Vēl arvien daudzi cilvēki uzķeras uz dažādu krāpnieku darbībām interneta vidē un zaudē iespaidīgas naudas summa. Īpaši ātri iekrīt seniori. Lai no tā mēs tiktu pasargāti, Kuldīgas un tuvāko novadu seniori 27.novembrī pulcējās Centra vidusskolā uz sarunu, kuru vadīja Latvijas Senioru kopu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Viņa atgādināja par populārākajiem krāpnieku paņēmieniem un kā tos atšifrēt. Seniori uzzināja, kā atpazīt viltus ziņas. Tālāk sekoja Centra vidusskolas renovēto telpu apskats paša direktora Krista Felš-Milberga pavadībā.
Beidzot savās mājās – tā varētu teikt par 29.novembri. Šajā dienā Senioru skola devās apskatīt savas jaunās telpas kādreizējā Kuldīgas pamatskolā, kur tagad apmetīsies dažādās nevalstiskās organizācijas, biedrības un interešu grupas. Protams, telpas jāiekārto. Lai darbībām būtu vairāk līdzekļu, tika apspriests jautājums par biedru naudu. Dažiem bija iebildumi par informācijas pieejamību pasākumu sakarā. Varbūt šajā ziņā aktīvākam jābūt pašam, ja reiz gribi iespītīgi palikt pie sava podziņtelefona un bez sociālajiem tīkliem? Vēl tika pieminēta doma par pienākumu deleģēšanu, lai katram būtu sava atbildības sfēra, jo viens cilvēks taču nevar visu. Tagad senioriem būs vieta, kur to visu izlemt un darīt. Un par to prieks!
Kuldīgas Senioru skolas dzīve turpina būt interesanta. 31.oktobrī tās dalībnieki rosījās KuldīgasStarptautiskāspraktiskādizaina programmas studentu darbnīcā par tēmu Sudrabapaaudze (skaisti izklausās!) lidostā.
Sudrabainie dalījās savā pieredzē par piedzīvojumiem dažādu valstu lidostās, kā arī darbojās grupās, pārdomājot un apkopjot priekšlikumus un idejas, kas palīdzētu senioriem labāk orientēties lidostās, lai neiekultos nepatikšanās un lidojums nebūtu stresa pilns. Te gan jāpiezīmē, ka daudzi seniori atzina, ka tāpat labi ar to tiek galā, jo cilvēka domāšana taču tā uzreiz nemainās tikai tāpēc, ka viņš vairs nestrādā. Tomēr, gadiem ritot un tehnoloģijām kļūstot sarežģītākām, nepieciešamas jaunas iemaņas, tāpēc nebūtu slikti, ja kāds palīdzētu tikt galā.
Pasākums bija interesants arī tāpēc, ka seniori varēja izmantot vai papildināt savas angļu valodas zināšanas, runājot ar dažādu valstu studentiem. Tā kā Rīgas lidosta gatavojas celt jaunu ēku, tās iekārtojumā noderēs arī Kuldīgas senioru ieteikumi, vai ne?
Kāpēc cilvēkam novecojot joprojām ir jāturpina mācīties?
Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” piecu partnerorganizāciju pārstāvji 2023.gada oktobrī pieredzes apmaiņas vizītē Polijas pilsētās Vroclavā un Krakovā pētīja pieredzi Trešās paaudzes universitāšu jeb The University Third age (U3A) darbībā. Ko tieši un kā vēlas mācīties seniori Polijā? Kā iedibinātas un valstī jau ilgstoši darbojas Trešās paaudzes universitātes? Tie bija galvenie vizītes darba kārtības jautājumi.
U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb Trešās paaudzes pārstāvi.
Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies. Sabiedrības novecošanās ir neizbēgama, taču tās negatīvās sekas — slimības un augsti ārstēšanās izdevumi, senioru vientulība un depresija — nav obligātas. No tām ir iespējams izvairīties, radot un īstenojot visaptverošu politiku valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu jau ir pieņemtas valdības pasākumu programmas novecošanās negatīvo seku mazināšanai. Viena no nozīmīgākajām praksēm daudzās ES valstīs ir neformālā izglītība senioriem. Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā.
