Veicināt izpratni par kvalitatīva miega nozīmi mentālās veselības, atmiņas un ikdienas pašsajūtas uzturēšanā, kā arī palīdzēt senioriem apgūt vienkāršus un drošus paradumus labākam miegam un laikus pamanīt, kad miega grūtību dēļ jāvēršas pie ārsta.
Labs miegs palīdz mums justies možākiem, mierīgākiem un labāk tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Miega laikā organisms atjaunojas, bet smadzenes apstrādā dienas laikā piedzīvoto. Tāpēc kvalitatīvs miegs ir svarīgs ne tikai fiziskajai veselībai, bet arī garastāvoklim, atmiņai un spējai koncentrēties. Ar gadiem miega paradumi var mainīties: var kļūt grūtāk iemigt, naktī biežāk nākties pamosties vai no rīta celties agrāk. Tas ne vienmēr nozīmē, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā. Tomēr ilgstošas miega grūtības var ietekmēt pašsajūtu un pastiprināt aizkaitināmību, satraukumu vai nomāktību.
Kas var palīdzēt labāk gulēt? Ievērojiet regulāru režīmu. Centieties iet gulēt un celties aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Iekārtojiet mierīgu vakaru. Pirms gulētiešanas izvēlieties nomierinošas nodarbes, piemēram, lasīšanu vai mierīgu mūziku. Dienā esiet kustībā. Pastaigas un vieglas fiziskās aktivitātes var veicināt labāku miegu. Ja iespējams, dienas laikā pavadiet laiku arī ārā. Pievērsiet uzmanību vakara ieradumiem. Vēlu vakarā ierobežojiet kafiju, stipru tēju, alkoholu un smagas maltītes. Sakārtojiet guļamistabu. Vēlams, lai tā būtu klusa, pietiekami tumša un ērti vēsa. Ja dienā guļat, izvēlieties īsu atpūtu. Ilga vai vēla diendusa dažiem cilvēkiem var apgrūtināt iemigšanu vakarā.
Miega zāles vai uztura bagātinātājus nevajadzētu sākt lietot patstāvīgi — īpaši tad, ja lietojat citas zāles. Par piemērotāko rīcību pārrunājiet ar ārstu vai farmaceitu. Ja miega traucējumi ilgst vairākas nedēļas, būtiski ietekmē ikdienu vai tos pavada ilgstošs nomākts garastāvoklis, stiprs satraukums, sāpes vai elpošanas grūtības miegā, konsultējieties ar ģimenes ārstu. Miega problēmas ir vērts pārrunāt — bieži vien tām iespējams atrast risinājumu. Rūpes par miegu ir rūpes par sevi. Pat nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var palīdzēt justies mierīgāk un dzīvot možāk.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mācības vada Edgars Cirša, kuram ir praktiska pieredze dārzkopībā, agronomijā, stādu audzēšanā; labas zināšanas par dārzeņu, augļu koku, ogulāju un dekoratīvo augu stādāmo materiālu; zināšanas par šķirņu īpašībām un piemērotību dažādiem audzēšanas apstākļiem; praktiska pieredze stādu kvalitātes izvērtēšanā; zināšanas par biežākajām augu slimībām un kaitēkļiem; prasme senioriem saprotami izskaidrot praktiskus izvēles kritērijus; labas komunikācijas un pieaugušo izglītības prasmes.
Mācības paredzētas senioriem ar dažādu dārzkopības pieredzi. Tika izmantota dalībnieku praktiskā pieredze un ikdienas situācijas, ar kurām seniori sastopas, iegādājoties un audzējot augus savos mazdārziņos. Mācības sniedza senioriem praktiskas zināšanas par kvalitatīva un veselīga stādāmā materiāla izvēli mazdārziņam. Dalībnieki apguva, kā izvērtēt stādu, sēklu, sīpolu un citu stādāmo materiālu kvalitāti, kā atpazīt veselīgu un dzīvotspējīgu augu un izvairīties no slimību vai kaitēkļu bojāta materiāla. Tika aplūkoti svarīgākie šķirņu izvēles kritēriji, ņemot vērā audzēšanas vietu, augsnes un klimata apstākļus, dārza lielumu, seniora iespējas dārzu kopt, kā arī vēlamo ražas laiku, kvalitāti un izmantošanas veidu. Dalībnieki iepazinās ar dažādu šķirņu praktisko pielietojumu un mācījās izvēlēties tādas šķirnes, kas ir piemērotas tieši viņu mazdārziņam. Seniori guva praktiskas zināšanas un prasmes kvalitatīva, veselīga un konkrētajiem audzēšanas apstākļiem piemērota stādāmā materiāla izvēlē, gūta izpratne par šķirņu izvēles nozīmi veiksmīgai un ilgtspējīgai mazdārziņa apsaimniekošanai.
