Kategorija: PROJEKTS

Lai veidotu mērķtiecību NVO un valsts sektora sadarbību Trešās paaudzes universitāšu tīkla ieviešanā Latvijā, 19.martā Rīgā, Apkaimju iedzīvotāju centra Namā, Slokas ielā 161., notiks atklātā diskusija “Trešās paaudzes universitāte senioru dzīves kvalitātei: atklāsim un realizēsim sabiedrības neizmantoto potenciālu!” Lai īstenotu centienus seniorus iekļaujošas politikas veidošanā,  paredzēta arī Sadarbības memoranda parakstīšana starp nevalstiskā sektora biedrībām, kuras iesaistītas U3A projekta īstenošanā Latvijā, un valsts sektoru.

Diskusija par Trešās paaudzes universitāšu  (University of the third age jeb U3A) ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un sabiedrības neizmantotā potenciāla realizēšanu ir loģisks turpinājums pērn notikušajai diskusijai par U3A tīkla izveidi Latvijā un senioru izglītību Latvijas sabiedrības sociālās labklājības interesēs. Šoreiz runāsim par Portugāles pieredzi sabiedrības solidaritātes veidošanā, kā arī Baltijas valstu un Polijas realitātēm U3A ieviešanā un citiem jautājumiem.

U3A tīkla ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo ievērojami mazina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas. Senioru iesaistīšana mūžizglītības pasākumu aktivitātēs uzlabo vecāka gadagājuma cilvēku sabiedrisko aktivitāti, veicina socializēšanos, kā arī nodrošina dažādu vecumdienu veselības problēmu attālināšanu.

Pasākuma laikā paredzēts parakstīt Sadarbības memorandu, ar kuru to parakstījušās puses vienojas īstenot centienus senioru iekļaujošas politikas veidošanā, kurā vecākās paaudzes cilvēki tiek novērtēti un integrēti sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves jomās; identificēt un īstenot pasākumus, kas apmierina dažādas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības; koordinēti izstrādāt priekšlikumus senioriem būtisku sociāli-ekonomisko starpnozaru jautājumu risināšanā; apzināt un censties novērst diskriminācijas (eidžisma) izpausmes, kas negatīvi ietekmē senioru dzīvi un viņu lomu sabiedrībā, u.c. Tāpat paredzēts izveidot kopīgu darba grupu memoranda ietvaros ierosināto priekšlikumu izskatīšanai, tai skaitā arī Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveides iespējām Latvijā.

Sadarbības memorandu paredzēts noslēgt starp Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju un biedrībām “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Latvijas senioru kopienu apvienība”, “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles Senioru skola”, “Baltā Māja”, “Ķeipenes Senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas Senioru skola” un “Krāslavas Senioru skola”.

Diskusija notiks Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Namā Rīgā, Slokas ielā 161. Dalībnieku ierašanās un reģistrēšanās no plkst. 10.30.

KONTEKSTS:

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.

Latvijā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) īstenošanu 2023.gadā uzsāka sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar biedrībām “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni). Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojās vēl citas nevalstiskās organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte”, “Siguldas senioru skola” un “Krāslavas senioru skola”.

Vairāk informācijas: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās.

Inese Voika – pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, pasniedzēja un politiķe

26.02.2025.

Izpratnes palielināšana par pilsoniskās līdzdalības nozīmi- diskusijas laikā dalībnieki guva izpratni par to, kā viņu līdzdalība ikdienas sabiedriskajos un politiskajos procesos var ietekmēt demokrātijas nākotni. Tika apspriesti reāli piemēri par sabiedrības ietekmi uz politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu. Dalībnieki tika informēti par demokrātijas mehānismiem, līdzdalības nozīmi un savām iespējām iesaistīties politiskajos procesos, tādējādi mazinot atsvešinātību no politiskās sistēmas.
Dalībnieki tika labāk sagatavoti aktīvai iesaistei demokrātiskajos procesos, kas veicina augstāku pilsonisko aktivitāti un līdzdalību vietējā un valsts līmenī. Dalībnieki saprata, ka katras personas līdzdalībai ir nozīme demokrātijas stiprināšanā. Uzlabojas senioru saliedētība un spēja strādāt kopā, lai veidotu iekļaujošu un ilgtspējīgu demokrātiju, kas ņem vērā visu iedzīvotāju intereses. Dalībnieki izprot, kā viņu iesaistīšanās var palīdzēt uzlabot valsts pārvaldes caurspīdību un efektivitāti, mazinot korupciju un nepārskatāmus lēmumus.
Rezultātā – Palielinājās izpratne par pilsoniskās līdzdalības nozīmi demokrātijas stiprināšanā. Uzlabojas prasmes efektīvai līdzdalībai sabiedriskajos un politiskajos procesos. Augusi motivācijas aktīvai pilsoniskai iesaistei un līdzdalībai vēlēšanās. Veidojas ciešāka sadarbība starp dažādām grupām.

