finanšu pārvaldība- uzzināju kā veiksmīgi plānot biedrības finanses, iegūt līdzekļus projektiem un darbībai, veikt budžeta plānošanu.
Ieguvu prasmes resursu optimizēšanai un labākai to izmantošana, pratīšu identificēt resursu vajadzības, veikt izvērtējumu, kā efektīvāk izmantot resursus.
Ieguvu zināšanas, kas ietver sadarbību un komunikāciju ar citiem biedrības locekļiem un interesentiem. Apguvu prasmes veiksmīgai komunikācijai, kas veicinās labu sadarbību un attiecības iekšēji un ārēji. Ceru, ka spēšu īstenot savus mērķus un veikt darbības efektīvi.
Kas ir un kā veikt administratīvās funkcijas, piemēram, dokumentu sagatavošanu, datu apstrādi, sarakstes uzturēšanu un iekšējās sistēmas organizēšanu (administratīvā kapacitāte)
Kā veidot efektīvas komunikācijas kanālus un attiecības ar tās locekļiem, partneriem, interesentiem un sabiedrību kopumā (komunikācijas un sadarbības kapacitāte). Veidi kā nodot informāciju, dalīties idejās, veidot sadarbības tīklus.
Domāju, ka spēšu plānot, organizēt un vadīt savas darbības efektīvi ,veidot darba grupas, sadalīt atbildības, veikt novērtējumus.
Kā atrast kompetentus un motivētus cilvēkus darbības veikšanai, veidot motivācijas un atbalsta sistēmas, kā arī veicināt sadarbību un komandas darbu.
Prast izmantot tehnoloģiju un informācijas sistēmas, kas atbilst darbības vajadzībām. Tas ietver datu pārvaldību, informācijas apmaiņu, tiešsaistes komunikācijas rīkus utt. Esam ieguvuši LAD finansējumu projektam “Senioru digitālā mobilitāte”. Uzsāktas mācības.
Domāju, ka spēšu komunicēt ar savu mērķauditoriju, veidot labas attiecības un veicināt savas darbības redzamību un ietekmi sabiedrībā.
Pratīšu veidot sabiedrisko attiecību materiālus, piemēram, preses relīzes, informatīvus materiālus . Šie materiāli palīdzēs nodrošināt labu informācijas plūsmu un izplatīšanu. Jaunu biedru iesaistīšanā organizācijā.
Attiecības ar medijiem. Veiksmīgu preses relīžu izstrāde un izplatīšana, regulāru kontaktu uzturēšanu ar laikrakstu “Kurzemnieks”, informatīvo laikrakstu “Kuldīgas vēstis”.
Mācības bija nepieciešamas komandas kompetences paaugstināšanai. Lai veiksmīgi organizētu darbu – dažāda veida aktivitātes, apmierinātu dažādu interešu grupu vajadzības. Biedrība pratusi sekmīgi piesaistīt ziedotāju līdzekļus aktivitāšu veikšanai. Beidzot aktīvās darba gaitas biedrībā iesaistās jauni biedri.
2. Lai aktuāla informācija sasniegtu ikvienu pensionēto sabiedrības locekli, lai seniori saņemtu regulāru informāciju, iepazītu senioru skolas darbības un virzienus, izveidota mūsdienīga biedrības mājas lapa www.kuldigassenioruskola.lv un Facebook konts.
Biedrības mājas lapas ieguvumi un priekšrocības. Šeit ir daži no tiem ko atzīst seniori:
Iegūstu detalizētu informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un aktivitātēm: Tā ietver veselības aprūpi, izglītības programmas, sporta pasākumus utt. Šī informācija palīdz man uzzināt par iespējām, kas ir pieejamas manām interesēm un vajadzībām.
Regulāri lasu notikumu kalendāru, kas sniedz informāciju par plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm – lekcijām, semināriem, izbraukumiem, koncertiem, mācībām un citām sociālām un kultūras aktivitātēm, kuros ir iespēja piedalīties. Kalendārs palīdz man plānot savu laiku un piedalīties interesantos pasākumos.