Lektors izmantoja – interaktīva lekcija; vizuālo materiālu demonstrēšana; praktiska stādu un stādāmā materiāla apskate; salīdzinošā metode – “vesels stāds / nekvalitatīvs stāds”; darbs pāros vai nelielās grupās; situāciju analīze; diskusija un pieredzes apmaiņa; jautājumu un atbilžu metode; praktiskais uzdevums “Izvēlies labāko stādu savam mazdārziņam”
Šīs aktivitātes ir cieši saistītas arī ar senioru iesaisti Borisa un Ināras Teterevu fonda projekta aktivitātēs, kur praktiskas zināšanas par mazdārziņu kopšanu, ražas izaudzēšanu un teritorijas labiekārtošanu palīdz senioriem būt aktīviem un patstāvīgiem. Tādējādi temats atbilst senioru vajadzībām pēc fiziskām aktivitātēm dabā, praktisku prasmju pilnveides, emocionālās labsajūtas, sociālās saskarsmes, piederības sajūtas un iespējas būt aktīviem savas dzīves vides veidotājiem. Tas vienlaikus veicina veselīgu un aktīvu novecošanu, stiprina kopienas sadarbību un sekmē Kuldīgas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Ziemassvētku dekoru radošā darbnīca senioru mentālās veselības un labbūtības veicināšanai
Nodarbības mērķis Veicināt senioru mentālo veselību un emocionālo labbūtību, iesaistoties radošā darbībā, attīstot pašizpausmi, mazinot ikdienas spriedzi un stiprinot savstarpējo sadarbību, prieku un piederības sajūtu kopienai. Aktivitāte saprotama un vienlaikus parādīja saikni ar mentālo veselību, nepadarot nodarbību pārāk teorētisku. Praktiskā radošā darbnīca „Roku darbs sirdsmieram un priekam” – Ziemassvētku dekoru gatavošana, veicinot senioru emocionālo labsajūtu, radošo pašizpausmi, savstarpējo sadarbību un piederības sajūtu kopienai. Roku darbs sirdsmieram un priekam. Radošums, kopā būšana un gatavošanās Ziemassvētkiem – arī ceļš uz labāku pašsajūtu! Kuldīgas Senioru skolā notikusī radošā darbnīca „Roku darbs sirdsmieram un priekam”, kurā seniori, darbojoties ar savām rokām, gatavoja Ziemassvētku dekorus un radīs svētku noskaņu. Radoša darbošanās nav tikai skaistu lietu veidošana – tā ir arī iespēja atpūsties no ikdienas rūpēm, ļauties iztēlei, izpaust savas emocijas un gūt gandarījumu par paveikto. Darbs ar dažādiem materiāliem rosināja iztēli, trenēja uzmanību un sīko motoriku, savukārt kopīga darbošanās sniedza prieku, veicināja sarunas un stiprināja savstarpējo saikni. Īpaši svarīgi ir tas, ka katrs varēja darboties savā tempā, dalīties idejās, mācīties cits no cita un izbaudīt kopā būšanas prieku. Arī neliels pašu rokām radīts dekors var kļūt par sirsnīgu apliecinājumu tam, ka radošums un dzīvesprieks nav atkarīgs no vecuma. Radīta svētku noskaņa ar savām rokām, vairots prieks un stiprināta emocionālā labsajūta! Jo reizēm tieši vienkāršas lietas – radošs darbs, sirsnīga saruna un kopā pavadīts laiks – palīdz justies labāk.
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Kuldīgā aizvadīta diskusija par senioru mentālās veselības izaicinājumiem un iespējām, meklējot risinājumus, kas palīdzētu veidot iekļaujošāku, atbalstošāku un saliedētāku kopienu.