Pasākumu vada Imants Breidaks – sabiedrības līdzdalības platformas ManaBalss.lv vadītājs

12.02.2025.

Demokrātisku līdzdalību var veikt arī izmantojot interneta platformas. Aktivitāte ir vērsta uz sabiedrības līdzdalības veicināšanu demokrātiskajos procesos, izmantojot interneta platformu, kas ļautu iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā un sava viedokļa paušanā valsts līmenī. Tiks aplūkotas iespējas izmantot ManaBalss.lv un Latvija.lv Tas varētu
veicināt ne tikai pilsonisko izglītību, bet arī interesi par politikas veidošanas procesiem, nodrošinot ērtu un pieejamu veidu, kā senioriem izteikt savu viedokli un ietekmēt rīcībpolitikas lēmumus.

Rezultātā – Sabiedrības līdzdalības pieaugums demokrātiskajos procesos. Lēmumu pieņemšanas procesā vairāk tiks ņemti vērā sabiedrības viedokļi. Pilsoniskās izglītības un izpratnes paaugstināšanās par demokrātiju un lēmumu pieņemšanas mehānismiem.

KĀDĒĻ PILSONISKĀ AKTIVITĀTE IR NOZĪMĪGA

Uldis Dūmiņš ( Zemgales NVO)

Pilsoniskās aktivitātes var tikt saprastas kā darbības, kas tiek īstenotas ar mērķi radīt izmaiņas sabiedrībā, tostarp, attīstot prasmes, zināšanas un motivāciju, kas nepieciešama, lai panāktu kādas vēlamās izmaiņas. Iesaistoties pilsoniskajās aktivitātēs un esot aktīvam, cilvēkam ir iespējas uzlabot savu un savas kopienas ikdienu, tā iestājoties pret netaisnību un kaitniecību. Pilsoniskā aktivitāte ir arī iespēja parādīt sev un citiem, ka manai darbībai un viedoklim ir nozīme.
Rezultātā – uzlabojusies izpratne, kā panākt pārmaiņas kopienā. Seniori guva izpratni par pilsoniskās līdzdalības iespējām, piemēram-piedalīšanās
sabiedriskās apspriedēs, līdzdalība NVO darbībā, biedrībās vai pašvaldību
iniciatīvās, iespēja iesniegt priekšlikumus pašvaldībām vai Saeimai. Tiek kliedēti mīti un bailes par to, ka “seniori neko vairs nevar ietekmēt”. Mainījusies attieksme – seniori apzinās savu lomu sabiedrībā kā aktīvi pilsoņi, nevis tikai kā sociālo pakalpojumu saņēmēji. Palielinās pašapziņa un motivācija iesaistīties procesos, kas skar viņu dzīves kvalitāti (piemēram, sabiedriskais transports, veselības aprūpe, vides jautājumi…). Veidojas pozitīva attieksme pret sadarbību ar jaunākajām paaudzēm. Uzlabojusies sociālā iesaiste un sadarbība. Tiek veicināta savstarpēja sadarbība starp senioriem, kas var rezultēties kopīgās iniciatīvās vai projektu idejās. Pratīsim veiksmīgāk nodibināt saiknes ar vietējo pašvaldību, NVO vai jauniešu organizācijām. Mazināsies sociālā izolācija – seniori jūtas iesaistīti un nozīmīgi.

Kuldīgas Senioru skolas pārstāves Gunta Upesdegle un Ruta Orlova, piedaloties konkursā par iekļūšanu  programmā “Sudraba uzņēmēji” , uzsākušas mācības.

Starptautiskā programma “SUDRABA UZŅĒMĒJI” pavērs iespējas senioriem, kuri  ir pieredzējuši profesionāļi, kuri meklē papildu ienākumus, varbūt nodarbojaties ar kādu hobiju, ko var pārvērst uzņēmējdarbībā, varbūt grib piepildīt senu sapni vai vienkārši meklē kaut ko jaunu un aizraujošu.