Gribētu, lai būtu mājas lapā resursi un noderīga informācija par veselību, labklājību un citiem man svarīgiem jautājumiem. Tas var ietvert padomus par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, medikamentu lietošanu, fiziskām aktivitātēm un citiem veselības aprūpes aspektiem. Tas varētu man palīdzēt uzlabot un uzturēt labu veselību un labklājību.
Biedrības mājas lapa piedāvā saziņas kanālus, e-pasta adresi, telefona numuru , kas ļauj man viegli sazināties ar biedrību un uzdot jautājumus vai iegūt papildinformāciju. Tas veicina atvērtu un efektīvu komunikāciju starp senioriem.
Facebook ļauj man ātri sazināties, draugiem un radiniekiem, kas man ir svarīgs sociālās saziņas aspekts. Dalos ar dzīves notikumiem, bildēm, video un ziņām un uzzinu par citiem svarīgiem notikumiem.
Facebook nodrošina man iespēju iegūt jaunas idejas, iedvesmu un sajusties saistītam ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.
Tas nodrošina man iespēju iegūt jaunus draugus, un dalīties ar kopīgām interesēm.
Facebook piedāvā man daudz ziņu portālu, žurnālu un organizāciju lapu, kas sniedz aktuālas ziņas un informāciju par dažādiem tematiem. Varu izvēlēties un sekot sev interesējošajiem avotiem, būt informētam par pasaules notikumiem, veselību, kultūru, sportu un citām jomām.
Palielināta informācijas aprites kapacitāte. Regulāri mājas lapā tiek ievietota publikācija par aktuālām tēmām. Mājas lapu regulāri sāk apmeklēt arvien vairāk seniori un ne tikai, bet arī citi iedzīvotāji, kuru intereses saistītas ar senioru dzīvi. Biedrībā palielinās aktīvo dalībnieku skaits.
Viena no vienkāršākajām iespējām, kā biedrībai vairot savu atpazīstamību, reklamēt savu darbību un paplašināt dalībnieku loku, ir sociālie mediji. Sociālie tīkli mūsdienās kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu lielākajai daļai sociāli un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tie ļauj ikdienā veidot veiksmīgu biedrības tēlu un ciešākas attiecības ar esošajiem un potenciālajiem dalībniekiem, stāstot tiem par saviem pakalpojumiem. Sociālie tīkli sniedz virkni priekšrocību: ātras, jaunas informācijas aprite, uzturēt tūlītēju atgriezenisko saiti, operatīvi nodot aktuālas ziņas, nekavējoties risināt problēmas. Izmantojot soc. vietnes, tiek izstrādāti pamanāmi vizuāli materiāli, kas uzrunā ieinteresētu mērķauditoriju. Saziņa soc. tīklos ļauj mazināt sociālo atstumtību senioru vidū, notiek socializācija , uzlabo dzīves kvalitāti pēc iespējas plašākam vecākā gada gājuma cilvēku lokam ( arī tiem, kuri dažādu slimību dēļ nespēj iziet no mājām).
Priekšrocība ātras , jaunas informācijas saņemšanai. Palielinās mērķauditorija ( senioru skaits), kuri saņem informāciju par biedrības darbību. Iesaistās jauni biedri senioru skolas darbībā, mainās viņu attieksme pret savu dzīves veidu, veselību. Arvien vairāk senioru dod priekšroku mobilajām viedierīcēm. Vairāku mēnešu garumā senioriem ir iespēja mācīties, apgūt – “Viedtālruņu iespējas un lietošana”
Vismaz par 10 procentpunktiem ir palielinājies ar projektiem nesaistītu ieņēmumu ( ziedotāji) īpatsvars.
Prieks par uzlabojumiem biedrības darbībā. Ar savu pieredzi dalāmies ar kolēģiem citos novados un pilsētās.
Ruta Orlova
Kuldīgas Senioru skola
Pievienotajos attēlos redzama mājas lapas apmeklējumu statistika.
