Autors: Kuldīgas Senioru skola

Notikusi pirmā izglītojošā lekcija – diskusija “Pilsoniskās līdzdalības prasmes un attieksme”.

Kurā seniori diskutēja kā pilsoniskās aktivitātes var tikt saprastas kā darbības, kas tiek īstenotas ar mērķi radīt izmaiņas sabiedrībā, tostarp, attīstot prasmes, zināšanas un motivāciju, kas nepieciešama, lai panāktu kādas vēlamās izmaiņas. Iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, cilvēkam ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību vai kaitniecību. Diskutēja- pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai  un viedoklim ir nozīme.

Sākts realizēt SIF finansiāli atbalstīts projekts„ Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā” Mērķis- veicināt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, jomās, kas svarīgas senioriem, demokrātisko procesu stiprināšana, ieskaitot pilsonisko līdzdalību, veicināt sociālo iekļaušanu, pieejamas izglītības nodrošināšanu.

Problēmas, nepieciešama sadarbības veicināšana starp NVO un iedzīvotājiem. Pilsoniskā aktivitāte un līdzdalība– zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis pilsoniskajās aktivitātēs un politikas veidošanas procesos.

NVO sadarbības veicināšana, attīstot ilgtspējīgu sadarbības modeli starp vairākām NVO un vietējām iedzīvotāju grupām, kur var dalīties ar resursiem, idejām un pieredzi. Sagaidāmie rezultāti -sadarbības modeļa stiprināšana starp NVO , kas paredz efektīvākus un sabiedrības vajadzībām atbilstošus risinājumus.

Kopienas diskusiju organizēšana– diskusijas, kur iedzīvotāji, NVO un pašvaldību pārstāvji apspriež vietējās problēmas un meklē risinājumus kopīgi sadarbojoties. Mērķis- veicināt dialogu starp vietējām kopienām, NVO un valsts institūcijām, lai kopīgi risinātu problēmas. Sagaidāmie rezultāti – uzlabota komunikācija starp sabiedrības grupām, kas noved pie efektīvākas problēmu risināšanas.

Plānotās aktivitātes- vietējo kopienu aktivizēšanas pasākumi – pieredzes apmaiņa, senioru diskusijas, darbnīcas un kopīgas iniciatīvas ar biedrībām “Ikšķiles Senioru skola”, “Ķeipenes Senioru skola”, Kurzemes NVO. Mērķis- veicināt senioru iniciatīvu attīstību un sadarbību , radot iespējas kopienas problēmu identificēšanai un risināšanai. Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.

Plānotās aktivitātes: Tikšanās un sarunu organizēšana ar politikas veidotājiem– mērķtiecīgas sarunas ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem, lai apspriestu sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Mērķis- panākt aktīvu dialogu starp valsts institūcijām un senioriem, veicinot lēmumu pieņemšanu, kas atbilst sabiedrības interesēm. sagaidāmie rezultāti – kvalitatīvi ierosinājumi valdībai, kas ņem vērā senioru viedokli, kā arī augstāks uzticības līmenis valsts institūcijām. Diskusijas ar senioriem par konkrētām politikas iniciatīvām (piemēram, senioru iespējas mūžizglītībai,vai izglītības reformām). Mērķis – veicināt senioru līdzdalību lēmumu pieņemšanā, nodrošinot, ka politikas izstrādē tiek ņemtas vērā dažādas sabiedrības grupas. Sagaidāmie rezultāti -senioru plašāka iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, lielāka lēmumu caurspīdība un atbilstība sabiedrības interesēm. Aktīva līdzdalība pašvaldību darba grupās un komisijās, kas risina konkrētas problēmas. Mērķis- piedalīties politikas veidošanā un sniegt argumentētus viedokļus par senioriem svarīgiem jautājumiem. Sagaidāmie rezultāti- ietekme uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas balstīta uz sabiedrības grupu vajadzībām.

Pilsoniskās izglītībasmērķis ir veicināt pilsonisko zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanos. Seniori izprot demokrātiju un tās vērtības- atbildību, taisnīgumu, cilvēktiesības. Tāpat ikviens ir savas zemes patriots, izjūt piederību valstij, valodai. Katram ir kaut kāda izpratne, kā darbojas pašvaldība un valsts, bet nepietiekama ir iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā līdzdalība un sociālā atbildība.