19.oktobrī Kuldīgas Mākslas namā biedrība “Kuldīgas Senioru skola” projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” noslēguma nodarbībā pulcēja seniorus, pašvaldības un veselības aprūpes jomas pārstāvjus, lai kopīgi pievērstos vienam no būtiskākajiem sabiedrības veselības jautājumiem – senioru mentālajai veselībai un iespējām saņemt nepieciešamo atbalstu. Pasākuma nosaukums – “Ceļā uz stiprāku kopienu: senioru mentālās veselības izaicinājumi un iespējas” – atspoguļoja tā galveno ideju: senioru labbūtība ir ne tikai katra cilvēka personiska atbildība, bet arī visas kopienas, pašvaldības un veselības aprūpes sistēmas kopīgs uzdevums.
No izpratnes līdz konkrētiem risinājumiem Pasākuma ievadā izskanēja pašvaldības, Senioru skolas un veselības aprūpes jomas pārstāvju uzrunas, uzsverot sadarbības, savstarpējas sapratnes un cieņpilnas attieksmes nozīmi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā. Ievadlekcijā ( RTU Zane Anna Litauniece – neirologs, Asst.Prof, PhD Kristīne Šneidere) tika aplūkotas senioru mentālās veselības tendences Latvijā un Eiropā, pievēršot uzmanību būtiskākajām problēmām, vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Mentālo veselību ietekmē ne tikai cilvēka fiziskais stāvoklis, bet arī vientulība, sociālā izolācija, tuvinieku zaudējums, finansiālā drošība, iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un pieejamais atbalsts. Senioriem ir svarīgi justies vajadzīgiem, uzklausītiem un pieņemtiem. Iespēja satikties, mācīties, dalīties pieredzē un būt aktīviem sabiedrības locekļiem palīdz uzturēt piederības sajūtu un stiprina emocionālo labklājību.
Dialogā dzimst labāki risinājumi Būtiska pasākuma daļa bija paneļdiskusija, kurā seniori, veselības aprūpes speciālisti un pašvaldības pārstāvji kopīgi pārrunāja galvenos izaicinājumus un iespējamos risinājumus senioru mentālās veselības atbalstam. Diskusijas centrā bija jautājums par to, kā nodrošināt, lai senioriem nepieciešamā palīdzība būtu savlaicīga, pieejama un saprotama. Svarīgi ir ne tikai runāt par problēmām, bet arī uzklausīt pašus seniorus, izprast viņu pieredzi un vajadzības un meklēt praktiskus risinājumus sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām. Šādas tikšanās veicina savstarpēju uzticēšanos un palīdz veidot izpratni, ka mentālās veselības jautājumi nav jāatstāj tikai speciālistu vai paša cilvēka ziņā. Atbalstoša vide, pieejami pakalpojumi, līdzcilvēku iesaiste un aktīva kopienas dzīve var būt nozīmīgs resurss senioru labbūtības stiprināšanā. Kopīgs redzējums stiprākai kopienai Pasākuma mērķis bija apkopot fokusgrupu un diskusiju rezultātus par senioru mentālās veselības atbalsta pieejamību, nodrošināt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp senioriem, nevalstiskajām organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem un pašvaldību, kā arī izvirzīt priekšlikumus turpmākai rīcībai. Svarīgs ieguvums ir kopīga izpratne par to, ka senioru mentālās veselības veicināšanai nepieciešama sadarbība un ilgtermiņa pieeja. Ne mazāk būtiski ir veicināt sabiedrības informētību, mazināt aizspriedumus un iedrošināt cilvēkus savlaicīgi meklēt palīdzību, ja tā nepieciešama. Šāda sadarbība var kļūt par pamatu jauniem kopīgiem projektiem un iniciatīvām, kas palīdzētu senioriem justies drošāk, saglabāt patstāvību un aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Kopiena sākas ar cilvēku Kuldīgas Senioru skola savā darbībā ikdienā apliecina, ka mācīšanās, kustība, radošums, savstarpējs atbalsts un iespēja būt kopā palīdz veidot aktīvu un saliedētu senioru kopienu. Mentālā veselība nav tikai problēmu risināšana brīdī, kad palīdzība jau nepieciešama. Tā ir arī ikdienas rūpe par cilvēka emocionālo labsajūtu, piederības sajūtu un iespējām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Stiprāka kopiena veidojas tad, kad cilvēki tiek uzklausīti, kad dažādas institūcijas sadarbojas un kad neviens savās grūtībās nepaliek viens. Paldies visiem pasākuma dalībniekiem un sadarbības partneriem par iesaisti, atklātību un ieguldījumu kopīgā darbā, lai veidotu sabiedrību, kurā senioru pieredze tiek novērtēta un viņu mentālajai veselībai tiek pievērsta pienācīga uzmanība.