22. aprīlī 36 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki atjaunoja, sagatavoja paaugstinātās klūgu pinumu dobes garšaugu un ārstniecības augu dārzā, kurā saimniekojam jau trešo gadu. Sakopām teritoriju ap Māras dīķi un Leona Paegles ielas parku. Gadījās arī interesanti atradumi- bērnu ratiņi, mašīnas riepas, kurus labprāt atdotu īpašniekiem!
Domājot par mūsu, Latvijas, senioriem kā aktīvu bibliotēku lietotāju grupu, šobrīd izstrādāju maģistra darbu “Publiskā bibliotēka – vieta, kur izglītoties un socializēties senioriem”. Pētījuma rezultātā paredzēts apkopot Latvijas bibliotēku pieredzes stāstus, senioru viedokli par pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī ieteikumus darbā ar senioriem.
Cerot uz atsaucību,Endija Tarvāne
Lūgums piedalīties pētījuma aptaujā, ar mērķi noskaidrot Latvijas publisko bibliotēku pakalpojumu aktualitāti, senioru intereses un viedokli par tiem. Atbildes ir anonīmas un tiks izmantotas apkopotā veidā.
KULDĪGAS BIZNESA INKUBĀTORS- VESELĪBA UN LABBŪTĪBA 09.03.2023.
9.martā Kuldīgas Senioru skola piedalījās sarunu un diskusiju pasākumā “Biznesa anatomija”. Pasākuma tēma – rūpes par citu cilvēku labbūtību. Par savu uzņēmējdarbību stāstīja Inga Pāvula, kura rīko nometnes, mācot dalībniekiem atbrīvoties no ikdienas un ļauties būt sev pašam.
Inese Upe izstrādājusi apzinātu kustību un auguma terapijas metodiku, ar kuru var iepazīties gan klātienes nodarbībās, gan somatika.lv.
Mārīte Rozevska darbojas meditācijas telpā MaRa. Savukārt Elīna Gaile klātesošos iepazīstināja ar savu ceļu no pedagoģijas līdz skaistumkopšanas salonam “Viktorija.”
Diskusiju interesanti vadīja vecākais projektu vadītājs Rimants Safonovs. Visas uzņēmējas pauda domu, ka gandarījumu sniedz apziņa, ka palīdzējušas klientiem justies labāk, dzīvespriecīgāk un novērtēt sevi. Savukārt daudzik lausītāji nonāca pie secinājuma – kāpēc gan beidzot neieskatīties sevī, kaut arī liekas – viss taču ar mani ir kārtībā.
02.03.2023.Mākslas namā “Kā manas rokas var man palīdzēt ? “ . Nodarbību vadīja dr. Ilze Ābele
Ziema aiziet un ziema atgriežas ar sniegu un kupenām . Līst lietus , pārvēršot putrā sniegu un noklājot uz ietvēm ledus paklājus .
Mēs sargādami sevi izejam ārā tikai pašas lielākās nepieciešamības gadījumos.
Sēžam pie telefoniem, datoriem, televizoriem, bet locītavas ierūsē, kļūst stīvas un sāk īdēt, vaidēt, sāpēt.
Ko darīt ? Katra sīkuma dēļ pie ārsta neskriesi… un ārsts ir tikai ugunsdzēsējs, kas nodzēš uguni. Kur atrast padomus, zināšanas, kādus žurnālus vai grāmatas lasīt. Tur viss ir tik plaši un nesaprotami un garlaicīgi…
Ir lieliski būt Senioru skolas dalībniekam, kur par mums domā un piedāvā dažādas iespējas iegūt zināšanas dažādos veidos un dažādās formās.
Un tā 2.03. 12.00 Mākslas nama 3 stāvā noklausījāmies homeopātes, daksteres Ilzes Ābeles lekciju, praktisku nodarbību „KĀ MANAS ROKAS VAR MAN PALĪDZĒT „
Ar stāstu un praktiski tiek aptverts viss ķermenis ar kaitēm un vainām. Katram ir iespēja atrast savas ķermeņa daļas vajadzīgo punktu, kas liek justies slikti, sāp, apgrūtina un to masējot, glaudot, uzspiežot palīdzēt atbrīvoties un risināt bez zālēm.