Senioru līdzdalībai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā palīdz izvērtēt un savlaicīgi panākt, ka izstrādātie risinājumi ir mērķa grupai piemēroti, saprotami un efektīvi. Senioriem vajadzētu paust savu viedokli par attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktu projektiem to izstrādes sākotnējā stadijā, kā arī pārējos posmos, kad tiek risināti sabiedrībai aktuāli jautājumi. Savu viedokli var sniegt ikviens , kuru skar vai interesē risināmais jautājums. Katram sabiedrības pārstāvim ir tiesības saņemt atgriezenisko saikni par savu priekšlikumu. Senioriem iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību un kaitniecību. Pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme. Tieši šī  katra indivīda iesaiste un aktivitāte ir lielākā problēma.

Seniori ir ļoti aktīvi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu balsotāji- senioru piedalās šajās velēšanās, taču vairāk nekā trīs reizes mazākaaktivitāte ir netradicionālās pilsoniskās aktivitātēs- dalībā nevalstiskās organizācijās un darba grupās, dažādās likumdošanas iniciatīvās, kolektīvo iesniegumu iesniegšanā vai interneta rīku izmantošanā.

Seniori tic, ka spēj ietekmēt sabiedriskos procesus, bet tiem pietrūkst motivācijas un prasmes iesaistīties reālās pilsoniskās aktivitātēs, jo vecuma dēļ nesaredz nākotnes perspektīvas un nevēlas iesaistīties pilsētas, tuvākās apkārtnes uzlabošanā. Tie seniori, kuri jūtas motivēti būt pilsoniski aktīvi, reālās aktivitātēs iesaistās maz.

Pilsoniskā līdzdalība senioru vidū nav prioritārs jautājums, jo viņus vairāk satrauc ikdienas sadzīviskie jautājumi (fiziskā un garīgā veselība, komunālie maksājumi, pieaugošās pārtikas cenas, pensijas u.c. jautājumi). Senioriem ir svarīgi iesaistīties  un viņi arī daļēji iesaistās pašvaldības attīstībā, bet to ietekmē dažādi šķēršļi- gan komunikācijas iespējas ar pašvaldību, gan digitalizācijas laikmeta uzliktie standarti, gan arī personīgās motivācijas jautājumi. Liela daļa senioru uzskata, ka pašvaldībā nav pietiekami ievērotas senioru intereses vai tie nav pietiekami informēti par savu interešu ievērošanu – nav informācijas, kas liecina par senioru interešu ievērošanu. Seniori komunikācijā ar pašvaldību vēlētos izmantot klasiskās saziņas metodes-sazināties telefoniski Mazāks senioru skaits vēlas izmantot interneta platformas vai sociālos tīklos.

Kuldīgas pašvaldība un Kuldīgas Senioru skola sadarbojas jau 6 gadus, ir noslēgts sadarbības līgums. No pašvaldības sanemam atbalstu telpām-pasākumu organizēšanai, tāpat vairrākkārt pašvaldība nodrošinājusi autobusus ekskursijām uz Rīgas pili, Saeimu, pieredzes braucieniem. Katru gadu pašvaldība organizē tikšanos ar senioriem un atbildot uz iepriekš iesniegtiem jautājumiem. Šajās tikšanās reizēs piedalās domes speciālisti, arī iestāžu vadītāji, kuri sniedz atbildes uz neskaidrībām, problēmām. Tāpat 1x gadā tiek organizēta ekskursija , iepazīstinot ar jaunumiem pilsētā un tās apkārtnē. Pašvaldībā darbojas Senioru padome. Bet visa līdzšinējā sadarbība maz veicina senioru iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā, problēmu risināšanā. Līdz šim pašvaldībai izteiktie priekšlikumi par vides pieejamību ir ņemti vērā un situācija ir uzlabojusies. Kuldīgas Senioru skola atsaucās pašvaldības aicinājumam un piedalījās atratēģijas izstrādē konkursasm “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”

Tāpat Kuldīgas senioru skolai ir sadarbība ar Kurzemes NVO, Kuldīgas Demokrātijas kopienu un Europa Direct. Pārsvarā tā ir pasākumu, nodarbību apmeklēšana. Mazāk aktīva iesaiste un līdzdarbošanās, sava viedokļa paušana, lai ko mainītu kopienā.

Sagaidāmie rezultāti- palielināta senioru līdzdalība NVO darbībā un sabiedriskajās aktivitātēs, uzlabota senioru dzīves kvalitāte un savstarpējā sadarbība.