Vroclava – studentu pilsēta
Agrā 22.oktobra svētdienas rītā 12 projekta dalībnieki no visas Latvijas tiekamies Jēkabpils Vecpilsētas laukumā, lai 15 stundās, lietum vienmērīgi līstot, sasniegtu skaisto Vroclavu. Izgulējuši brauciena nogurumu, pirmdien moži ierodamies Vroclavas Ekonomikas Universitātē (UTW w Uniwersytecie Ekonomicznym), kur plānota tikšanās ar studentu pašpārvaldes pārstāvjiem (senioriem), Trešās paaudzes universitātes vadītāju Danutu Grudzeņu (Pani Danuta Grudzień), un vadības pārstāvi Beāti Vinnicku (Pani Beata Winnicka). Iegūstot vispārēju pārskatu par U3A attīstības vēsturi un darbību Vroclavā, uzzinām – kā seniori iekļaujas universitātes ikdienā, kā tiek plānots un vadīts U3A darbs, un dodamies uz atmiņas, uzmanības un radošuma treniņnodarbību. Poļu valodas barjeru mums palīdz mazināt mūsu brīvprātīgā seniore no Krāslavas Irēna Grundāne. Irēna visu mūžu dzīvo Latvijā, bet viņas dzimtā valoda ir poļu. Irēnas darba spējas, iecietību, precizitāti un izcilo valodas prasmi mēs vizītes laikā apbrīnosim ne vienreiz vien!
Atmiņas un radošuma treniņa nodarbība mūs saviļņo un aizrauj – jo pasniedzēja ir padomājusi, ka piedalīsies arī viesi no Latvijas, un vairāki uzdevumi ir latviešu valodā. Aizrautība ir galvenais nodarbības atslēgas vārds – secinām, ka poļi laikam nemāk citādi, kā enerģiski un iedvesmojoši, un šī ir īsta paraugstunda – kā atcerēties, kā trenēt uzmanību. Īpaši aizraujošs izvēršas treniņš par vismaz 20 nesaistītu lietu atcerēšanās stāsta izveidošanu, un mēs jau iekarsuši attopamies, ka nodarbība tuvojas noslēgumam. Tencinājumam pasniedzēja no mums saņem latvju zīmju adītu cepurīti ar biedrības logo nozīmīti un fotografējoties pamanām, ka viņa ir kā Vroclavas simbols – mazs, enerģisks rūķis. Starp citu – ar tādiem ir pilna visa Vroclava, atliek tikai meklēt un iemūžināt, pilsētas visdažādākajās vietās izvietotas aptuveni 400 dažādu rūķu figūriņas, tostarp palielāks rūķu tētis. Radusies kā padomju laika protesta kustība, tagad tā turpinās un, savācot pietiekami līdzekļus un piesakot pilsētas mērijai vēlmi, savu rūķi ir iespēja izveidot un novietot pilsētā ikvienam.
Rūķus mēs meklējam pēcpusdienā, kad seniores Vandas Kolesņakas (Pani Wanda Koleśniak) un vēl dažu brīvprātīgo gidu – senioru pavadībā iepazīstamies ar Vroclavas vecpilsētu. Ievērojam, ka jauniešu ir ļoti daudz – ne tikai universitātēs, bet viņi ir klātesoši visā pilsētā, tai skaitā arī baznīcu apmeklētāju vidū. Baznīcas, starp citu, Polijā strādā visu diennakti.
Vakarā no staigāšanas noguruma dūcošām kājām kopā ar poļu gidēm seniorēm vēl sarīkojam latviešu – poļu sadziedāšanos un dzīvesstāstu sēriju nelielā kafejnīcā, kur esam pēdējie vēlie viesi.