ZINĀŠANAS IEGŪTAS !
UZ PRIEKŠU DZĪVĒ !!! pielietojot iegūtās zināšanas un palīdzot sev .
Apgūstam viedtālruņu izmantošanas iespējas. Lektori: Artis Gustovskis, Toms Girvaitis – Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs
Vairāk kā 30 Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki papildina prasmes darbībās ar savu viedtālruni. Kā veidot kalendāru, kopēt datus, lietot Googl iespējas, WhatsApp grupas un fotogrāfēšana, attēlu apstrādes iespējas telefonā. Darbojamies divās grupās – ar priekšszināšanām un ne tik labām. svarīgi, ka seniori iegūst atbildes uz individuāliem jautājumiem un uzlabo savas zināšanas par viedtālruņu lietošanas daudzveidīgām iespējām.
Mācāmies veidot fotogrāfijas kompozīcijuRakurss no augšas
Saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu, neformālās izglītības ceļā. Atpazīstamības veicināšana un sabiedrības izglītošana. Veidot Kurzemes nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.
Projekta aktivitātes –
Projekts paredzēja senioru izglītošanu, lai veicinātu senioru iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā bērniem un mazbērniem, piedaloties lekcijās, meistarklasēs. Projektā piedalījās vairāk kā 100 seniori, kuri savas zināšanas nodod un nodos bērniem un mazbērniem, rādot pozitīvu piemēru ikdienā.
Lekcijas – izglītojošas nodarbības Kuldīgas novada senioriem. Tikšanās ar sabiedrībā redzamiem cilvēkiem kas notika Kuldīgas mākslas namā , Jauniešu mājā, KTTT un Alsungā no 1.augusta līdz 30 septembrim 2022.g.
Janīna Kursīte – Pakule – personība – saeimas deputāte, valodniece, folkloriste, publiciste, Latvijas Universitātes profesore, pasniedzēja interesantā sarunā rosināja seniorus aizdomāties par mūsu Latvijas garīgajām bagātībām – valodu, tās dažādajām izloksnēm, senajām mūsu senču rakstu zīmēm, to pielietojumu mūsdienās. Seniori ieguva interesantu informāciju par mūsu jūras “dārgakmeni” – dzintaru, seno Kurzemes koka arhitektūru un pat atsevišķu klausītāju uzvārdu izcelsmi. Seniori, saprata, cik ražens ir mūsu kultūras mantojums, ka varam lepoties ar mūsu valodas dažādajām izloksnēm, ja cienām un ievērojam mūsu latviskās tradīcijas.
Ingus Barovskis – Dr. philol. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Zinātniskās intereses: tradicionālā un mūsdienu mitoloģija, pasaku pētniecība, mītiskie priekšstati un to izpausmes kultūrā. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma nodaļas mākslas eksperts, lekcijā “Kurzeme un tās mitoloģija” iepazīstināja ar Kurzemei raksturīgiem mītiskiem priekšstatiem, seniori guva ieskatu Kuršu mītu elementos, kas saglabājušies atsevišķos fenomenos. Iepazinās ar jēdzienu “mitoloģija” iepazinās ar Kurzemei raksturīgajiem mītiskajiem tēliem un to reprezentāciju folkloras tekstos, arī kulta vietās un lietās. Iepazinās ar jaunākajos laikos radītajiem un veidotajiem mītiem un mītiskajiem tēliem. Sakarības – tad un tagad.
Inga Sīle-Ph.D.docētāja Rīgas Stradiņa universitāte, Zāļu formu tehnoloģijas katedra , lekcijā “Ārstniecības augi senāk un tagad ” seniori uzzināja, kas ir etnobotānika. Uzzināja par ārstniecības augu latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktisko lietošanu, par ārstniecības augiem folklorā. Kā pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē auga ķīmisko sastāvu . Ar ko slimoja un kā ārstējās latvieši pirms 100 gadiem? Ārstniecības augu lietošanu mūsdienās un pagātnē. Uzzināja par ārstniecības augiem latviešu ticējumos.