Ruta Orlova, 26467724

Igaunijas pieredzes izpēte

Astoņu Latvijas senioru organizāciju pārstāvji Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides projekta ietvaros 2024.gada oktobrī devās pieredzes izpētē uz Igauniju. Plānā bija apmeklēt Tartu un tuvējās apkārtnes senioru skolas/universitātes un iepazīt Tallinas pieredzi senioru izglītošanas un dzīves kvalitātes nodrošināšanas procesā, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitātes jeb U3A (University of the third age).

Lai pareizi izprastu U3A darbību, jāņem vērā, ka tas nav tikai par mūžizglītību senioru vecumā, bet ļoti būtiska ir šī procesa sociālā komponente – būt sabiedrībā un savu vienaudžu vidū, kā arī veselības saglabāšanas aspekts – ar prāta un atmiņas aktīvu vingrināšanu maksimāli attālinot ar novecošanu saistītu saslimšanu iespējamību. Tādējādi U3A ir par senioru dažādu mūsdienīgu iespēju attīstīšanu ilgākai dzīves kvalitātei.

Igaunijas senioru mūžizglītības centrā – Tartu universitāte

Savu Igaunijas vizīti sākam ar nevaldības organizācijas “Kodukotus” apmeklējumu Tartu, kur tiekamies ar vadītāju Malle Salk, kā arī esam pateicīgi par iespēju apskatīt biedrības telpas ap 350 m² platībā, iepazīties ar pakalpojumu veidiem, tostarp “vīriešu klubu”.

Noskaidrojam, ka šī organizācijai ir jau piektā mājvieta. “Kodukotus” apvieno 950 dalībniekus, no kuriem aptuveni trešdaļa ir vīriešu. Kāpēc viņu tik daudz? Jo izveidots pašiem savs klubiņš, kur kārtību un nodarbību veidus nosaka tieši viņi! Kopumā biedrībā šobrīd ir 26 dažādu nodarbību grupas: nozīmīgu vietu ieņem dažādi fizkultūras pulciņi, ir septiņu dažādu veidu fizioterapijas nodarbības. Reizi mēnesī notiek Tartu pilsētas deju vakari senioriem. Mācās valodas: angļu, vācu un zviedru. “Ceļotāju klubā” reizi mēnesī notiek ekskursijas – arī uz Latviju. Vienreiz mēnesī seniori apmeklē dažādus Igaunijas SPA. Interesanta no jauna ieviesta tradīcija ir labdarības vakariņas – tā attīstās. Ja runājam par digitālajām prasmēm, “Kodukotus” vadītāja apliecina, ka ar šo Igaunijā nav problēmas un vienīgais, kam jāseko līdzi – lai seniori laikus būtu informēti par jaunākajiem krāpniecības veidiem internetā un zinātu – kas mainījies. Visas nodarbības vada brīvprātīgie. Biedru nauda 15 euro gadā.

Nākošā pieredzes izpētes vieta ir Tartu universitāte, kurā par U3A tīkla igauņu variantu jeb Universitāti cienījama vecuma ļaudīm (Väärikate ülikooli) mūs izglīto tās vadītāja Viire Sepp. Viņa stāsta, ka no oktobra Igaunijā ir jau 17 senioru programmas un tās tiek realizētas 15 vietās Igaunijā. Katrā vietā savs vadītājs, dažviet ir krievvalodīgo senioru grupas – Tallinā tādā ir ap 400 cilvēku, Narvā – ap 200. Viire Sepp atzīst, ka U3A kustība iet plašumā, diemžēl finansiālais valsts atbalsts šobrīd nepieaug. Tāpēc katra U3A grupa piesaista atbalstītājus un ziedotājus. Tartu īpaši izceļ fakts, ka lielu atbalstu saņem no pašvaldības.

Mums šķiet izcili, ka Igaunijas U3A atbalsta valsts. Katrs U3A seniors tiek reģistrēts kā students Tartu universitātē vai tās filiālēs. No parastiem studentiem seniorus atšķir tikai fakts, ka viņiem nav jākārto eksāmeni un testi, bet, lai katra mācību gada noslēgumā saņemtu sertifikātu par kursa programmas pabeigšanu, ir jābūt vismaz 75% apmeklējumam. Visas programmas, kuru pasniegšanu caur Tartu universitāti apmaksā valsts, ir reģistrētas un ieraugāmas studiju programmu sarakstā ar atzīmi Age (vecums). Pieteikt savas programmas un pasniedzējus var arī NVO – pēc izvērtēšanas tās kļūst par šīs mūžizglītības sistēmas daļu un arī var saņemt valsts finansējumu.