Iedvesmojošas personības
Otrdien, 24.oktobrī, pieredzes apmaiņas satura veidotājā, projekta vadošā eksperte, viņa arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova mums sarūpējusi ekskluzīvu rīta tikšanos viesnīcas konferenču zālē ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes (Uniwersytet Trzeciego Wieku w Uniwersytecie Wrocławskim) vadītāju 2006. – 2016. Aleksandru Kobiļareku (dr. Aleksander Kobylarek). Šī vispār ir lielas iedvesmas diena, jo dr.Kobilareks ir ne tikai zinošs par Polijas U3A sistēmas funkcionēšanu, bet arī par izveidošanās vēsturi un pamatprincipiem, kurus ieteicams ņemt vērā mums, U3A projekta entuziastiem Latvijā. Pusotra stunda paiet kā mirklis – jautājumu ir daudz, tai skaitā par finansēšanas modeļiem, un mēs turpinām diskutēt arī vēl viesnīcas vestibilā un ārpus tā.
Bet šodien mūs sagaida vēl divas citas iedvesmojošas tikšanās – dalība U3A nodarbībā “Cilvēka dzīves noslēpumi” (Zagadki z życia człowieka) un tikšanās ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes vadītāju Magdalenu Oleniču (dr. Magdalena Olenicz) un citiem valdes pārstāvjiem.
U3A nodarbībā mūs sveic ar skaļiem aplausiem – jo viņu ir daudz – poļu seniori cieši piepildījuši palielu Vroclavas universitātes auditoriju. Logi ir vaļā, lai prātiem tiek skābeklis, un sīka auguma fascinējoša pasniedzēja notur visas daudzskaitlīgās auditorijas uzmanību 40 minūšu lekcijas tēmā. Tā mūs patiesi izbrīna – var arī tā? Stāsts ir par Tutanhamona laika līķu balzamēšanu! Klausoties pārņem pārliecība – ka pasniedzēja ir teju bijusi klāt šajos procesos. Un, kas svarīgi, Irēna mums netulko, bet saprast var gandrīz visu! Vienīgais, ko īsti nesaprotam – par ko runā studentu – senioru bariņš, kas apstājuši pasniedzēju pēc nodarbības. Irēna ieklausās sarunā un mums atstāsta – viņi apsprieduši – vai nebūtu mērķtiecīgi un kā nākamajā nodarbībā apmeklēt anatomikumu, lai labāk izprastu tēmu! Mēs klusēdami un pārdomās dodamies pusdienās…
Arī pēcpusdiena liek nervu galiem kņudināties – iedvesmo ne tikai U3A pasniedzēji, bet arī tās valdes pārstāvji – personības, kas savulaik piedalījušies Trešās paaudzes sistēmas darbināšanā Vroclavā, tostarp Magdalēnas mamma – Pedagoģijas institūta Andragoģijas katedras pasniedzēja Valentīna Vnuka (dr.Walentyna Wnuk), kura vadīja šo U3A no 1997. līdz 2006. gadam. Bet tādu personību nav mazums – šķiet, ka visa sistēma dibināta iedvesmojošās personībās, kas šodien nonākuši senioru statusā, tomēr nav zaudējuši necik no savām pievilkšanas spējām. Atceramies par Vidusdaugavas NVO centra struktūrvienības Dienas centrs “Kopā būt” saukli: seniors – profesionālis visās savas dzīves nozarēs! Mums visiem šķiet svarīgi atcerēties un nepazaudēt šo fokusu – cilvēki noveco un aiziet pensijā, bet dzīves pieredze paliek un tai nav jārūsē tālā atmiņu plauktā!
Trešdien dodamies uz Radzivilu dzimtas pili Antoninas pilsētiņā (netālu no Ostrow Wielkopolski pilsētas), kur ieplānota tikšanās ar psihologu, Senioru Avīzes (Gazeta Senior https://www.gazetasenior.pl) redaktoru Andžeju Vasiļevsku (Pan Andrzej Wasilewski). Jau pēc pirmajiem mirkļiem saprotam, ka Polijas U3A iedvesmojošo personu galerija tikai papildinās – Pans Vasiļevskis ir cienījamos gados, bet dzirkstī ar pieredzi, padomiem un humoru. “Mēs nerunājam par to, kā paildzināt mūžu – nevis pielikt gadus dzīvei, bet pielikt dzīvi gadiem!” ir viņa atbilde uz jautājumu – kāpēc senioriem ir jāmācās. Viņš akcentē Polijas U3A dibinātājas, profesores Halinas Švarcas tēzi: “Tur, kur darbojas Trešās paaudzes universitātes, nav rindu pie ārstiem – mēs mazāk slimojam, jo mūsu organisms labāk organizējas un labāk pretojas slimībām, pieaug mūsu imunitāte. Turklāt ne mazāk svarīgi, ka mācoties mēs uzturam un attīstām savstarpējās draudzības kontaktus, socializējamies.”