Ausma Spalviņa – tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, audēja un puzuru darinātāja , lekcijā – meistardarbnīcā “Puzuri – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība”, seniori uzzināja , ka tradīcija par puzuru veidošanu nav aizmirsta , tā pakāpeniski pilnveidojas gan formās , gan materiālu pielietojumā. Saprata, ka tā jāsaglabā, jānodod tālāk nākamajām paaudzēm. Seniori apguva dažādus gatavošanas paņēmienus, formas. Uzzināja to simbolisko nozīmi.
Laila Puķīte – mājturības un vizuālās mākslas skolotāja. Kulinārā mantojuma saimniece, mājražotāja , lekcijā – meistardarbnīcā “Viss par un ap skalndrausi” iepazīstināja seniorus ar sklandrauša tapšanas vēsturi, tā formām. Praktiski izveidoja un izcepa Kurzemes sklandraušu ‘Suitu smeķī”. Sklandrauši iekļauti pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. Vispopulārākais ir kurzemnieku sklandrausis Notika izcepto sklandraušui degustācija (+kafija) un sarunas par un ap skalndrausi. Nodarbība notika Etniskās kultūras centrs “Suiti’
Laila Puķīte lekcijā –meistardarbnīcā ‘Zīmes, rotājumi, tautastērpi” seniori uzzināja zīmju, rotājumu nozīmi tautas tērpos. Praktiski ieguva iemaņas tautas tērpa jostas aušanā. Iepazīta Alsunga (pārgājiens pa zīmīgākajām vietā). Tradicionālais tautastērps nav tikai noteikta veida svētku drānas. Tas sevī ietver gadsimtu gaitā uzkrāto un nemitīgi papildināto tautas skaistuma izjūtu, ornamenta izveides un krāsu salikumu māku, amatniecības prasmes. Tajā uzkrātas daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas. Tā izzināšana un iepazīšana ļauj saglabāt un nodrošināt pārmantojamību šīm prasmēm un tradīcijām, veidojot tērpu, ar kuru mūsdienās var izteikt savu kultūras identitāti. Nodarbība notika Etniskās kultūras centrs “Suiti’
Aivars Varņeckis – KTTT ēdināšanas nodaļas skolotājs, šefpavārs, Siera kluba valdes loceklis, viesu nama Ēmužas īpašnieks, lekcijā – meistardarbnīcā “Nacionālā virtuve Latvijā” seiori uzzināja par nacionālās virtuves veidošanās vēsturi. Latvijai raksturīga virtuve, ko nosaka Ziemeļaustrumeiropas klimats. Vēsturiski tā veidojusies zemnieku vidē, izmantojot pārtikā vietējo augu un dzīvnieku valsts produktus un cilvēku zināšanas un prasmes izejvielu ieguvē, audzēšanā un ēdienu gatavošanā Seniori ieguva praktiskas iemaņas seno gaļas ēdienu – pildīts kuņģis – gatavošanā. Notika degustācija ( uzkodas , kafija). Nodarbība notika KTTT ( Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ) telpās.
Rezultātā seniori mācēs saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ir nodrošināta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, popularizēšana, iedzīvināšana, praktizēšana un tālāknodošana bērniem, mazbērniem, neformālās izglītības ceļā. Notikusi senioru un sabiedrības izglītošana. Sekmēta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.
Lauku atbalsta dienests ir apstiprinājis un piešķīris finansējumu “Kuldīgas Senioru skolas” projektam “Senioru digitālā mobilitāte”.