Pavisam ir 186 šādas programmas: 140 pamata zinības, 32 valodu, 9 digitālo prasmju un 1 uzņēmējdarbības. Nereti ir izbraukuma lekcijas – lai sasniegtu tālākos laukus, bet tur paši studenti arī iegulda – lai samaksātu ceļu pasniedzējam. Šobrīd U3A Igaunijā ir 3500 senioru – studentu. Viire Sepp priecīga, ka kustība aug, bet atzīst, ka senioru studenti kļūst arvien jaunāki.

Ko tad seniori grib mācīties? Līdzīgi, kā redzējām citās pieredzes apmaiņās – vēsture, kultūra, vide un daba, medicīna un veselība, zinātnes sasniegumi, mentālā veselība, sabiedrība un politika, dažādi derīgi padomi ikdienas dzīvei.

Lai atvērtu jaunu U3A Tartu universitātes filiāli, ir rinda. Šobrīd ir jāizpildās diviem faktoriem, lai šādā rindā vispār varētu uzņemt – jābūt vismaz 50 interesentiem studentiem senioru vecumā un jābūt ar Tartu universitāti noslēgtai deklarācijai jeb vienošanās. Par filiāli var kļūt arī pašvaldība, bet biežāk interesi izrāda NVO. Pašlaik kā Tartu U3A filiāles pašvaldības strādā trīs vietās Igaunijā. Ja teritorija ir liela, tad pašvaldība organizē transportu, lai studentus nogādātu uz mācībām. Narvā ir mazliet atšķirīga situācija: tur U3A izvietojies zem valsts koledžas “jumta” – gan telpas, gan pasniedzēji, gan vadītāja. Apmeklējums te labs – 2023.gadā 83 cilvēki mācību gadu pabeidza ar sertifikātu, bet kaut vienu reizi nodarbības apmeklēja 377 seniori. 

Tartu universitāte pamatoti lepojas ar savu vēsturi, attīstību, studentiem un pasniedzējiem. Arī U3A izglītība pārsvarā centrējas ap universitāti, caur to U3A atbalsta Igaunijas valsts.

Tartu ir kultūras pilsēta, ne tik daudz biznesa

Pēcpusdienā apmeklējam Tartu Tautas Mākslas augstskolu, kas darbu uzsākusi 1987.gadā kā pašvaldības skola pieaugušajiem, bet 2001.gadā kļuva par nodibinājumu Tartu tautas augstskola, viens no dibinātājiem ir Tartu pašvaldība. Mācības notiek trīs dažādās ēkās dažādās vietās Tartu, pavisam ir 10 apmācību virzieni, ap 5-6 tūkstoši apmeklētāju gadā, mācībspēki 150-23- skolotāji. 2024.gadā apmācāmie bija vidēji 45 gadu vecumā, no kuriem jaunākajam dalībniekam bija 11 gadu, vecākajam 87. Mācību kursi reizēm vienlaikus ir piemēroti gan vecākiem, gan bērniem. Senioriem domātie kursi pārsvarā apkopoti zem nosaukuma “Sudraba gēns”, vēl ir klasiska tautskolu priekšmetu kopa zem nosaukuma “Kultūras gēns” un ilgstpējības un zaļas domāšanas kopa “Zaļais gēns”. Mācības te notiek septiņas dienas nedēļā. Visas apmācības ir maksas, turklāt – mūsu vērtējumā – padārgas.

Tautas augstskolas pārstāvis Aksel Lõbu mūs iepazīstina ar skolas ēku– visvairāk uzrunā izcili aprīkota skaņu ierakstu studija aptuveni 10 m² izmērā, ko reizēm iznomājot pat ļoti nopietnu podkāsta sarunu ierakstīšanai, un mākslas nodarbību klases ēkas pagrabstāvā ar multifunkcionālām iespējām visdažādākajās radošajās nodarbībās. Mākslas nodarbību virzieni esot kaligrāfija, grafika, interjera dizains, foto un video, glezniecība un zīmēšana, keramika, restaurācija. Tautskolā pasniedz arī valodu kursus (parasti 30 akadēmiskās stundas), pieprasītas ir veselīgās vingrošanas grupas (48 euro par nodarbību). Senioru grupas te parasti mācās dienas laikā. Atšķirība, ko ievēro pasniedzēji – ka dalībniekiem atšķiras uztveres ātrums. Seniori par nodarbībām maksā kā visi – ja cenu samazina, tad tikai atsevišķos gadījumos, bet nekad apmeklējums nav bezmaksas. 