Krakovas Trešās paaudzes universitāte
Vēlā trešdienas vakarā esam otrā lielākajā Polijas pilsētā Krakovā ar aptuveni miljons iedzīvotājiem. Te paliksim trīs dienas, lai iepazītu Jagelonska Trešās paaudzes universitāti (Jagielloński Uniwersytet Trzeciego Wieku https://utw.uj.edu.pl). Ceturtdienas rīts iesākas ar Jagelonskas Trešās paaudzes universitātes vadītājas Evas Pilates (Pani Ewa Piłat) uzrunu un stāstu par U3A darbību Krakovā. Plānojam arī piedalīties vienā nodarbībā, un to izdodas realizēt piektdien – lekcijas tēma ir politiskā procesa iezīmes 19. gadsimta vidus revolūciju laikā Eiropā. Auditorijā diezgan daudz klātienes klausītāju un vismaz 40 piedalās attālināti.
Pani Evas stāstījumā mūs ieinteresē studentu atlase – izrādās, ka visi gribētāji nemaz netiek uzņemti! Ir noteikts skaits, ko U3A katrā mācību gadā uzņem, izvērtējot katra motivāciju kļūt par studentu. Kas notiek ar pārējiem, salīdzinoši daudz gribētājiem studēt? Daļa tiek novirzīti uz citām mūžizglītības formām, kā kursiem, piemēram, angļu valodā, vai prasmju apguvēm, piemēram, dejot vai dziedāt. Jo būt par studentu nav tikai mācīties – tas ir par katra seniora vēlmi un spēju iesaistīties U3A darbībā, kļūstot par brīvprātīgo nodarbību pasniedzēju, darbojoties studentu – senioru pašpārvaldē, iesaistoties senioru avīzes sagatavošanā vai tamlīdzīgi, citiem vārdiem – kļūstot par līdzautoriem U3A turpmākā attīstībā – lūk tā! “Aiz strīpas” paliekot daudzi, bet pieteikumu var rakstīt atkārtoti. Atšķirībā no Vroclavas universitātes, kur studēt var bezgalīgi (ir studenti par 12 gadu garumā), Krakovas universitātē var studēt 3 gadus, tad dodot vietu citiem. Iespējams paņemt akadēmisko pārtraukumu uz gadu, kā visiem studentiem. Interesējamies par atskaitītajiem studentiem. Pani Eva saka – tādu gadījumu nav. Jo seniorus neviens nav te pierunājis iestāties un studēt – viņi paši ir izvēlējušies būt studenti, un šī motivācija ir starpība, kas būtiski atšķiras no studentiem jauniešu gados. Arī eksāmenu un pārbaudes darbu nav, ir tikai process. Un, protams, studentu uzņemšana un iesvētīšana, tiekoties mācību gada sākumā – tas gan sākas vēlāk kā parastajiem studentiem, oktobrī. Un beidzas mazliet agrāk – jau maijā.
Vizītes noslēgumā gides – seniores Panes Elžbietas pavadībā Krakovas vecpilsētas apskate, kas liek apbrīnot plašās zināšanas un nenogurstošo dzīvessparu, pārvietojoties pa ielām un ieliņām, pakalniem, Krakovas Vāveles kompleksa teritoriju, paklusām piebilstot – ka ejam par lēnu, jo tādā gadījumā nepaspēsim redzēt visu, ar ko spēj pārsteigt Krakovas vecpilsēta. Nepārtraukti līst, tomēr tas nemazina mūsu gides interesi izrādīt un izstāstīt mums iespējami daudz. Galu galā nonākam Polijas valsts vecākajā Princeses Čartoriski dibinātajā muzejā (Muzeum Książąt Czartoryskich), kas gana bagātīgā un mūsdienīgi veidotā, modernā interjerā stāsta par valsts vēstures dažādiem laikposmiem. Ekspozīcijas “odziņa” ir Leonardo da Vinči glezna “Portret Damy z gronostajem” (“Dāma ar sermuli”), kam atvēlēta vesela īpaši izgaismota muzeja istaba.