        

                                                                                                                 KļKļūstot par daļu no programmas “Sudraba uzņēmēji”, radot un modelējot savu uzņēmējdarbības ideju individuāli vai komandā, daloties ar savu pieredzi un idejām, un saņemt  projekta ekspertu atbalstu un konsultācijas. Šī ir iespēja izpētīt savu ideju bez riska un saistībām to obligāti realizēt. Projekts paredz Apmeklēt mazos uzņēmumus Latvijā, Zviedrijā un Somijā,  gūt atziņas no citiem Centrālbaltijas reģiona uzņēmējiem.

       

Projektu līdzfinansē Centrālā Baltijas jūras reģiona programma un tā dalībniekiem ir bez maksas!

KULDĪGAS BIZNESA INKUBĀTORS- VESELĪBA UN LABBŪTĪBA 09.03.2023.

9.martā Kuldīgas Senioru skola piedalījās sarunu un diskusiju pasākumā “Biznesa anatomija”. Pasākuma tēma – rūpes par citu cilvēku labbūtību. Par savu uzņēmējdarbību stāstīja Inga Pāvula, kura rīko nometnes, mācot dalībniekiem atbrīvoties no ikdienas un ļauties būt sev pašam.

Inese Upe izstrādājusi apzinātu kustību un auguma terapijas metodiku, ar kuru var iepazīties gan klātienes nodarbībās, gan somatika.lv.

Mārīte Rozevska darbojas meditācijas telpā MaRa. Savukārt Elīna Gaile klātesošos iepazīstināja ar savu ceļu no pedagoģijas līdz skaistumkopšanas salonam “Viktorija.”

Diskusiju interesanti vadīja vecākais projektu vadītājs Rimants Safonovs. Visas uzņēmējas pauda domu, ka gandarījumu sniedz apziņa, ka palīdzējušas klientiem justies labāk, dzīvespriecīgāk un novērtēt sevi. Savukārt daudzik lausītāji nonāca pie secinājuma – kāpēc gan beidzot neieskatīties sevī, kaut arī liekas – viss taču ar mani ir kārtībā.

/Edīte Gīme./

Veiksmīgi realizēts pieaugušo izglītības projekts

“Zināt. Prast. Saglabāt.”

Projekta mērķis –

Saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu,  neformālās izglītības ceļā. Atpazīstamības veicināšana un sabiedrības izglītošana. Veidot Kurzemes nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.

Projekta aktivitātes –

Projekts paredzēja senioru izglītošanu, lai veicinātu  senioru iesaisti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā bērniem un mazbērniem, piedaloties lekcijās, meistarklasēs. Projektā piedalījās vairāk kā 100  seniori, kuri savas zināšanas nodod un nodos bērniem un mazbērniem, rādot pozitīvu piemēru ikdienā.

Lekcijas – izglītojošas nodarbības Kuldīgas novada senioriem. Tikšanās ar sabiedrībā redzamiem cilvēkiem kas notika Kuldīgas mākslas namā , Jauniešu mājā,  KTTT un Alsungā no 1.augusta līdz 30 septembrim 2022.g.

Janīna Kursīte – Pakule – personība – saeimas deputāte, valodniece, folkloriste, publiciste, Latvijas Universitātes profesore, pasniedzēja interesantā sarunā  rosināja seniorus aizdomāties par mūsu Latvijas garīgajām bagātībām – valodu, tās dažādajām izloksnēm, senajām mūsu senču rakstu zīmēm, to pielietojumu mūsdienās. Seniori  ieguva  interesantu informāciju par mūsu jūras “dārgakmeni” – dzintaru, seno Kurzemes koka arhitektūru un pat atsevišķu klausītāju uzvārdu izcelsmi. Seniori,  saprata, cik ražens ir mūsu kultūras mantojums, ka varam lepoties ar mūsu valodas dažādajām  izloksnēm, ja cienām un ievērojam mūsu latviskās tradīcijas.   

Ingus Barovskis  – Dr. philol. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Zinātniskās intereses: tradicionālā un mūsdienu mitoloģija, pasaku pētniecība, mītiskie priekšstati un to izpausmes kultūrā. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma nodaļas mākslas eksperts, lekcijā “Kurzeme un tās mitoloģija”   iepazīstināja  ar Kurzemei raksturīgiem mītiskiem priekšstatiem, seniori guva ieskatu  Kuršu mītu elementos, kas saglabājušies atsevišķos fenomenos. Iepazinās  ar jēdzienu “mitoloģija” iepazinās ar Kurzemei raksturīgajiem mītiskajiem tēliem un to reprezentāciju folkloras tekstos,  arī kulta vietās un lietās. Iepazinās  ar  jaunākajos laikos radītajiem un veidotajiem mītiem un mītiskajiem tēliem. Sakarības – tad un tagad.