Seniori tiekas arī mazajās Igaunijas lauku kopienās

Dienvidigaunijā apmeklējam Navi, kur U3A atrodas biedrības “Navi Külaselts” uzceltā kopienas mājā. Mūsu vizīte iekrīt tieši tai vienīgajā mēneša dienā, kad te pulcējas seniori uz kārtējo U3A nodarbību. Zāle ir pilna, pasniedzēja – bankas darbiniece, kura izglītos par digitālām prasmēm un mācīs atpazīt krāpniecību internetā – vēlāk viņa mums pastāstīs, ka tas ir viņas brīvprātīgais darbs, ko dara jau gadiem un viņai tas šķiet gan svarīgs, gan patīk.

Kopienas centra vadītāja Mai Timmi izrāda centru – uzzinām, ka otrajā mājas stāvā izvietojies Valdorfa sistēmas bērnudārzs, kuru apmeklē 8-10 vietējie mazuļi. Bērnudārzs izveidots, kad ciemā likvidēja skolu, kā personāls strādā vietējie. Darbojas četras dienas nedēļā un godpilni sadzīvo ar citām ciema aktivitātēm un senioru izglītošanos pirmajā ēkas stāvā. Navi cilvēki bieži lieto tādus īpašības vārdus, kā aizņemts un darbīgs, un patiešām, par garlaicību vai nodarbju trūkumu šeit neviens nesūdzas.

Savukārt Pilvā apmeklējam biedrību “3G Liit”, tās vadītāja Ene Lellep ar U3A te darbojas jau piekto gadu. Seniori satiekas Pilvas ģimnāzijas ēkā ar mērķi sniegt zināšanas par aktuālāko sabiedrībā, turpināt izglītoties. Te vienojušies, ka apmācībās nebūs politikas, un priekšvēlēšanu laikā uz tikšanos neaicina deputātu kandidātus. Pasniedzēji parasti atbrauc no Tartu universitātes un ir savas jomas speciālisti. Senioriem interesē dažādu likumu un normatīvu izprašana – tad aicina pašvaldības darbiniekus. Nodarbības te notiek 2-3 reizes mēnesī, trešdienās, un var piedalīties arī tādi apkārtnes seniori, kas nav pastāvīgie apmeklētāji. Vēl interesanti, ka visas senioru lekcijas translē vietējais radio, kā arī tās ieraksta. Dalībnieki maksā 2 euro par katru apmeklējuma reizi. Regulāri veic senioru anketēšanu – lai uzzinātu, cik apmierināti ar U3A darbību dalībnieki ir, kā arī plānotu – ko mācīsies turpmāk. Pierastās tēmas, ko seniori vēlas apgūt, ir veselība, psiholoģija, folklora, sabiedrības procesi.

Tallinas U3A pieredze

Tallinas programmas vadītāja Ene Teemäe mūs sagaida pirmspēdējā dienā ar izcilu prezentāciju par U3A sistēmu Igaunijā kopumā un Tallinas filiāles darbību. Te noskaidrojam, ka U3A, kas jau darbojas, finansējums tiek paredzēts un iekļauts ikgadējā Igaunijas budžetā un senioru organizācijām to saņemt ir viegli, kā arī jāveic tikai apmeklētāju reģistrēšanu – nekādas citas atskaites nav jāsniedz. Šāda sistēma Igaunijā darbojas no 2014.gada, bet likumiski tā nostiprināta mūžizglītības likumā. Tallinas filiāles darbu atbalsta arī pašvaldība, tomēr atbalsts nav tik dāsns, kā Tartu. Starp organizācijām, kas strādā senioru U3A tīklā, ir noslēgta vienošanās, kas vairāk līdzinās ētikas kodeksam.