Kāpēc senioram jāmācās un kā to organizēt Latvijā?
Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā, tai skaitā – diskutējot ar valsts pārvaldes pārstāvjiem. Nav tā, ka Latvijā nekas šajā jomā nenotiek, bet ir gana daudz nelielu iniciatīvu senioru izglītošanas darbā, kuras būtu vērts apvienot vienotā sistēmā. Ir senioru interešu aizstāvība, jā, pārsvarā Rīgā, un tikai vietām reģionos, kaut kādā mērā to veic arī senioru skolas. Sabiedrības novecošanās uzņem ātrumu, un nu jau arī valsts pārvaldes iestādes pagriež galvu problēmas virzienā. Turklāt spēkā stājušies ANO un Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas uzliek pienākumu valstij veikt stratēģisko plānošanu novecošanās problēmas risināšanai.
Bet kā izveidot visai Latvijai piemērotu un dzīvotspējīgu sistēmisku sadarbības modeli, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitāti?
Pieredzes apmaiņas ir tikai viena no projekta aktivitātēm. Paredzēta arī visu partneru organizācijas līderu izglītošanās – semināri un apmācības, kapacitātes spēju audzēšana, jaunu interesentu iesaistīšana un jaunu senioru skolu dibināšana, dialogs ar valsts sektora atbildīgajiem pārstāvjiem, senioru NVO tīklošanās pasākums un festivāls projekta noslēgumā – kopumā ceram sasniegt pozitīvu vilkmi Trešās paaudzes universitātes jeb University third age (U3A) radīšanai Latvijā. Ir skaidrs, ka šis ir valsts līmeņa jautājums, lai U3A arī Latvijā kļūtu par veiksmīgu stāstu un pat lepnumu, kā dzīvē to apliecina valstis, kurās U3A funkcionē un attīstās.
Mājupceļā sestdien busiņā paiet vesela diena, un tās laikā ir vairākas dalībnieku prāta vētras. Iefilmējam arī dalībnieku atbildes – kas ir Trešās paaudzes universitātes un kāpēc senioram jāmācās – lai gala rezultātā tapinātu videostāstu. Galvenās atziņas ir fiksētas.
Īpašs paldies pieredzes apmaiņas satura radītājai, projekta vadošajai ekspertei Tatjanai Azamatovai un tulkotājai Irēnai Grundānei! Esam pateicīgi Polijas Trešās paaudzes universitāšu vadītājiem par mums veltīto laiku, kā arī brīvprātīgajiem senioriem par savu pilsētu izrādīšanu! Šajā pieredzes apmaiņā izveidojās un saliedējās projekta komanda – piecu Latvijas NVO pārstāvju kodols – gana ieinteresēti un neatlaidīgi, lai ieguldītos U3A attīstībā Latvijā! Paldies par izturību, radošo un humora pilno garu visas nedēļas garumā!
Sekojiet projekta info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās! 28.novembrī plkst.15:00 notiks projekta preses konference – aicināts jebkurš interesents, apmeklējot biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs” Brīvības ielā 258A, Jēkabpilī (Dienas centrs “Kopā būt”) vai pieslēdzoties attālināti ZOOM (saite pieejama mājaslapā www.vidusdaugavasnvo.lv sadaļā Projekti/aktuālie/atveseļošanās fonda projekts). Jautājumu gadījumā sazinieties ar projekta vadītāju (29449622 vai rakstot uz info@vidusdaugavasnvo.lv ).
Apkopojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā esošo informāciju par ugunsgrēkos bojāgājušiem cilvēkiem, secināms, ka aizvadītajā gadā katrs otrais jeb 37 no 74 ugunsgrēkos bojāgājušajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem. Savukārt, no ugunsgrēkos cietušajiem katrs trešais bija seniors (85 no 257). Šī gada pirmajos astoņos mēnešos 36% no ugunsgrēkos bojāgājušajiem un 28% no cietušajiem bija seniori.
Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr.6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai.
Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.
Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu.
Projekta laikā tiks realizētas septiņas aktivitātes, kas saistītas ar senioru viedokļu izzināšanu fokusgrupās, izglītošanos par Trešās paaudzes universitātēm jeb University third age (U3A) Latvijā un ārpus tās Lietuvā, Igaunijā, Portugālē un Polijā – vietās, kur šī kustība aizsākusies un šobrīd darbojas jau nacionālā līmenī. Projekta partneri un to piesaistītie seši jomas eksperti veiks sākotnējo izpēti un kartēšanu par esošo situāciju senioru mūžizglītībā Latvijā, izstrādās vadlīnijas un sniegs konsultatīvu atbalstu darbības uzsākšanai tām NVO vai senioru grupām, kas vēlēsies pievienoties U3A tīklam Latvijā. Informējošās kampaņas laikā tiks skaidrota U3A kustības jēga, darbības mērķi un iespējas iesaistīties. Plānotas vairākas diskusijas ar valsts lēmējvaras un izpildvaras pārstāvjiem, ieplānoti divi lielāki pasākumi NVO, kas strādā ar senioru mērķauditoriju – NVO tīklošanās pasākums un U3A kustībā iesaistīto senioru festivāls. Partneri sadarbosies, lai izstrādātu Latvijai vispiemērotāko modeli U3A ieviešanai – ievērojot reālo situāciju un ņemot vērā jau paveikto Latvijā un citviet Eiropā.
Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās – ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies, strauji pieaugot vecāku cilvēku īpatsvaram. Sociālās problēmas, kas rodas līdz ar sabiedrības novecošanos, ir jārisina jau laikus, ne tikai pārdalot finansējumu un nodrošinot medicīniskās un sociālās palīdzības pieejamību ilgtermiņā, bet svarīgi, lai seniori paši saskatītu aktīva dzīvesveida un iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, savu interešu pārstāvībā priekšrocības – iespēju tikties ar interesantiem cilvēkiem, ceļot, apgūt jaunās tehnoloģijas utt.
Projekts “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” tiks realizēts divu gadu periodā, tā visu piecu projekta realizētāju kopējais finansējums no ES Atveseļošanās fonda ir 429381.00 euro, jebkuras PVN izmaksas projektā ir neattiecināmās izmaksas, kas jāsedz tā realizētājiem.
Projekta ticis atbalstīts Sabiedrības integrācijas fonda konkursā “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” kā viens no sešiem visā Latvijā realizējamajiem projektiem. Investīcijas mērķis ir stiprināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem.
2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393,7 tūkst. senioru vecumā no 65 gadiem, un tas ir katrs piektais jeb 20,8 % no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pirms 30 gadiem, 1991.gadā, senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8 % (314,5 tūkst.). Šobrīd apmēram piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir vecumā, kuru pieņemts asociēt ar slimībām, ekonomisko atkarību un sociālo pasivitāti.
2021.gada sākumā Latvijā 46,2 % iedzīvotāju bija vīrieši un 53,8 % – sievietes. Starp senioriem šis dalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa no iedzīvotājiem šajā vecumā ir vīrieši (33,3 %), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7 %).
Projekts paredz senioru izglītošanu, lai veicinātu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ar vārdu “aktīvs” jāsaprot ne tikai fiziskās aktivitātes un darbspēju saglabāšana, bet arī nepārtraukta līdzdalība sociālajās, kultūras, ekonomiskajās un pilsoniskajās norisēs, kas sekmē senioru mentālās un garīgās veselības nostiprināšanu.
Projektā senioriem piedāvājam daudzas interesantas mācības un aktivitātes, kas var papildināt viņu dzīvi ar jaunām pieredzēm un zināšanām. Projekta ietvaros paredzēts īstenot izglītojošus, veselību veicinošus, izzinošus un slimību profilakses pasākumus, kas vērsti uz senioru izglītošanu par veselību, fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienas dzīvē. Projekta galvenais uzdevums – apmācīt seniorus, kā katrs pats var individuāli strādāt un nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm ikdienā ilgtermiņā, piedaloties lekcijās, meistarklasēs.