 Inga Sīle-Ph.D.docētāja Rīgas Stradiņa universitāte, Zāļu formu tehnoloģijas katedra , lekcijā “Ārstniecības augi senāk un tagad ”   seniori uzzināja, kas ir etnobotānika.  Uzzināja par ārstniecības augu latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktisko  lietošanu,  par ārstniecības augiem folklorā.  Kā pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē auga  ķīmisko sastāvu .    Ar ko slimoja un kā ārstējās latvieši pirms 100 gadiem? Ārstniecības augu lietošanu mūsdienās un pagātnē. Uzzināja par ārstniecības augiem  latviešu ticējumos. 

Ausma Spalviņa –    tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, audēja un puzuru darinātāja ,   lekcijā – meistardarbnīcā  “Puzuri – nemateriālā kultūras mantojuma vērtība”, seniori uzzināja , ka tradīcija par puzuru veidošanu nav aizmirsta , tā pakāpeniski pilnveidojas gan formās , gan materiālu pielietojumā. Saprata, ka  tā jāsaglabā, jānodod tālāk nākamajām paaudzēm.  Seniori apguva dažādus gatavošanas paņēmienus, formas. Uzzināja  to simbolisko nozīmi.

Laila Puķīte – mājturības un vizuālās mākslas skolotāja. Kulinārā mantojuma saimniece,  mājražotāja ,  lekcijā – meistardarbnīcā   “Viss par un ap skalndrausi”  iepazīstināja seniorus ar   sklandrauša tapšanas vēsturi, tā formām. Praktiski izveidoja un izcepa Kurzemes sklandraušu  ‘Suitu smeķī”.  Sklandrauši iekļauti pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”, kurā atrodas jau vairāk nekā 1100 citu produktu no visas Eiropas, ko aizsargā tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un garantētām tradicionālām īpatnībām. Vispopulārākais ir kurzemnieku sklandrausis Notika izcepto sklandraušui degustācija (+kafija) un sarunas par  un ap skalndrausi.      Nodarbība notika   Etniskās kultūras centrs “Suiti’   

Laila Puķīte lekcijā –meistardarbnīcā ‘Zīmes, rotājumi, tautastērpi” seniori uzzināja zīmju, rotājumu nozīmi tautas tērpos. Praktiski ieguva  iemaņas  tautas tērpa jostas aušanā. Iepazīta Alsunga (pārgājiens pa zīmīgākajām vietā). Tradicionālais tautastērps nav tikai noteikta veida svētku drānas. Tas sevī ietver gadsimtu gaitā uzkrāto un nemitīgi papildināto tautas skaistuma izjūtu, ornamenta izveides un krāsu salikumu māku, amatniecības prasmes. Tajā uzkrātas daudzu gadsimtu gaitā veidojušās apģērba darināšanas, rotāšanas un valkāšanas tradīcijas. Tā izzināšana un iepazīšana ļauj saglabāt un nodrošināt pārmantojamību šīm prasmēm un tradīcijām, veidojot tērpu, ar kuru mūsdienās var izteikt savu kultūras identitāti. Nodarbība notika   Etniskās kultūras centrs “Suiti’ 

Aivars Varņeckis – KTTT ēdināšanas nodaļas skolotājs, šefpavārs, Siera kluba valdes loceklis, viesu nama Ēmužas īpašnieks,     lekcijā – meistardarbnīcā  “Nacionālā virtuve Latvijā”     seiori uzzināja par nacionālās virtuves veidošanās vēsturi.      Latvijai raksturīga virtuve, ko nosaka Ziemeļaustrumeiropas klimats. Vēsturiski tā veidojusies zemnieku vidē, izmantojot pārtikā vietējo augu un dzīvnieku valsts produktus un cilvēku zināšanas un prasmes izejvielu ieguvē, audzēšanā un ēdienu gatavošanā Seniori ieguva praktiskas iemaņas  seno  gaļas ēdienu –   pildīts kuņģis – gatavošanā. Notika degustācija  ( uzkodas , kafija).     Nodarbība notika KTTT            ( Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ) telpās.

Rezultātā seniori mācēs saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ir  nodrošināta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja,  popularizēšana,  iedzīvināšana, praktizēšana un tālāknodošana bērniem, mazbērniem,  neformālās izglītības ceļā. Notikusi senioru un  sabiedrības izglītošana. Sekmēta nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēja, nostiprinot zināšanas un prasmes tradīciju iedzīvināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.