Tomēr tas, cik reti nodarbības tiek organizētas, mūs pārsteidz – jo Igaunijā tā ir viena nodarbība mēnesī, kamēr Latvijas senioru skolas/universitātes strādā daudz biežāk, vidēji 4-5 reizes nedēļā. Tallinas U3A katra lekcija ir citā tēmā. Kopš 2017.gada ieviesta online reģistrācija – sākumā šādi reģistrējās aptuveni 10% senioru, bet šobrīd – jau lielākā daļa, un tikai 11% dalībnieku vēl nav savu e-pastu. Ene Teemäe to vērtē kā labu progresu. Interesants ir stāsts par norises vietu – pašlaik nodarbības notiek Mūzikas akadēmijas skaistajās telpās, kur pirms katras nodarbības notiek jauno mūziķu – studentu koncerts, kas par brīvu pieejams senioriem. Tāds savdabīgs radošais barteris – mūziķi slīpē prasmes uzstāties, seniori gūst prieku, klausoties mūziku, viss bez maksas!

Mācību programmas senioriem ieguvušas arī savu vizuālo identitāti, kas tām neļauj pazust kopējā plašajā universitātes programmu piedāvājumā. Arī stāsts par iespējām iesaistīties U3A Igaunijā tiek stāstīts, izmantojot šo vizuālo identitāti, un to atpazīst visā valstī, viegli pamanīt jebkurā vietā.

Tallinā senioru izglītošanā iesaistās arī Tallinas Tehniskā universitāte – te tiek lietots apzīmējums Trešās jaunības universitāte. Pirms Covid-19 pandēmijas te bija aptuveni 500 dalībnieku, diemžēl ap 100 no viņiem miruši tieši pandēmijas laikā. Tomēr arī te senioru – studentu kustība aug, un arī te atzīmē, ka daži turpina izglītošanos jau gadu desmitiem. Tehniskā universitāte lekcijas nodrošina biežāk – divas reizes mēnesī divas stundas, un aptuveni 4-5 reizes gadā publicē savu mācību piedāvājumu. Klausītāji te maksā dalības maksu 25 euro gadā. Notiek arī pārgājieni dabā, kas tiek organizēti lielam skaitam, ap 100 dalībniekiem.

Ko Latvijai pārņemt no Igaunijas U3A tīkla attīstīšanai?

Vadoties no labākajām U3A pieredzēm, aptaujājām pieredzes apmaiņas dalībniekus, uzdodot vienu jautājumu: ko Latvijai derētu pārņemt no Igaunijas U3A sistēmas ieviešanā?

Mūsu delegācija 12 cilvēku sastāvā atzina, ka visnoderīgākais būtu U3A sistēmas modelis un valsts finansēšanas ieviešana, kas nostiprināti likumdošanā un ir vienkārši funkcionējoši, neuzliekot pārmēru lielu slogu par atskaitīšanos.

Inguna Badune, biedrība “Baltā māja” (Līvāni), projekta eksperts:

“Igaunijas pieredze U3A tīklā pasākumu nodrošināšanā apliecināja, ka līdztekus NVO entuziasmam un no projektiem piesaistītajiem līdzekļiem ļoti būtisks ir valsts un pašvaldību pietiekošs, regulāri nodrošināts finansējums.”

Edgars Konstantinovičs, “Siguldas senioru skola”:

“Igaunijā ir labs U3A tīklojums, Tartu Universitāte – centrs. Latvijā jāpanāk Senioru likuma izstrādi un pieņemšanu, kur būtu nostiprināta līdzīga sistēma.”

Ruta Orlova, “Kuldīgas senioru skola”, projekta eksperts:

“Igaunijā ir izstrādātas programmas, kurās valsts un pašvaldības finansē U3A un citas senioru izglītības iniciatīvas. Latvijā vajadzētu veidot līdzīgi –  budžeta līdzekļu piešķiršanu senioru izglītības programmām.

Vērts apsvērt iespējas, kas var palīdzēt veidot ilgtspējīgu un pieejamu senioru izglītības sistēmu Latvijā, kas atbalstītu senioru aktīvu un kvalitatīvu dzīvi: izstrādāt valsts līmeņa stratēģiju, kas iekļauj senioru izglītību kā prioritāti. Šī stratēģija varētu būt saistīta ar mūžizglītības un sociālās iekļaušanas politikām. Veidot partnerības ar augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvus kursus un programmas.”