Projekta mērķis bija uzlabot datorprasmes senioriem, lai palīdzētu veicināt komunikāciju kā arī, lai palielinātu motivāciju un līdzdalību aktīvākai sociālajai dzīvei, lai veicinātu personisko izaugsmi, lai veicinātu pašapziņu un radošumu, lai izveidotu jaunus kontaktus, lai seniori aktīvi pielietotu iegūtās zināšanas savā dzīvē ilgtermiņā. Ņemot vērā senioru spējas un vajadzības, viņu iesaistes prioritātes, tika nodrošinātas un speciāli senioriem izveidotas apmācības. Senioru apmācībās tika ņemti vērā vairāki aspekti – gan nepieciešamība informāciju izklāstīt vairākkārt, gan nodarbības plānot biežāk ( 2 reizes nedēļā), gan dalībniekus iedrošināt aktīvāk un pārliecinošāk iesaistīties zināšanu un pramjus apguves procesā arī pēc projekta beigām.
Projekta rezultātā tika uzlabotas senioru datorprasmes, kas nepieciešamas viņu ikdienas dzīves aktivitātēs, sazinoties ar draugiem un radiniekiem internetā (skype), veicot maksājumus internetbankā, sarunājot tikšanos ar ārstiem, rezervējot biļetes internetā utt. Tajā pašā laikā seniori kļūst vairāk motivētāki un par sevi pārliecinātāki, pielietojot iegūtās prasmes ikdienas dzīvē. Nodrošināta daudzveidīga senioru sociālā un ikdienas dzīve, piedāvājot jaunu pieredzi un iespējas.
18.jūlijā Kuldīgas Senioru skola uzņēma viesus – Ventspils skolotāju senioru apvienību. Ciemiņus uzņemt vienmēr prieks. Savas telpas kafijas pauzei laipni atvēlēja KlavinsPiano, kur ventspilnieces uzzināja par jaunās kultūrvietas aktivitātēm Kuldīgas kultūras dzīvē, kafiju baudot, klausījās Kļaviņa kunga klavierspēli un, protams, iepazinās ar klavieru darbnīcu un instrumentu izgatavošanas procesu. Pēc tam sekoja jautrais izbrauciens ar Rumba Busu un gides Ingas Trumsiņas kolorītais stāstījums. Mākslas namā viešņas noskatījās un noklausījās Kuldīgas Senioru skolas vadītājas Rutas Orlovas prezentāciju par Senioru skolas aktivitātēm. Ceram, ka ventspilniecēm tā bija vērtīga un interesanta diena.
Jūnija izskaņā, turpinot pasākumu ciklu ”Iepazīsim Kuldīgas ielas un cilvēkus”Kuldīgas novada senioru skolas dalībnieki satikās dārzā pie mūzikas skolotājas Stellas Pavlovičas, lai parunātu par “vēsturi, mūziku un rozēm.” Pasākumā īpašu noskaņu uzbūra ne tikai skaisti iekoptais dārzs un rožu smarža, bet arī klasiskās mūzikas skaņdarbi, kas priecēja sirdis un sniedza īpašu baudījumu. Krāšņās rožu šķirnes, kas košu uzplaukušas dārzā – Elīzei, Amadeus, Šopēns, Džezs – kļuva par iedvesmu visam pasākumam, mudinot mūziķus atskaņot skaņdarbus, kas tieša vai pastarpinātā veidā saistīti ar ziedu nosaukumiem.
Mocarta mūziku atskaņoja vijolniece Alise Jaunbrūna, bet eifonists Rolands Stucers ieveda džeza skaņās. Skanot mūzikai Silvas Zālītes kapelas “Kā ir tā ir” izpildījumā, senioriem bija iespēja nesteidzīgi apskatīti dārzu un priecāties par atkal satikšanās prieku. “Vēl mājup ejot atcerējāmies vārdus, kurus rakstījis izcilais 16.gs. franču dzejnieks Pjērs Ronsārs: ”Mūs izglābj roze. Ne vairāk, ne mazāk…” par sirsnīgo pasākumu saka Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova.