Pasākums notika projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.
Oktobrī, atzīmējot Starptautisko Senioru dienu, Kuldīgas Senioru skolas dalībniekiem bija iespēja doties neparastā ceļojumā – “Apkārt pasaulei”. Ceļojumā, kuram nevajadzēja ne koferus, ne lidmašīnas biļetes. Pietika ar zinātkāri, atvērtību un vēlmi iepazīt pasauli caur cilvēku stāstiem. Šoreiz mūsu ceļojuma pietura bija Muzeja krātuve, kur Senioru skolas dalībnieki tikās ar Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās maģistra studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studentiem. Kuldīgas Adatu fabrika pēdējos gados kļuvusi par īpašu vietu, kur satiekas izglītība, māksla, radošums un dažādu valstu cilvēki. Jau ceturto gadu pēc kārtas šeit notiek starptautiskās studijas, un studenti Kuldīgā ne tikai mācās, bet arī dzīvo un iepazīst mūsu pilsētu un Latviju. Programmu īsteno Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar Lapzemes Universitāti, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Rīgas Juridisko augstskolu. Tādēļ Kuldīga uz laiku kļūst par vietu, kur vienuviet satiekas cilvēki ar atšķirīgu pieredzi, kultūru un pasaules redzējumu.
No Kuldīgas – uz Honkongu, Indiju, Gvatemalu, Rumāniju un Ganu Senioru skolas dalībniekiem bija īpaša iespēja iepazīt Honkongu, Indiju, Gvatemalu, Rumāniju un Ganu nevis no grāmatām vai ceļojumu aprakstiem, bet caur pašu šo valstu jauniešu stāstiem. Studenti stāstīja par savu dzimteni, tās vēsturi, tradīcijām, ikdienu un cilvēkiem. Katrs stāsts bija kā neliels logs uz citu pasauli. Honkonga ir vieta, kur senās ķīniešu tradīcijas sastopas ar mūsdienīgu, dinamisku pilsētvidi. Tās kultūrā nozīmīga vieta ir ģimenei, cieņai pret vecākajiem un tradicionālajiem svētkiem. Īpaši nozīmīgi ir ķīniešu Jaunais gads, laternu festivāls un kopīga maltīte ģimenes lokā. Ēdienu kultūra Honkongā ir ļoti daudzveidīga – viena no pazīstamākajām tradīcijām ir kopīga dim sum baudīšana.
Indija pārsteidz ar savu milzīgo kultūru, valodu, reliģiju un tradīciju daudzveidību. Tā ir sena civilizācija, kuras vēsturi veidojušas daudzas tautas un kultūras. Studentu stāstos varēja sajust Indijas krāšņumu – svētku tradīcijas, krāsainos tērpus, ģimenes nozīmi un bagātīgo ēdienu kultūru. Viens no pazīstamākajiem svētkiem ir gaismas festivāls Diwali, kad tiek iedegtas lampiņas un ģimenes pulcējas kopā. Gvatemala ir valsts Centrālamerikā ar bagātu maiju kultūras mantojumu. Daudzās tradīcijās joprojām jūtama seno maiju tautu ietekme. Īpaši krāšņi ir tradicionālie tekstilizstrādājumi un tautastērpi ar dažādu reģionu raksturīgajiem rakstiem un krāsām. Gvatemalas virtuvē nozīmīgu vietu ieņem kukurūza, pupiņas, rīsi un dažādi dārzeņi. Rumānija savukārt atrodas Eiropas kultūras telpā, taču arī tai ir ļoti savdabīgas un senas tradīcijas. Valsts vēsturē savijušās dažādu tautu un kultūru ietekmes. Rumānijā joprojām dzīvas tautasdziesmu, deju un amatniecības tradīcijas. Ģimenes kopā sanākšana pie svētku galda ir būtiska ikdienas un svētku dzīves sastāvdaļa.