Projekta dalībnieki atzīmē, ka U3A attīstībā Latvijā jāiesaistās valstij, caur Labklājības un Izglītības ministrijām, bet vienlaikus tiek izteikta kritika. Atzīmēts, ka nedrīkst pazaudēt visu, ko NVO jau ir paveikušas šajā jomā. Ir jāsadarbojas ar augstskolām un izglītības iestādēm. Tomēr tiek pieļauts, ka to NVO, kas jau šobrīd strādā ar senioru izglītošanas un labklājības jautājumiem, apvienības jeb asociācijas izveide būtu atbildīgs un noderīgs šī brīža īstais risinājums.

Ilga Antuža, “Jelgavas Senioru universitāte”, projekta partnera pārstāve:

“Atbildīgā ministrija U3A jomā noteikti ir Labklājības ministrija.”

Sanita Bertmane, “Ikšķiles senioru skola”, projekta eksperte:

“Noteikti ir vērts pārrunāt ar lielākajām Latvijas augstskolām ideju par senioru programmām.”

Tatjana Azamatova, “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta eksperte:

“Mums ir jāpanāk, lai vismaz viena no lielākajām Latvijas augstskolām izveidotu īpašu studiju programmu pensijas vecuma cilvēkiem, un tas būs ieguvums visiem valsts iedzīvotājiem. Man patika arī tas, kā mazas organizācijas lauku pagastos (Viru un Pilva) uz līguma pamata sadarbojas ar vadošo universitāti valstī – Tartu universitāti.

Bet pagaidām, kamēr tās ir tikai vēlmes nākotnei, mums vajadzētu sākt ar Senioru skolu vai universitāšu tīkla un U3A asociācijas izveidi.”

Lilita Kalnāja, Latvijas senioru kopienu apvienība, projekta eksperte:

“Lietderīgi būtu pārņemt Tartu Universitātes pieredzi un senioru mūžizglītībai veidot licencētas programmas ar Latvijas akreditētu augstākās izglītības iestāžu palīdzību. Rodot kopēju saskares punktu ar Valsts augstskolām šādā jautājumā, mēs būtu spēruši soli tuvāk arī U3A tīkla izveidei.”

Inguna Badune, biedrība “Baltā māja”, projekta eksperte:

“Domāju, ka Latvijas ministriju un valsts iestāžu atbildīgie darbinieki jau sen un ļoti labi zina, kādas izglītības iespējas  tiek piedāvātas citās ES valstīs. Tas Latvijā bija jāievieš senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai jau pasen. Nu ir pienācis pēdējais brīdis tiešām uzsākt U3A ceļu mūsu valstī.”

Guntis Graudiņš – Pētersons, “Ķeipenes senioru skola”, projekta partnera pārstāvis:

“Pēc pieredzes apmaiņas vizītes Igaunijā esam šokēti pozitīvā nozīmē! Esam konstatējuši, ka Senioru mūžizglītību finansē valsts caur Tartu Universitāti. Senioriem mācības ir bezmaksas! Lai mācītos, senioriem nav jāraksta projekti! Esam pārliecinājušies, cik Igaunijā ir sakārtota sistēma, lai Senioru universitātes/skolas varētu pieteikties valsts finansējumam.  Līdz ar to Latvijai ir jāpārņem Igaunijas pieredze, kas balstīta uz Senioru mūžizglītību, ieviešot mūžizglītības likumā terminu “Senioru mūžizglītība, paredzot valsts finansējumu, iespējams, caur Latvijas Universitāti – bez maksas, bez eksāmeniem, testiem un  atskaitēm.”

Tiek uzsvērts arī pašvaldības nepārprotamais atbalsts un tā nepieciešamība un atzīmēts, ka vietumis Latvijā šādu atbalstu jau jūt.

“Pašvaldības atbalsts (telpas, pasniedzēji, transports) – mums viss šis jau ir. Būtu jāpanāk katrā pašvaldībā obligāti apmaksātu senioru lietu speciālistu un būtu ideāli – ja tas būtu gados jaunāks.” (I.Antuža)

Kā svarīgs moments tiek atzīmēta pozitīvas komunikācijas loma ar plašāku sabiedrību par U3A un to ieviešanas sistēmas iespējām.

“Veidot kampaņas(sociālā mārketinga kampaņas), lai palielinātu senioru interesi par mācībām un apmācībām, kā arī informēt sabiedrību par šādu programmu priekšrocībām.” (R.Orlova)

“Lielāku uzmanību jāveltī darbam ar medijiem (avīzes, žurnāli, radio, TV) – tas ļautu informēt un ietekmēt plašu auditoriju.” (E.Konstantinovičs)

“Tā ir senioriem piemērota reklāma un uzrunāšana-  gan pārbaudītas metodes, gan arvien modernāku veidu izmantošana.” (I.Badune)

Dalībnieki pamanījuši arī inovācijas, kas varētu noderēt Latvijas U3A tīklam, lai padarītu to pievilcīgāku plašākas un daudzveidīgākam senioru lokam.