Projekta mērķis ir uzlabot datorprasmes senioriem, lai palīdzētu veicināt komunikāciju kā arī, lai palielinātu motivāciju un līdzdalību aktīvākai sociālajai dzīvei, lai veicinātu personisko izaugsmi, lai veicinātu pašapziņu un radošumu, lai izveidotu jaunus kontaktus, lai seniori aktīvi pielietotu iegūtās zināšanas savā dzīvē arī pēc projekta beigām. Mācību programma sastādīta ņemot vērā aptaujas “Kuldīgas novada senioru digitālo prasmju izvērtējums” rezultātus. Projekta rezultātā tiks uzlabotas senioru datorprasmes, kas nepieciešamas viņu ikdienas dzīves aktivitātēs, sazinoties ar draugiem un radiniekiem internetā (skype), veicot maksājumus internetbankā, sarunājot tikšanos ar ārstiem, rezervējot biļetes internetā utt. Tajā pašā laikā seniori kļūs vairāk motivētāki un par sevi pārliecinātāki, pielietojot iegūtās prasmes ikdienas dzīvē. Veicinās daudzveidīgu senioru sociālo un ikdienas dzīvi, piedāvājot jaunu pieredzi un iespējas. Tiks veicināta sabiedrības izpratne par veiksmīgu aktīvo novecošanos un socializēšanos senioru vidū.
Mācību programma:
Nr.
Tēmas
Stundas
1.
Tēma. Datorprasmju pilnveidošana sabiedrības līdzdalībai Win10 iespēju apskats, lai mācētu sazināties ar pašvaldību Darba virsmas personalizēšana IT platformām Uzdevumu rindas modificēšanas prasmes Internetā atrastās informācijas saglabāšanas varianti.
4
2.
Tēma. Lietotne WhatsApp WhatsApp – ātrs un vienkāršs komunicēšanas veidsInterešu grupas izveidošana, grupas administrēšana, jaunu dalībnieku pievienošana grupai, dalībnieku dzēšanaZiņu, attēlu un video sūtīšana.
4
3.
Tēma. Fotogrāfija kā sabiedrisko notikumu fiksēšanas rīks Fotogrāfiju izmantošana sabiedriskos pasākumos, personas piekrišanaIncidentu fiksēšana un nosūtīšana atbildīgajām pašvaldības iestādēm vai valsts institūcijāmFotografēšana ar viedajiem telefoniem, sinhronizēšanas iespējas.
4
4.
Tēma. Fotogrāfiju uzņemšana un izmantošana sociālajām aktivitātēm Uzņemto fotogrāfiju apstrādes variantiPilsonisko aktivitāšu fotogrāfiju albumu izveidošana un dalīšanāsFotogrāfiju saglabāšana, arhivēšana, kopiju veidošana.
8
5.
Tēma. Straumēšanas iespēju izmantošana sociālo aktivitāšu ideju publiskošanā un popularizēšanā Iespēja translēt sociālās aktivitātes tiešraidi no notikuma vietas, lai palielinātu iesaisti un izteiktu savu viedokli Skatītāju aktivitātes iespēja tiešraides laikā – būt čatā un sarakstīties ar straumētāju, diskusijas veidošanāsStraumēšana kā kopības sajūtas šeit un tagad radīšanas rīks.e-radio, e-TV
6
6.
Tēma. Kas ir digitālais aģents un kā to izmantot sava viedokļa paušanā Mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas komunikācijas procesāČatbotu attīstības vēsture, virtuālo aģentu nozīme klientu apkalpošanāDigitālo aģentu plašā izplatība dažādu nozaru klientu apkalpošanā.E-pakalpojumi mana.latvija.lv
6
7.
Tēma. Digitālie rīki un lietotnes – iespējas privātpersonām komunicēt ar valsts pašvaldības iestādēm eParaksts un eParaksts viedtālrunī – drošs e-identitātes apliecinošs rīksKā pārbaudīt un parakstīt elektroniskus dokumentus, kā saņemt pakalpojumu. Kā komunicēt ar eParaksts komandas virtuālo asistentu, atbildes saņemšana Video saziņas lietotnes(google meet, zoom) izmantošanas iespējas
4
8.
Tēma. Digitālā drošība IT ierīču aizsardzība, paroles, kodiPikšķerēšana jeb datu izmānīšana Informētība par digitālo higiēnu