Savukārt Gana Rietumāfrikā iepazīstināja ar pavisam citādu kultūras pasauli. Ganai ir bagāta vēsture, kurā nozīmīga vieta bijusi dažādām Āfrikas tautām un karaļvalstīm. Tradicionālajā kultūrā liela nozīme ir mūzikai, dejai, kopienai un mutvārdu stāstniecībai. Ganas virtuvē plaši izmanto kukurūzu, manioku, jamsu, rīsus un dažādas garšvielas.
Kad kultūra satiekas pie viena galda Īpaši interesanta sarunas daļa bija par ēšanas tradīcijām. Izrādījās, ka, lai arī valstis ir ļoti atšķirīgas, cilvēkus visā pasaulē vieno kas ļoti pazīstams – ēdiens kā veids, kā būt kopā. Citās valstīs atšķiras garšvielas, produkti, ēdienu gatavošanas veidi un galda tradīcijas, taču ģimene, viesmīlība un kopīga maltīte daudzviet pasaulē ir ļoti nozīmīga. Seniori ar interesi klausījās, uzdeva jautājumus un salīdzināja dzirdēto ar mūsu pašu Latvijas tradīcijām. Tā radās saruna, kurā nebija tikai “mēs” un “viņi” – bija cilvēki, kuri viens otram atklāja savas zemes.
No paaudzes paaudzē – un no valsts uz valsti Šī tikšanās bija īpaša arī tādēļ, ka tajā satikās divas paaudzes. Senioriem bija iespēja iepazīt pasauli, kuru jaunie studenti pazīst no savas pieredzes, savukārt studenti varēja sastapt cilvēkus ar bagātu dzīves pieredzi un zināšanām par Latviju.
Šādas tikšanās atgādina, ka mācīties var jebkurā vecumā un ka pasauli iespējams iepazīt arī tepat – Kuldīgā. “Apkārt pasaulei” nebija tikai stāsti par tālām zemēm. Tas bija ceļojums uz sapratni, sarunu un draudzību, kurā katrs dalībnieks varēja paņemt līdzi kaut ko jaunu – kādu faktu, tradīciju, garšu, jautājumu vai vienkārši vēlmi kādreiz šo valsti iepazīt pašam. Un varbūt pats svarīgākais – šis ceļojums vēlreiz apliecināja, ka pasaule kļūst tuvāka tad, kad cilvēki satiekas un sarunājas. Kuldīgas Senioru skola saka lielu paldies Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem par atvērtību, sirsnību un iespēju kopā doties šajā aizraujošajā ceļojumā “Apkārt pasaulei”!
Kad kļavas pamazām sāk vilkt rudens tērpus, Latvijas Senioru Kopienu Apvienības delegācijas sastāvā no 2026. gada 21. līdz 25. septembrim iepazinās ar Zviedrijas pieredzi un risinājumiem senioru ikdienas izaicinājumu pārvarēšanā.
Iepazīstoties ar Stokholmas Senioru universitāti, pārsteidza tās dalībnieku skaits — vairāk nekā 1000 aktīvu senioru, kas sanāca Kīnas teātrī uz lekciju par šūpļa dziesmām. Sofi Starko pastāstīja, ka Stokholmas Senioru universitāte ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas piedāvā izglītību un sabiedriskās aktivitātes cilvēkiem no 67 gadu vecuma. Senioriem tiek radītas iespējas intelektuāli attīstīties un iesaistīties sociālās aktivitātēs, tādējādi pilnveidojot zināšanas vai piedaloties tematiskās dienas pastaigās un ekskursijās. Universitāti var apmeklēt jebkurš seniors neatkarīgi no iepriekšējās izglītības.
Dalība nav bezmaksas — administratore Margarita Kvarenbu informēja, ka gada maksa ir 150 eiro, papildus tiek segtas dažādas lekciju un aktivitāšu izmaksas. Šī jau 30 gadus darbojošā organizācija piesaista ap 1000 jaunu dalībnieku katru gadu, kopējais biedru skaits pārsniedz 10 300. Vizītes laikā bija lieliska iespēja mācīties no zviedru pieredzes, kā arī meklēt jaunas idejas, lai Latvijas senioriem ikdienu padarītu ērtāku, drošāku, pieejamāku un jēgpilnāku. Nenoliedzami, kvalitatīva dzīve jebkurā vecumā ir vērtība. Vizītes ietvaros (21.–26. septembris) viesojāmies Latvijas Republikas vēstniecībā Zviedrijā, kur tikāmies ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Normenu Penki un 2. sekretāri konsulārajos jautājumos Andu Kalvenieci, kura ir arī kontaktpersona diasporas projektu iesniegšanai un realizācijai. Paldies viņiem par sirsnīgo uzņemšanu un saturīgi lietišķo diskusiju.
Tika organizēta tikšanās ar latviešu seniorēm, kara laika bēgļu bērniem, kuru stāsti par dzīvi svešumā aizkustināja. Daudzu gadu garumā viņām ir izdevies saglabāt saikni ar Latviju. Viņu biedrība dibināta 2012. gadā un tajā ir 140 biedri. Bija prieks dzirdēt, cik labi šīs sirmās kundzes un kungi vēl runā latviski — valoda, kas dzimusi ģimenēs un izdzīvojusi svešumā, joprojām saista viņus ar Latviju. Viņu bērni un mazbērni dzīvo citā laikā un vidē, tāpēc valodas prasme un vēlme runāt latviski pakāpeniski mazinās, taču daļa mazbērnu apmeklē svētdienas latviešu skolu. Šī tikšanās atgādināja, ka piederība Latvijai nav tikai dzīvesvieta vai pase, bet gan valoda, cilvēki, atmiņas un vēlme satikties ar tautiešiem. Reizēm pietiek ar vienkāršu plātsmaizi un tasi kafijas, lai sajustu — Latvija ir tepat, arī Stokholmā.
Apmeklējām arī Solentūnas senioru sociālās dienas centru, lai iepazītos ar senioru ikdienas iespējām — plašas, labi iekārtotas telpas dažādām aktivitātēm: vingrošanai, gleznošanai, aušanai, kokapstrādei u.c. Nodarbības vada brīvprātīgie seniori un tās ir bezmaksas. Par kafiju, kosmetologa vai masāžas pakalpojumiem jāmaksā atsevišķi. Centru vada pašvaldības darbiniece.
Centra apmeklējumā piedalījās arī Ieva Graufelde, kura Zviedrijā vada “Andreja Eglīša Latviešu nacionālo fondu”. Fonds dibināts 1947. gada decembrī, sākotnēji tā uzdevums bija informēt pasauli par okupēto Latviju un aizstāvēt Latvijas neatkarības un latviešu tautas intereses. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas fonda darbība vērsta uz praktisku palīdzību, īpaši rūpējoties par bērniem un jauniešiem ar materiāliem ierobežojumiem. Vizītes noslēgumā apmeklējām arī Stokholmas ievērojamākās vietas.
Jaunu mācību gadu sāk Kuldīgas Senioru skola, aicinot seniorus turpināt mācīties, apgūt jaunas prasmes, rūpēties par veselību, darboties radoši un būt kopā. 2026./2027. mācību gads skolai būs īpaši daudzveidīgs – līdztekus plašam nodarbību piedāvājumam Senioru skola īstenos vairākus projektus un turpinās attīstīt starptautisko sadarbību.
SIF projekta ekskursija 31.08.2026. uz Ventspili – Pieredzes apmaiņa un Ventspils novada sakrālās pērles.
Zlēku evanģēliski luteriskā baznīca. Baznīca, kas celta 1645.gadā sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli.
Ventspils Pārventas bibliotēkā tikšanās un pieredzes apmaiņa ar Ventspils pensionāru biedrību “Liedags”.
Popes muižas komplekss. Popes muiža ir otra lielākā muiža Kurzemē, kurai piederējušas 8 pusmuižas, kā arī 3 piekrastes zvejnieku ciemi. Kopš 16.gs. Popes muiža piederēja Bēru dzimtai. Popes muižas aleja ir vienīgā Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem, kas iekļauts Eiropas kultūras mantojumā.
Ugāles Evaņģēliskā luterāņu baznīca. Tikšanās ar ērģelbūvētāju J.Kalniņu. Ugāles Evaņģēliski luteriskās baznīca slavena ar Latvijā vecākajām ērģelēm (1697–1701).
Publikācija tapusi projekta “Drošumspēja un cieņa caur sadarbību” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