“Lekciju ierakstīšana un vēlāk pārraidīšana ļautu aptvert plašāku auditoriju. Jādibina kungu klubus.” (E.Konstantinovičs).

“Igauņi ir atrisinājuši jautājumu, kā savu U3A lekciju materiālu novadīt līdz pēc iespējami plašākai auditorijai. Proti, daļa šo lekciju tiek translētas vietējā reģionālajā radio.” (L.Kalnāja)

“Digitālā reģistrācija. Pagaidām, kamēr nav vēl vienota digitālā sistēma, skolas var izveidot vienkāršu digitālo pieteikuma formu un izmantot. Vīriešu klubu ideja.” (S.Bertmane)

Seniors kā apzīmējums labām vecumdienām

U3A visā pasaulē ir par senioru dzīves kvalitāti vecumdienās, izglītošanos un maksimāli ilgi možu prātu un kustīgu ķermeni. Protams, katrā valstī ir savas nianses. Igaunijas pieredze ar Tartu universitātes centrālo lomu, NVO devumu, īpaši mazajās lauku kopienās, valsts un pašvaldību iesaiste, sabiedrības kopēja pozitīva attieksme šai idejai – ir iespaidi, kurus te ieguvām, un pamazām liekam kopā Latvijas U3A puzli. Joprojām ir jautājums – kas vislabāk derēs mums?

“Lai gan valsts atbalsts, sistēmiski risinājumi un sabiedrības ieinteresētība ir krietni atšķirīgi, mēs ar gandarījumu redzējām, ka daudzas lietas Latvijas senioru skolas un universitātes jau šodien dara līdzīgi igauņiem: arī mums ir tematiski plašs nodarbību klāsts, izglītojošas ekskursijas, lekcijas par likumdošanas, juridiskiem, finanšu pratības, mediju pratības u.c. jautājumiem, kā arī ar fiziskām aktivitātēm saistītas nodarbības. U3A tīkla ietvaros visu vajadzētu vienkārši pārnest visas valsts mērogā,” atzīst projekta eksperte L.Kalnāja.

“Pārliecinājos, ka viens no galvenajiem nosacījumiem senioru izglītošanā ir tieši tas pats, kas visur citur – kvalitāte. Tie ir zinoši lektori, atbilstošas programmas un piemērotas telpas. Pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju, tāpat kā pārējos projekta pieredzes apmaiņas pasākumos Polijā, Portugālē un Lietuvā, vēlreiz guvu apliecinājumu saviem secinājumiem par to, ka seniori vēlas un var mācīties, ka viņiem ir nepieciešamas jaunas zināšanas un aktuāla, noderīga informācija. Senioru ikdienas nozīmīga sastāvdaļa ir socializēšanās, viedokļu apmaiņa ar saviem vienaudžiem un izzinošas diskusijas ar sabiedrības autoritātēm. Un mūsu seniori Latvijā arī to vēlas un sen ir pelnījuši,” komentē projekta eksperte I.Badune.

Kamēr projekta ietvaros turpinām dialogu ar dažādiem valsts varas pārstāvjiem un izzinām situāciju Latvijas pašvaldībās, senioru skolas /universitātes  /akadēmijas turpina darboties. Daudzas no tām darbina nevaldības organizācijas jeb NVO, jo jau šodien, kā ik dienu, ir svarīgi pierādīt, ka vecumdienas var būt tādas – kā pats izvēlies, arī košas!

Agita Pleiko

Vidusdaugavas NVO centrs,

projekta vadītāja

PROJEKTA KONTEKSTS:

Sabiedrības novecošanās Latvijā nupat tikai sāk iegūt paātrinājumu, un vistuvākajā laikā šī problēma par sevi atgādinās daudz skaudrāk, ar līdzšinējo valsts attieksmi vairs nepietiks. Tas būs brīdis, kad politikas veidotājiem nāksies pievērsties jautājumam – kā mazināt sabiedrības novecošanās sekas? Trešās paaudzes universitātes jeb The University third Age (U3A)  ir viena no atslēgām.

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.

Vairāk info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās.